arrow_downwardIzglītība&Karjera

“Sabiedrības debilizācija sekmīgi turpinās. Bail iedomāties, kāds ir māsterplāns līdz, teiksim, 2033. gadam. Lai gan diezgan skaidrs: stulba, izlaista, bezierunpakļāvīga patērētājmasa bez ambīcijām, iniciatīvas un mugurkaula. Ar apziņu, ka lillā mati vien tevi padara par izcilību,” skarbi ironizē politikas vērotājs Ēriks Stendzenieks, vērtēdams kārtējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri, kas ilgtermiņā pilnīgi noteikti veicinās valsts atpalicību.

Ar pāļu dzinēja neatlaidību Izglītības un zinātnes ministrija turpina Latvijas skolu tīkla “optimizāciju”, latviski runājot, skolu iznīcināšanu. Rindā uz utilizāciju ir vairākas skolas, kuru vadība gan vēl cer uz brīnumu – palikt izglītības ierindā. Taču ministrijas absolūtā neinterese par skolotāju un bērnu likteni izsvītro brīnumu iespējas.

“Mazināt Daugavpils universitātes kapacitāti un spēju būt pilsētas komandcentram, Latvijas pierobežā faktiski apstādinot lielākās reģionālās universitātes darbību – tas ir valsts drošības jautājums,” uzskata Daugavpils universitātes prorektors Arvīds Barševskis. Izglītības un zinātnes ministrija – bez paskaidrojumiem, bez koncepcijas, toties ar bruņutransportiera bezierunu uzbraucienu – izlēma, ka Daugavpils universitāte (DU) jāpievieno Latvijas Universitātei (LU).

Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, "Rail Baltica" ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvnieks "BeReRix" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) parakstījuši sadarbības līgumu, aģentūru LETA informēja "Eiropas dzelzceļa līniju" pārstāvji.

Augstākās izglītības sistēma ir jāatjaunina, lai sagatavotu mūsdienu sabiedrībai nepieciešamos speciālistus, nodrošinot tos ar 21. gadsimta kompetencēm. Daudzi nākotnes augstskolas elementi pastāv jau šodien, un tie visi pieder digitālās tehnoloģijas jomai. Bet kas nākotnē sagaida augstākās izglītības iestādes, lai tās samērā īsā laika posmā sagatavotu darba tirgū pieprasītos speciālistus?

Skolotāju algu palielināšanai ir jānotiek sasaistē ar skolu tīkla sakārtošanu, šādu nostāju šorīt Latvijas Radio pauda izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas “Elektronikas inženierija” students Rodrigo Laurinovičs saņēmis starptautisku atzinību un ieguvis iespēju stažēties Eiropas Kosmosa Aģentūrā (ESA), kuras misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. Rodrigo ir pirmais bakalaura studiju students no Latvijas, kurš ieguvis šādu stažēšanās iespēju.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien konceptuāli atbalstīja Augstskolu likuma grozījumus, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli.

Latvijas studenti un pētnieki aicināti pieteikties Austrijas Izglītības un internacionalizācijas aģentūras "OeAD" piedāvātām stipendijām, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras sniegtā informācija.

Pagājušajā gadā Transporta un sakaru institūts (TSI) sāka piedāvāt dubultā diploma programmas, kas tapušas sadarbībā ar Lielbritānijas universitāti UWE Bristolē, bet šogad ir kļuvusi par globālās tiešsaistes mācību platformas "Coursera" partneri Latvijā. Darba devēju vērtējumā TSI sagatavotie speciālisti ir visaugstāk novērtētie.

Katru nedēļu samazinoties Covid-19 jauno infekcijas gadījumu skaitam, epidemiologi ir diezgan optimistiski noskaņoti par jaunā mācību gada norisi tikai un vienīgi klātienē. Arī Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” apstiprina, ka koronavīrusa ietekme uz mācību procesu mazinās visos izglītības līmeņos un mācības var notikt klātienē.

Klāt ir 1. septembris, un kādam šī būs pirmā diena bērnudārzā, skolā vai augstskolā, kādam iesāksies noslēdzošais mācību gads. Lai zināšanām bagāts šis jaunais mācību gads un, ne mazsvarīgi – lai izglītošanās process noritētu klātienē visiem kopā, ne katram mājās pie monitora. Vismaz pagaidām epidemioloģiskā situācija ļauj mācības atsākt klātienē.

Vēl līdz pat 31. augustam turpinās uzņemšana brīvajās pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju vietās lielākajā Latvijas biotehnoloģiju un starpdisciplinārās augstākās izglītības iestādē – Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Līdz ar to kļūšana par Jelgavas studentu jau šajā rudenī vēl ir iespējama ikvienam, kurš nepaspēja pieteikties studijām jūlijā. Svarīgi, ka, ņemot vērā plašo studiju programmu piedāvājumu, jaunajā studiju gadā LLU tiks pārdēvēta par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.

Psihologi, mediķi, IT un sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi, žurnālisti, uzņēmēji un arhitekti – šīs ir populārākās profesijas šā gada augstskolu reflektantu vidū. Kā redzams, arī šogad augstskolu uzņemšanas statistikā bez pārsteigumiem: joprojām studiju izvēlē dominē humanitārā un sociālā virziena specialitātes, lai arī tieši šo jomu pārstāvji darba tirgū jau tagad veido pārprodukciju.

14. jūlijā Transporta un sakaru institūts (TSI) aicina uz Atvērto durvju dienu. Pasākumā varēsi uzzināt visas interesējošās detaļas par uzņemšanu 2022./2023. studiju gadam, kas jau rit pilnā sparā! Studiju programmu jaunumi, budžeta vietas un granti no darba devējiem, ekskursija pa aizraujošām TSI laboratorijām – tas viss tevi gaida.

TSI īsteno akadēmisko bakalaura studiju programmu “Avioinženierija” latviešu un angļu valodās. Programma apmāca gaisa kuģu tehniskās apkopes speciālistus divās specializācijās: Mehānika un Avionika.

Ar daudzveidīgu konferenču programmu un tehnoloģijām bagātu izstādes ekspozīciju 6. un 7. oktobrī Ķīpsalā notiks jau 11. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstāde un konference “RIGA COMM”. Pasākumā ik gadu tiekas biznesa un tehnoloģiju profesionāļi, lai izglītotos, tīklotos un atrastu vai piedāvātu piemērotākos digitālos risinājumus.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas no 2022. gada 1. septembra kļūs par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, ir viena no lielākajām universitātēm Latvijā, kas sagatavo spējīgus, darba tirgū pieprasītus speciālistus 59 studiju programmās biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs. Šīs ir trīs lielās jomās, kurās, piedāvājot dažādas studiju programmas, specializējas universitāte, daudz strādājot arī pie visu šo jomu sinerģijas.

Darba tirgus pieprasa inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, taču joprojām tikai relatīvi neliela daļa vidusskolas beidzēju ir pietiekamā līmenī apguvuši eksaktos priekšmetus, lai spētu studēt un, galvenais, arī absolvēt eksakto un dabaszinātņu programmas. Diemžēl daļā Latvijas novadu skolēniem nav pat iespējas padziļinātā līmenī mācīties fiziku un ķīmiju, jo nav pedagogu.

Vairāk nekā 90% dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un IT absolventu ir nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesijās (vadītāji, vecākie speciālisti), liecina augstskolas absolventu datu monitorings. Turpretī zemākā nodarbinātība ir vērojama starp humanitāro zinātņu un mākslas, pakalpojumu, sociālo un komerczinību, tiesību tematisko grupu absolventiem.