OECD pētījums: Latvijai panākumi profesionālajā un augstākajā izglītībā, bet zemas skolotāju algas

© Dmitrijs Suļžics/F64

Publiskots ziņojums "Īsumā par izglītību 2023" ("Education at a Glance 2023"). Atbilstoši šā gada ziņojuma tematiskajai ievirzei tajā uzsvērta profesionālā izglītība, vienlaikus sniedzot informāciju arī par citiem izglītības veidiem. Latvijai labi panākumi profesionālajā un augstākajā izglītībā, bet, neskatoties uz vairākkārtējiem paaugstinājumiem, joprojām zemas skolotāju algas.

"Education at a Glance: OECD indicators" ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs un partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanā, pētniecībā un izglītības praktiķu darbā.

Ziņojums sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai. Šī gada ziņojuma galvenā tēma ir profesionālās izglītības kvalitāte - kvalitatīvas profesionālās izglītības programmas palīdz jauniešiem pāriet no mācībām uz darba tirgu un paver viņiem ceļu tālākai personiskai un profesionālai attīstībai.

Profesionāļi ar augstāko izglītību pelna vairāk nekā ar vidējo

Latvijā gandrīz katriem trim no desmit jauniešiem un jauniem pieaugušajiem 25-34 gadu vecumā profesionālā vidējā un īsā cikla profesionālā augstākā (koledžas) izglītība ir augstākā iegūtās izglītības pakāpe.

Latvija ir viena no četrām OECD valstīm (līdztekus Dānijai, Ungārijai un Īrijai), kur visi profesionālās vidējās izglītības programmu audzēkņi tiek uzņemti kombinētajās skolas un darba vidē balstītajās programmās. "Mācīties un redzēt, kā tas notiek dzīvē, ir labāk nekā tikai sēdēt klasē," uzskata OECD Izglītības un prasmju departamenta direktors Andreass Šlaihers.

Bezdarba rādītāji 25-34 gadus veciem cilvēkiem ar profesionālo vidējo izglītību Latvijā ir zemāki nekā viņu vienaudžiem ar vispārējo vidējo izglītību (attiecīgi 6,9% un 10,3%), līdzīgi kā daudzās citās OECD valstīs.

Taču algas nodarbinātajiem ar profesionālo vidējo izglītību Latvijā ir salīdzinoši zemas. Jaunieši un jauni pieaugušie 25-34 gadu vecumā ar profesionālo vidējo izglītību pelna par 17% mazāk nekā tāda paša vecuma darba ņēmēji ar vispārējo vidējo izglītību.

Tomēr gados jauni darba ņēmēji, kuri ieguvuši īsā cikla profesionālo augstāko izglītību, pelna par 50% vairāk nekā tie, kuriem ir profesionālā vidējā izglītība, un tā ir lielākā ienākumu priekšrocība OECD valstīs (vidēji 13%). Vislielākā ienākumu priekšrocība ir Latvijā (50%), kurai seko Apvienotā Karaliste (31%).

Turklāt Latvija ir viena no retajām OECD valstīm, kur gados jauni darba ņēmēji ar īsā cikla profesionālo augstāko izglītību pelna tikai nedaudz mazāk nekā tie, kuriem ir bakalaura diploms: attiecīgi par 74% un 81% vairāk nekā gados jauni darba ņēmēji bez vidējās izglītības. Visās OECD valstīs ienākumu atšķirība starp īsā cikla profesionālās augstākās izglītības diploma un bakalaura diploma ieguvēju ienākumiem ir daudz lielāka (vidējie rādītāji ir attiecīgi 39% un 58%).

Latvijā 74% no jauniešiem, kuri mācās vispārējās vidējās izglītības programmās, pabeidz tās to teorētiski paredzētajā ilgumā, un tikai 63% no profesionālās vidējās izglītības audzēkņiem pabeidz savas programmas laikus. Divu gadu laikā pēc programmas teorētiskā ilguma beidzēju īpatsvars pieaug līdz 79% vispārējā vidējā izglītībā un 72% - profesionālajā vidējā izglītībā. Vidēji valstīs, par kurām ir pieejami dati, 62% profesionālās vidējās izglītības audzēkņu pabeidz programmas laikus un 73% - vēl divu papildu gadu laikā.

Dažās OECD valstīs, to skaitā Latvijā, vidusskolēni var pāriet no profesionālās uz vispārējo programmu. Latvijā 13% vidējās izglītības audzēkņu, kuri, iestājušies profesionālajā programmā, absolvē vispārējo programmu divus gadus pēc programmas teorētiskā termiņa beigām. Tas ir otrs augstākais īpatsvars starp valstīm, par kurām ir pieejami dati.

Diemžēl vidēji OECD valstīs 14,7% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (t.s. NEET rādītājs), savukārt Latvijā attiecīgais rādītājs ir 12,3%. NEET rādītāja samazināšana jauniešu vidū ir īpaši svarīgs uzdevums visās valstīs, jo tie, kuri kļūst par NEET, vēlāk dzīvē saskaras ar sliktākiem panākumiem darba tirgū nekā viņu vienaudži, kuri šajā vecumā turpināja mācīties.

Pieaug augstāko izglītību ieguvušo skaits

Ziņojumā norādīts, ka sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir lielākais pasaules attīstītāko valstu vidū - 66% Latvijas sieviešu ir ar pirmo iegūto augstāko izglītību, kas ir augstākais rādītājs starp OECD dalībvalstīm.

Andreass Šlaihers, prezentējot pētījumu, norādīja uz jomām, kuras visvairāk izvēlas studēt sievietes - tās ir veselība, sociālā labbūtība un STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika). "Meitenēm patīk arī zinātne un viņas ir labas zinātnē, bet viņas neredz sev tālāku perspektīvu, darbojoties tajā," viņš piebilda.

Savukārt uzņēmumu darbinieku dalību pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveidē starp OECD valstu lielajiem uzņēmumiem vislabāk nodrošina Latvijas lielie uzņēmumi.

Pieaug nodarbināto skaits, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību. Caurmērā visās OECD valstīs iedzīvotāju vidū augstākā izglītība kļūst tikpat izplatīta kā vidējā. Latvijā 39% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir augstākā izglītība, kas ir mazāks īpatsvars par tiem, kuriem ir vidējā izglītība (50%).

Iespējams, pārsteidzoši, ka daudzās OECD valstīs Covid-19 pandēmija nav negatīvi ietekmējusi ārvalstu studentu īpatsvaru augstākajā izglītībā. Tomēr dažās valstīs ārvalstu studentu īpatsvars samazinājās par divciparu skaitli. Latvija nav viena no tām, jo ārvalstu studentu īpatsvars tajā palielinājās no 10% no visiem augstākās izglītības studentiem 2019. gadā līdz 13% - 2021. gadā. Visvairāk ārvalstu studentu Latvijā ir no Āzijas.

Pieaugums straujš, bet skolotāju algas zemas

Starp OECD valstīm Latvijai ir viens no straujākajiem skolotāju faktiskā atalgojuma pieauguma rādītājiem, tomēr tas ir zemāks nekā OECD valstīs vidēji, izriet no OECD ikgadējā pārskata.

Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kur skolotāju faktiskā vidējā darba samaksa laika periodā no 2015. līdz 2021. gadam ir augusi visstraujāk - tās pieaugums šajā periodā pārsniedza 40% katrā no izglītības pakāpēm.

Latvijā vidēji skolotājiem profesionālās vidējās izglītības programmās ir augstāks faktiskās algas līmenis nekā vispārējās vidējās izglītības programmās, sacīts pārskatā.

Vispārējo vidējo programmu skolotāji pelna vidēji 30 081,20 eiro (32 226 ASV dolāri), savukārt skolotāji, kas māca vispārējos priekšmetus profesionālajās programmās, pelna vidēji 33 719,77 eiro (36 124 ASV dolāri), bet tie, kas māca profesionālo teoriju un praksi, nopelna 30 413,50 eiro (32 582 ASV dolāri). Faktiskās algas ietver piemaksas papildus pamatalgai, un faktisko algu atšķirības starp skolotājiem vispārējās un profesionālajās programmās var rasties no atšķirībām normatīvajā regulējumā attiecībā uz skolotāju darba slodzi un piemaksām.

Kopējos izdevumus skolotāju algām ietekmē ne tikai skolotāju vidējās darba samaksas apmērs, bet arī mācīšanai veltītais laiks, skolēnu obligātā mācību laika apjoms un klases lielums. Latvijā skolotāja alga uz vienu skolēnu sākumskolā kopumā izmaksā 2035,24 eiro (2181 ASV dolārs), kas ir mazāk par vidējo rādītāju 3372,48 eiro (3614 ASV dolāri).

Atšķirību veido četru minēto faktoru ietekme: zemākas skolotāju algas par 1438,01 eiro (1541 ASV dolārs) samazina algas pašizmaksu uz vienu skolēnu, zemāks par vidējo mācīšanas laiks par 525,37 eiro (563 ASV dolāri) palielina pašizmaksu, zemāka par vidējo skolēnu mācību stundu slodze par 781,06 eiro (837 ASV dolāri) samazina pašizmaksu, un mazāks skolēnu skaits klasē par 356,55 eiro (382 ASV dolāri) palielina pašizmaksu. Laikā no 2015. līdz 2021. gadam skolotāju algu pašizmaksa uz vienu skolēnu Latvijā pieauga par 25% jeb no 1630,61 eiro (1747 ASV dolāri) līdz 2035,24 eiro (2181 ASV dolārs).

Vidēji visās OECD valstīs, raugoties uz pilna laika ekvivalentiem, uz katru skolotāju vispārējās vidējās izglītības programmās ir 14 skolēni, bet profesionālās vidējās izglītības programmās - 15 audzēkņi uz vienu skolotāju.

Latvijā pilna laika ekvivalenta izteiksmē vispārējās vidējās izglītības programmās uz vienu skolotāju ir 10 skolēni, turpretim profesionālās vidējās izglītības programmās uz katru skolotāju ir 17 audzēkņi, kas varētu būt saistīts ar to, ka profesionālo programmu audzēkņi Latvijā pavada laiku darba vidē balstītās mācībās un praksē ārpus skolas.

Vairāk nekā puse skolotāju ir vecumā virs 50 gadiem

Skolotāju vidējais vecums dažādās OECD valstīs atšķiras. Dažās valstīs pedagoģiskais darbaspēks ir daudz jaunāks nekā darbaspēks kopumā, savukārt citās skolotāji parasti ir vecāki.

Latvijā 57% skolotāju vispārējās vidējās izglītības programmās ir vecumā, sākot no 50 gadiem, salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju - 39%. Profesionālo programmu skolotāji ir jaunāki par saviem kolēģiem vispārējās programmās, un Latvijā 53% no tiem ir 50 gadu vecumā vai vecāki. 2015. gadā vidējās izglītības skolotāju īpatsvars vecumā no 50 gadiem bija 51%.

Andreass Šlaihers atzina, ka, no vienas puses, tas nav slikti - šiem skolotājiem ir lielāka pieredze, taču pasniegšanas metodes mainās. "Matemātika tik ātri nemainās, bet priekšmetos, kas saistīti ar elektroniku, tehniku un viesmīlību, viss mainās ļoti strauji," viņš piebilda.

Tāpat pētījumā norādīts, ka vīrieši skolās ir minoritāte. Visvairāk skolotāju vīriešu ir Nīderlandē.

Analizējot, cik izmaksā skolotāja alga uz vienu skolēnu gadā, OECD jau atkārtoti norāda uz saistību starp skolotāju darba samaksas lielumu un skolotāju un skolēnu skaita attiecību. Tāpat kopējās budžeta investīcijas izglītībā un arī skolotāju vidējo darba samaksas līmeni ietekmē valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenis uz vienu iedzīvotāju: jo tas augstāks, jo augstāka ir skolotāju vidējā faktiskā alga un arī kopējie valsts budžeta ieguldījumi izglītībā. Līdz ar to zemākās vidējās faktiskās algas galvenokārt vērojamas valstīs ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju.

Latvijai citu pasaules attīstītāko valstu vidū ir mazākais mācību dienu skaits gadā sākumskolā (1.-6. klase) - vidēji 169 dienas iepretim vidēji 186 dienām gadā OECD valstīs. Latvijas skolotājiem tas nozīmē lielāku izaicinājumu, nodrošinot skolēniem obligāto zināšanu un prasmju apguvi salīdzinoši īsākā laikā, atzīmēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Ikgadējā obligāto mācību stundu slodze Latvijas skolēniem vecumā no 7 līdz 13 gadiem pakāpeniski palielinās no 516 stundām līdz 763 stundām, kas ir otrs lielākais pieaugums OECD valstīs. Kopējā obligāto mācību stundu slodze Latvijas 1.-6. klašu skolēniem ir 3504 stundas, bet 7.-9. klašu skolēniem - 2334 stundas. Turpretim OECD valstīs kopējā obligāto mācību stundu slodze ir attiecīgi vidēji 4830 un 2748 stundas.

Izglītība

Jautājums par mācību gada pagarināšanu dažiem politiķiem kļuvis aktuāls, ilgtermiņā vērtējot drošības situāciju Latvijā. Pagarinājuma iespēju valsts aizsardzības mācības (VAM) ietvaros izsaka viens otrs militārais analītiķis, un tā mērķis ir: iesaistīt jauniešus arvien nopietnākās apmācībās. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” aizsardzības ministrs Andris Sprūds gan neizrādīja gatavību tūdaļ lemt par mācību gada pagarināšanu, sak, nogaidīsim un izvērtēsim.

Svarīgākais