Krāpnieki izvilina tūkstošus: kā darbojas viņu shēmas?
Vairāk nekā 16 miljoni eiro – jau tik milzīgu summu šogad krāpniekiem izdevies izvilināt no Latvijas iedzīvotājiem. Policijas apkopotā statistika nav pilnīga, jo ne visi cietušie par noziegumiem ziņo, līdz ar to patiesais apkrāpto un zaudējumu apmērs varētu būt krietni augstāks. Krāpniecības gadījumu un piesavināto līdzekļu apjoms pēdējos gados arvien pieaug. Likumsargi atzīst, ka veidojas savdabīgs paradokss – jo vairāk naudas grupējumi iegūst, jo vairāk tie iegulda, lai shēmas padarītu sarežģītākas un kvalitatīvākas. Vairāku mēnešu garumā, sadarbībā ar Valsts policijas izmeklētājiem, "Nekā personīga" piedalījās noziedzīgo shēmu līdzdalībnieku pratināšanās un aizturēšanās, lai skaidrotu, kā strādā šīs organizētās noziedzības grupas.
"Kad tas viss sākās, mana sieva, laikam ceturtdien, atnāca mājās un teica, ka parādīs, kā "Facebook" kāds policists rakstīja, ka viņa radiniekus tādā veidā apkrāpa," stāsta krāpnieku upuris Sergejs.
Sergejs ir pensionārs, kurš strādā par šoferi. Viņš ar sievu dzīvo vienā no Rīgas mikrorajoniem, un ikdiena parasti ir mierīga. Pirms dažiem mēnešiem vīrieša dzīve sagriezās kājām gaisā. Viss sākās ar it kā nevainīgu telefona zvanu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).
Tas notika burtiski divarpus dienu laikā. Trešdien saņēmu zvanu, ka kurjeram no VSAA ir jāatved man vēstule. Teica, ka man atnāks apstiprinājuma kods, kas būs jāuzrāda kurjeram. Uz "Smart ID" atnāca kods, kuru apstiprināju. Uzreiz pēc tam atnāca ziņa no "SEB" bankas, ka krāpnieki izmanto manu "Smart ID", zina manus personas datus un uz mana vārda ņemot kredītus, kuri man pēc tam būs jāatmaksā. Viņi ieteica darbā pateikt, ka esmu slims, vai izdomāt jebko citu, iet mājās un izpildīt viņu teikto, lai tiktu vaļā no krāpnieku paņemtajiem kredītiem.
Krāpnieki izlikās par bankas kiberdrošības speciālistiem un Sergejam atsūtīja sarakstu ar it kā jau paņemtajiem kredītiem uz viņa vārda. Pieteikumi bija Latvijas un ārvalstu nebanku iestādēs uz 25 tūkstošiem eiro. Tikai vēlāk viņš saprata, ka tas ir uzskaitījums ar aizņēmumiem, kurus plānoja ņemt krāpnieki.
Saziņa notika "WhatsApp" lietotnē. Krāpnieki uzstāja, lai Sergejs runā videozvanā, kaut gan pašiem kamera bija izslēgta. Noziedznieki prasīja, lai vīrietis iespējo "screen share" funkciju, kas ļauj redzēt, ko viņš telefonā dara. Sarunas laikā nāca "Smart ID" pieprasījumi, kurus viltus bankas darbinieks lika apstiprināt.
Tad Sergeja kontā sāka ripot krāpnieku ņemto kredītu nauda. Viltus darbinieki mierināja, ka tā ir daļa no izmeklēšanas, jo līdzekļus uzreiz atgriezīs. Vīrieša kontā ienāca vairāk nekā 11 tūkstoši eiro.
Tad bija piedāvājums - lai es varētu pierādīt, ka kredītus netērēju pats, caur "Omnivu" man jānosūta sava karte "SEB" bankas kiberdrošības nodaļai. Man atsūtīja ziņu, ka "SEB" banka ir rezervējusi "Omnivā" skapīti un man bija tajā jāievieto karte. Tādā veidā es vēl atdevu savu karti. Tobrīd es biju kā nohipnotizēts. Sieva teica, ka tā bija kā apvārdošana un es biju kā zombijs. Es nesapratu, ko es daru, jo man likās, ka, tā sacīt, atkaujos no kredītiem.
Atdevis karti, Sergejs domāja, ka var uzelpot, bet nākamajā rītā internetbankā pamanīja, ka no dažādiem bankomātiem izņem nupat ieskaitīto naudu. Par to jautājis viltus bankas darbiniekiem, kuri atkārtoja jau iepriekš dzirdēto frāzi, ka tā ir daļa no izmeklēšanas. Pāris stundās krāpnieki izņēma gandrīz 4,5 tūkstošus eiro.
Tad iesaistījās īstā "SEB banka", kas, redzot aizdomīgo naudas plūsmu, kontu un karti nobloķēja. Krāpnieki teica, ka konts jāslēdz pavisam un atlikušos nepilnus 7 tūkstoši jānosūta caur pakomātu.
Sergeja sieva un dēls, kas līdz šim nevarēja vīrieti pārliecināt, ka viņš ir iekritis viltus shēmā, izsauca policiju. Izmeklētāji vīrieti pārtvēra pie bankas, kur Sergejs gribēja slēgt kontu.
"Ceturtdien, kad viņa [sieva] par to runāja, es neticēju. Es neticēju pat tad, kad piektdien mani izveda [no bankas]. Pat pēc tam, kad man īstā policija sāka skaidrot situāciju…sanāk tā, ka piektdien mani policija pavadīja no bankas, bet pirmdien bija pieraksts atkal, lai izņemtu skaidro naudu. Krāpnieki man deva divas dienas atpūtai. Tikai tajā laikā sāku attapties. Līdz tam tās trīs dienas viņi tur tevi tādā saspringumā."
Sergejs galu galā saprata, ka ir apkrāpts. Tā kā noziedznieki nebija noņēmuši visu naudu, tad Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas pārvalde nodeva informāciju Pārdaugavas pārvaldes izmeklētājiem, kuri uzsāka eksperimentu, lai krāpniekus noķertu. Policisti vienojās ar banku - kad Sergejs ies pakaļ atlikušajai naudai, viņam izsniegs tukšu aploksni. Kad vīrietis to nodos, likumsargi sūtījumu izsekos.
Pirmdienas pusdienlaiks, Rīga, "SEB" bankas filiāle
"Sanāk, cietušais ieies iekšā, paņems naudu, un pēc naudas paņemšanas sekos, ko viņam tālāk teiks krāpnieki. Re kur cietušais pie luksofora ar maisiņu […] Mēs pie mājas būsim. Kolēģi divi augšā būs uzies, skatīsies, ko viņš tur dara, jo ir reizes, kad viņi kontrolē un liek cietušajam uzrādīt dzīvokli, kas dzīvoklī atrodas," saka izmeklētājs.
Kopā ar likumsargiem "Nekā personīga" devās uz Iļģuciemu. Sergejs brauc ar trolejbusu, viņu pavada divi izmeklētāji. Tiem jābūt uzmanīgiem, jo vīrietim telefonā ir aktīvs zvans ar krāpniekiem, kuri klausās apkārt notiekošo.
"Viņš iznāca no bankas ārā, kad paņēma naudas līdzekļus, viņš uzzvanīja viņiem, ka naudas līdzekļi ir paņemti, un bankas konts ir aizslēgts, un viņš uzreiz pajautāja, kāpēc tik ātri? Vai viss bija kārtībā? Vai nelikās kaut kas dīvaini? Tad viņš atstāj ieslēgtu telefonu un mums visu uz papīra raksta," stāsta izmeklētājs.
Gan trolejbusā, gan atceļā no sabiedriskā transporta pavadām Sergeju no attāluma. Viņam ir instrukcijas no krāpniekiem ziņot, tikko ir ieradies mājās. Izmeklētāji, kas gāja vīrietiem līdzi uz dzīvokli, mums zvana, lai dzirdam sarunu.
Krāpnieks: No paša sākuma. Pastāstiet par sarunu ar bankas darbinieku. Ko jums jautāja?
Sergejs: Parādīju dokumentus. Man aizvēra kontu. Atdeva atlikumu un teica paldies, uzredzēšanos.
Krāpnieks: Nekādus papildu jautājumus neuzdeva, ja?
Sergejs: Jā.
Krāpnieks: Es parunāju ar vadītāju, jums kādas banknotes izdeva?
Sergejs: Es pat nezinu, neatvēru aploksni.
Krāpnieks: Atveriet aploksni, izlieciet banknotes pa vienai uz galda, lai varētu redzēt sērijas numuru. Nofotografējiet un atsūtiet.
Krāpnieku prasība pārsteidz likumsargus, jo uzstādījumu nofotografēt katru banknoti iepriekš veiktos eksperimentos nav dzirdējuši. Lai iegūtu laiku, izmeklētāji izdomā plānu - Sergejam jāizliekas, ka telefons it kā izkrīt no rokām un sabojājusies kamera. Krāpniekiem vīrs apgalvo, ka iet iegādāties jaunu vadierīci. Pa to laiku policija atved naudu.
Saņēmuši attēlus, krāpnieki instruē Sergeju aploksni aiznest uz "Omniva" pakomātu blakus viņa mājai. Operatīvie darbinieki sūtījumu skapi novēro. Paralēli izmeklētājs arī sazinās ar uzņēmumu Omniva.
"Re kur tagad cietušais liek iekšā pakomātā. […] Viņš ielika, tūlīt pateikšu…1,2,3, ceturtajā apakšā…ceturtā sekcija, trešais no apakšas. Tik tikko liek iekšā," saka izmeklētājs.
Pēc ilgākas gaidīšanas izmeklētāji pamana, ka pakomātam tuvojas divi jaunieši, kas tiek aizturēti.
Aizturētie vēlāk stāsta, ka Latvijā ieradušies pirms dažām dienām. Piedāvājumu izņemt sūtījumu un to nodot tālāk atraduši "Telegram" kanālā. Puišiem aploksni vajadzēja aizgādāt uz citu sūtījumu skapīti - lielveikalā "Akropole". Izmeklētāji nolemj operāciju neturpināt, jo naudas mūļu un aploksnes izsekošana lielveikalā prasa lielāku plānošanu. Kur vajadzēja nokļūt Sergeja naudai un kurš vīru apkrāpa, tā arī neuzzinām.
Sergejs ir viens no vairāk nekā 1375 šogad apkrāptajiem Latvijas iedzīvotājiem. Pēdējos gados noziedzniekiem izdodas izvilināt arvien lielākas summas - 2024. gadā nedaudz virs 16, 2025. - 23,7, bet šogad pirmajos deviņos mēnešos vien jau vairāk nekā 16 miljonus eiro. Tā ir policijas apkopotā statistika par ziņotajiem noziegumiem, taču ne visi par iekrišanu krāpnieku shēmās vēršas pie likumsargiem, līdz ar to patiesais upuru un piesavināto līdzekļu apjoms varētu būt krietni augstāks.
Šobrīd mēs saprotam, ka organizētās grupas, kas nodarbojas ar krāpšanām, viņas ir diezgan spēcīgas. Viņām nauda ieplūst milzīga. Diemžēl viņi arī investē šo naudu paši savā attīstībā un rīku iegādē, un izmanto arī jaunās tehnoloģijas, kas palīdz viņiem uzdoties par kādu kvalitatīvāk.
Populārākā shēma joprojām ir telefonu krāpšanas, kurām izmanto speciālus zvanu centrus. Tādus pēdējos gados Valsts policija ir apturējusi vairākus. Vienu 2022. gadā uzgāja Rīgā. Lietas izmeklēšana joprojām turpinās. Pavasarī ar kolēģiem no Ukrainas likumsargi apturēja zvanu centru Harkivas pilsētā, kura darbinieki krāpa arī Latvijas iedzīvotājus. Krāpnieki, kas izvilināja naudu no Sergeja, arī, visticamāk, strādā vienotā zvanu centrā kādā citā valstī. Tādos var būt nodarbināti pat vairāk nekā 100 cilvēku.
"Zvanu centri var būt vienā valstī, cietušie citā valstī, [datu] mitināšanas pakalpojumi tiek izmantoti vēl citā valstī, cilvēki, kas atbildēs par legalizāciju, atradīsies arī citā valstī. Čaulas uzņēmumi, kas ir sareģistrēti un tiks izmantoti legalizācijai, atrodas vēl citā valstī. Varbūt iesaistītas 10 valstis vienlaicīgi, lai notiktu viens liels pasākums, un tad sanāk, ka 10 valstīm savas judikatūras ietvaros ir jāspēj sadarboties, jāapmainās ar pierādījumiem, lai vienu grupu spētu atklāt."
Naudas izkrāpšana ir tikai viens nozieguma posms - pēc tam, kad cietušais līdzekļus ir nosūtījis, tos vajag legalizēt jeb iepludināt oficiālajā apritē.
"Ļoti daudz cilvēku tiek iesaistīti, lai viss ritētu ātri un lai nekādā gadījumā nauda nepaliktu pie cietušā vai pie vēl kāda starpnieka, kas viņu gribēs piesavināties. Un tur savukārt nāk palīgā profesionāli legalizētāji, kuriem ir sava infrastruktūra, daudz naudas mūļu, daudz čaulas uzņēmumu ar fiktīvajiem direktoriem. Tālāk kādā posmā vienmēr tiek izmantoti arī kriptoaktīvi. Lielākoties mērķis ir tikt pie skaidras naudas, jo ar skaidras naudas izņemšanu bankomātā izsekošana beidzas. […] Pati legalizācija ir kļuvusi dārgāka. Ja iepriekš krāpnieki saņēma 60% izkrāptās naudas un 40% maksāja par legalizāciju, tad šobrīd tas ir vairāk, lielāks procents tiek paņemts, jo lielāks skaits ar starpniekiem tiek iesaistīts," saka Sļadze.
Legalizēšanai izmanto naudas mūļus jeb cilvēkus, kas paņem naudu no izkrāptā. Līdzīgi kā stāstīja aizturētie ukraiņi, par dažiem desmitiem vai simtiem eiro, pārsvarā "Telegram" kanālos shēmas organizētāji piedāvā darbu, solot vieglu peļņu par sūtījuma aizgādāšanu no punkta A uz B. Dažkārt sūtījumu saņem pa tiešo no cietušā. Ir bijuši gadījumi, kad upuris vai viņa radinieks sazvana policiju, pirms līdzekļus nodod kurjeram.
Solvita Sļadze, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieka vietniece:
"Lielākā daļa saprot un sarunas laikā efekts ir panākts un novērsto krāpšanu skaits ir lielas un summas ir lielas. Ir gadījumi, kad nesanāk pārliecināt. Tāpēc tas ir ārkārtīgi liels risks, ka viltus policists telefonā ir pārliecinošāks nekā mēs atbraucot uz vietas un runājot, kā tas notiek. Ir bijuši gadījumi, kad mēs nespējam pārliecināt un tad mēs nepadodamies un darām to vēl nākamajā dienā un aiznākamajā, un nākamajā nedēļā. Mēs sazināmies ar radiniekiem, ar draugiem, ar uzticības personām un mēģinām runāt ar viņiem."
Noziedzīgajai shēmai izmanto arī citu cilvēku kontus, lai izkrāpto naudu būtu grūtak izsekot. Tāpēc sludinājumos meklē arī tos, kas nodos piekļuvi savai internetbankai vai kredītkartei. Nereti cilvēki neapzinās, ka tādu datu nodošana ir pretlikumīga, un to uzzinot, paši piesakās policijā.
Savus bankas datus krāpniekiem nodeva arī šis puisis, kurš atsaucās uz sludinājumu, kurā meklēja kontu biznesa vajadzībām. Sludinājumā neesot bijis norādīts, kādam tieši biznesam konti vajadzīgi. Neko aizdomīgu tajā viņš neesot saskatījis, tāpēc piedāvājumam piekrita. Viņam solīja, ka par naudas pārskaitīšanu saņems 10% no summas, kas gājusi cauri viņa kontam.
Puisis: Viņš [organizētājs] visu laiku steidzināja, steidzināja un es beigās piekritu un apstiprināju.
Izmeklētājs: Cik darījumus tu apstiprināji?
Puisis: Man liekas kādus trīs.
Izmeklētājs: Par kādām summām aptuveni?
Puisis: Baigi laikam neredzēju. Man liekas, ka 2000. […] Kopējā summa man liekas, ka bija 10 tūkstoši. […] Es tur baigi neko nesaņēmu.
Izmeklētājs: Tad nebija 10%? No 10% tas sanāk 1000 un reāli bija?
Puisis: Es pat neatceros, kādi 100 vai 140.
Izmeklētājs: Nejuties apbižots bišķīt?
Puisis: Nē, nu kad beigās jau skatījos pa televīziju, tad es nejutos apbižots…tad es nožēloju.
Par 140 eiro peļņu 25 gadīgajam jaunietim draud kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 193. prim viens panta, kurā maksimālais sods ir līdz pat trīs gadiem cietumā. Ja cilvēks, kurš atdevis pieeju saviem bankas datiem, pats piesakās policijā un izdarīto nožēlo, tad tas var būt kā apstāklis, lai sodu mīkstinātu.
Cietušo datus noziedznieki iegūst dažādām metodēm. Visbiežāk ar datu ievākšanu nodarbojas organizētās noziedzības grupas, kuras datus zog vai mēģina izvilināt personīgu informāciju, kas var pēc tam palīdzēt krāpniekiem. Tad iegūto informāciju pārdod telefonkrāpniekiem.
Tā kā noziedzīgajās shēmās iesaistīts tik liels personu skaits un tās aptver plašu institūciju atbildību, policijas ieskatā vajag ar likumu noteikt vienu atbildīgo, kas koordinētu informācijas apmaiņu ar visiem iesaistītajiem - bankām, telefonu sakaru operatoriem, finanšu nozaru asociāciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Finanšu izlūkošanas dienestu un citām institūcijām. Iekšlietu ministrijā top plāns, kurā atrunās, kam jābūt atbildīgajam informācijas koordinatoram, bet pagaidām par to vēl nav vienprātības.
Solvita Sļadze, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieka vietniece:
"Ja mēs redzam tendenci, ka pēdējos gados visu laiku ir uz augšu, tas nozīmē, kad ir kaut kas jādara savādāk un arī dažādām nozarēm ir idejas, kā to darīt. Tas, kas ir trūcis, ka ir kaut kāds vienots koordinators vai vienots redzējums, ka mēs kopā sanākam un zinām, kas jādara. […] Policijas svarīgākais uzdevums ir atrast vainīgo, iegūt pietiekamus pierādījumus un virzīt, lai sauktu pie atbildības personu vai grupu, bet tas nav pietiekami. Vajag strādāt arī visiem citiem iesaistītajiem. Tā ir mūsu kopīga problēma."
Topošajā plānā varētu atrunāt "SIM box" ierīču lietošanu - tādas izmanto nelegālajos zvanu centros, lai vienlaikus darbinātu daudzas simkartes. Valsts Policijas ieskatā telefonkrāpnieku aktivitāti mazinātos arī, ja par obligātu noteiktu priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju. Ideju valdība apstiprināja jau martā, taču Saeimā tā iestrēgusi Tautsaimniecības komisijā.
