Rīgas Sociālais dienests aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem un neizpaust savus personas datus nezināmām personām. Dienestā vērsušies vairāki iedzīvotāji, informējot par aizdomīgiem telefona zvaniem un e-pasta vēstulēm, kas varētu būt saistītas ar krāpnieciskām darbībām, informē Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par krāpnieciskiem e-pastiem VSAA vārdā. Krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus VSAA lēmumus par it kā piešķirtu vienreizēju energoatbalstu inflācijas kompensācijai 2026. gadā. VSAA aicina nekādā gadījumā neklikšķināt uz šādos e-pastos ievietotajām saitēm un neizpaust savus personas vai bankas datus, rakstīts VSAA mājas lapā.
Latvija piedāvājusi savu palīdzību Nepālai saistībā ar tur pirms nedēļas notikušo traģēdiju, tomēr konkrēts pieprasījums patlaban nav saņemts, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” brīdina, ka pēdējā laikā strauji izplatās pikšķerēšanas shēma, kuras mērķis ir pārņemt lietotāju “Facebook” profilus, tālāk piekļūstot uzņēmumu “Meta Business” reklāmas kontiem. Lai iegūtu piekļuves datus, krāpnieki izmanto viltotas “Facebook” ielogošanās lapas. Kā norāda “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš, pārņemtos reklāmas kontus krāpnieki izmanto, lai uz uzņēmumu rēķina izvietotu krāpnieciskas reklāmas, tā radot tiem būtiskus finansiālus zaudējumus un apkrāpjot vēl citus, ziņo kompānijas pārstāvji.
Valsts policija ir saņēmusi informāciju, ka ir fiksētas situācijas, kad krāpnieki mēģinājuši no Nepālā bezvēsts pazudušo latviešu tuviniekiem izkrāpt naudas līdzekļus, aicinot tikties klātienē un solot sniegt palīdzību, dažāda satura “jaunāko” informāciju par pazudušo personu atpazīšanu un atrašanu, tostarp arī piedāvājot gaišreģu pakalpojumus. Valsts policija brīdina, ka tā ir krāpniecība!
Mākslinieku savienība, no kuras kontiem maijā tika nozagti aptuveni 700 000 eiro, izsolē pārdos 124 mākslas darbus, lai segtu finansiālos zaudējumus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs err.ee.
Laikā no 10. līdz 16. augustam Valsts policija reģistrējusi 42 krāpšanas gadījumus. No tiem 34 gadījumos iedzīvotājiem nodarīti finansiāli zaudējumi, savukārt astoņos gadījumos krāpnieku mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. Kopējā izkrāptā summa sasniedz vismaz 389 887 eiro.
Pēdējās dienās dažādās saziņas platformās un sociālajos tīklos iedzīvotāji aktīvi pārsūta ziņu, kurā, atsaucoties uz neseno kiberuzbrukumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), iedzīvotāji tiek aicināti Kredītinformācijas biroja (KIB) mājaslapā aktivizēt atzīmi “STOP Kredīts”, lai pasargātu sevi no iespējamām krāpnieciskām kredītsaistībām. KIB uzsver – šīs ziņas autors nav Kredītinformācijas birojs, tomēr šāda rīcība ir atbalstāma.
Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir saņēmusi informāciju par krāpnieciskām īsziņām (SMS), kurās norādīts, ka e-adresē ir saņemts jauns ziņojums, informē aģentūras pārstāvji.
Pirmajā pusgadā Igaunijas policija saņēmusi 1816 iesniegumus par krāpniecību pa telefonu un tiešsaistē, krāpšanas upuri zaudējuši kopumā 13,2 miljonus eiro, paziņoja Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments.
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos bloķēti vairāk nekā 1,9 miljoni krāpniecisku zvanu. Savukārt jūlijā bloķēto krāpniecisko zvanu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, samazinājies par 65 %. To var skaidrot ar sezonālu tendenci – arī krāpnieku aktivitāte vasaras mēnešos kļūst mazāka, informē Oskars Fīrmanis, “Tele2” sabiedrisko attiecību vadītājs Latvijā.
Šī gada augusta sākumā Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas kopā ar sadarbības partneriem veica vairākas kratīšanas Kijivā un Dņipro, Ukrainā, pie organizētās noziedzīgās grupas dalībniekiem, kuri legalizēja no Latvijas valstspiederīgajiem izkrāptos finanšu līdzekļus. Tika aizturētas divas personas un noskaidrots, ka apkrāptajiem nodarīti zaudējumi vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, ziņo Valsts policija.
Krāpnieki ķērušies pie vecajiem trikiem. Šoreiz viņi "Google" izvietoja reklāmu ar savu viltus CSDD lapu, savā "Facebook" kontā brīdina kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš.
Valsts policija ir saņēmusi informāciju par krāpniecisku interneta vietni, kurā publicēta viltus publikācija, nelikumīgi izmantojot kādas valsts amatpersonas tēlu. Ar tās palīdzību tiek radīts maldinošs priekšstats, ka amatpersona reklamē investīciju platformu un aicina tajā ieguldīt līdzekļus.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas finanšu iestādes novērsušas 10 960 krāpšanas mēģinājumus 11 028 750 eiro apmērā, savukārt krāpniekiem izdevies īstenot 2 829 krāpšanas gadījumus, kuros iedzīvotāji zaudējuši 7 825 618 eiro, liecina apkopotie Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedru dati. Tas nozīmē, ka finanšu sektoram izdevies novērst gandrīz četras reizes vairāk krāpšanas mēģinājumu nekā krāpniekiem īstenot.
Kiberdrošības pētnieks, programmatūras inženieris un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš savos sociālajos kontos atklāj par kādu notikumu, kurā viņš centies palīdzēt, bet sieviete, kura iekļuvusi krāpnieka nagos, nespējusi to pieņemt un palikusi pie sava.
Daļai eID karšu lietotāju decembrī mainīsies elektroniskās parakstīšanas risinājums, taču iedzīvotājiem pašiem nekas nebūs jādara un jauna personas apliecība nebūs jāizgatavo. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina būt īpaši modriem, jo gaidāmās izmaiņas savā labā var mēģināt izmantot krāpnieki.
Krāpnieki pasta sūtījumu kompānijas "Omniva" vārdā izsūta e-pastus, lai izkrāptu internetbanku piekļuves datus, liecina kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā informācija.
Igauņu basketbolists Kerrs Krīsa ASV apsūdzēts apmēram 2,2 miljonu ASV dolāru (1,9 miljonu eiro) izkrāpšanā, liecina Rietumvirdžīnijas štata prokuratūras paziņojums.
Sākumā tiek saņemts telefona zvans ar solījumu ātri un viegli nopelnīt. Tam seko saziņa ar šķietamu investīciju konsultantu, informācija par it kā pieaugošu investīciju atdevi un aicinājumi ieguldīt zeltā, kas tiek pasniegts kā drošs un īpaši ienesīgs ieguldījums. Dažkārt krāpnieki ierodas pat pie cilvēku mājas durvīm – uzdodas par kurjeriem vai zelta ekspertiem, piedāvā novērtēt šķietami izdevīgu ieguldījumu vai saņemt investēšanai paredzēto naudu.