Krāpnieki

Kā vēsta "360TV Ziņas", Eiropas Savienības Tiesas spriedums paver jaunas iespējas finanšu krāpnieku upuriem atgūt zaudēto naudu. Neautorizētu maksājumu gadījumos bankām tā jāatmaksā nekavējoties, un tikai pēc tam tās var pieprasīt naudu atpakaļ, ja pierāda klienta rupju neuzmanību. Latvijā jau iesniegti pirmie pieteikumi, taču jaunā kārtība neattiecas uz visiem krāpšanas gadījumiem.

Sociālajos tīklos plaši izplatīti ir video, kuros profesors Anatolijs Danilāns it kā reklamē medikamentu, kas palīdz cīnīties ar prostatas vēzi, ziņo žurnāls "Jauns&Privāts".

Šogad telefonkrāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vairāk nekā 17 miljonus eiro, raksta portāls "lsm.lv".

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par krāpnieciskiem e-pastiem VSAA vārdā.

Šā gada oktobrī Valsts policija aizturējusi vienpadsmit “naudas mūļus” un kurjerus, kuri devušies tikties ar kiberkrāpšanās cietušiem iedzīvotājiem, paņēmuši viņu naudu un bankas kartes, nelikumīgi izmantojuši svešus maksāšanas līdzekļus un legalizējuši noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Aizturēto vidū ir gan jaunieši, kas nav sasnieguši pilngadību vai to sasnieguši tikai nesen, gan pensijas vecuma vīrietis, kas noziegumus izdarījis arī ārvalstīs, informē Valsts policija.

Banka "Citadele" brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē "WhatsApp", uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp bankas vadītāju un bankas drošības funkcijas darbiniekiem.

Nepazīstams zvans ar jautājumiem par tavu ikdienu var radīt šaubas. Laikā, kad darbojas krāpnieki, tas ir saprotami. Šajā rakstā uzzināsi, kā pārliecināties, ka ar tevi patiešām sazinājies Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) intervētājs, un kāpēc tava atbilde ir svarīga ne tikai valstij, bet arī tev pašam, brīdina CSP pārstāvji.

Noticot reklāmai platformā "TikTok", cilvēki ar priekšapmaksu pasūtījuši kurināmās briketes, bet, tiklīdz naudu pārskaitījuši, iespējams, viltus tirgotājs pārstāj komunicēt un kurināmo nepiegādā, vēsta "Bez tabu".

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra brīdina - aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu.

Septembrī finanšu iestādes novērsušas 940 naudas izkrāpšanas mēģinājumus, nosargājot 1,1 miljonu eiro klientu naudas. Vienlaikus iedzīvotājiem izkrāpti 635 tūkstoši eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie biedru un asociēto biedru dati. Lai gan pēdējos mēnešos kopējie krāpšanas rezultātā radītie zaudējumi ir mazinājušies, par noturīgu situācijas uzlabošanos vēl ir pāragri runāt. Krāpnieki turpina pielāgot savas metodes, turklāt septembrī pieauguši iedzīvotāju zaudējumi krāpnieciskās investīciju shēmās, ziņo FNA.

Vairāk nekā 16 miljoni eiro – jau tik milzīgu summu šogad krāpniekiem izdevies izvilināt no Latvijas iedzīvotājiem. Policijas apkopotā statistika nav pilnīga, jo ne visi cietušie par noziegumiem ziņo, līdz ar to patiesais apkrāpto un zaudējumu apmērs varētu būt krietni augstāks. Krāpniecības gadījumu un piesavināto līdzekļu apjoms pēdējos gados arvien pieaug. Likumsargi atzīst, ka veidojas savdabīgs paradokss – jo vairāk naudas grupējumi iegūst, jo vairāk tie iegulda, lai shēmas padarītu sarežģītākas un kvalitatīvākas. Vairāku mēnešu garumā, sadarbībā ar Valsts policijas izmeklētājiem, "Nekā personīga" piedalījās noziedzīgo shēmu līdzdalībnieku pratināšanās un aizturēšanās, lai skaidrotu, kā strādā šīs organizētās noziedzības grupas.

Aizvadītā gada rudenī Valsts policijas amatpersonas, veicot operatīvos pasākumus, Preiļos aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēja 1992. gadā dzimušu Moldovas pilsoni. Izmeklēšanā noskaidrots, ka vīrietis pildīja naudas mūļa lomu un mantkārīgā nolūkā legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kāda Preiļu novada iedzīvotāja viņam aploksnē nodeva 6000 eiro skaidrā naudā. Valsts policijas amatpersonas ir pabeigušas izmeklēšanu kriminālprocesā, un 2026. gada 2. oktobrī tā materiāli nodoti prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Krāpnieki, izmantojot mākslīgo intelektu (MI) un izliekoties par vecākajiem vadītājiem, nozaga 95 miljonus eiro no “Fideuram”, Itālijas lielākā aizdevēja “Intesa Sanpaolo” privātbankas nodaļas, atsaucoties uz iekšējiem avotiem, vēsta aģentūra “Reuters”.

Miljoniem cilvēku joprojām izmanto pārāk vienkāršus PIN kodus savām bankas kartēm, tāpēc krāpniekiem tos ir viegli uzminēt. Tādas kombinācijas kā 1234, 1111 un 0000 tiek uzskatītas par īpaši bīstamām, un kopā tās veido gandrīz piekto daļu no analizētajiem kodiem, raksta TSN.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” vārdā nosūtu informāciju par jaunu krāpniecības veidu - bezmaksas tiešsaistes spēļu izmantošanu lietotāju novirzīšanai uz krāpnieciskām vietnēm.

Valsts policijas augustā reģistrējusi 215 krāpšanas gadījumus. 127 gadījumos krāpniekiem izdevies sasniegt savu mērķi, un iedzīvotāji kopumā zaudējuši 1 075 660 eiro.

Valsts policijā (VP) saņemti divi iesniegumi no personām, kuras, cerot uz "gaišreģu" palīdzību, internetā sastaptām personām pārskaitījušas gandrīz 160 000 eiro, taču solīto palīdzību nav saņēmušas, informēja VP.

Uzdarbojas krāpnieki, izsūtot viltus rēķinus "Tet" rēķinus, lasāms "Tet" aplikācijā.

Rīgas Sociālais dienests aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem un neizpaust savus personas datus nezināmām personām. Dienestā vērsušies vairāki iedzīvotāji, informējot par aizdomīgiem telefona zvaniem un e-pasta vēstulēm, kas varētu būt saistītas ar krāpnieciskām darbībām, informē Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par krāpnieciskiem e-pastiem VSAA vārdā. Krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus VSAA lēmumus par it kā piešķirtu vienreizēju energoatbalstu inflācijas kompensācijai 2026. gadā. VSAA aicina nekādā gadījumā neklikšķināt uz šādos e-pastos ievietotajām saitēm un neizpaust savus personas vai bankas datus, rakstīts VSAA mājas lapā.