Laikā no 10. līdz 16. augustam Valsts policija reģistrējusi 42 krāpšanas gadījumus. No tiem 34 gadījumos iedzīvotājiem nodarīti finansiāli zaudējumi, savukārt astoņos gadījumos krāpnieku mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. Kopējā izkrāptā summa sasniedz vismaz 389 887 eiro.
Diemžēl, bet šī ik nedēļas Valsts policijas statistika ir drūma un nav jau tā, ka apkrāpj lētticīgos. Krāpnieku lamatās var nejauši iekrist jebkurš. Tik uz mirkli jāzaudē uzmanība.
"Threads" lietotāja ar vārdu Mihalaurita dalījusies ar savu rūgto pieredzi, jo uzskata - "ja manas pieredzes stāsts spēs kaut vienu cilvēku pasargāt no apkrāpšanas, tad šim stāstam būs cita vērtība… Daudz lielāka par manu zaudēto naudu."
Viņa svētdien aizdomājās, kāds mašīnai beidzas tehniskā apskate. Viņa caur google meklētāju atrada CSDD.
"Viss kā parasti, autorizācija gan bija iespējama tikai caur banku, e-paraksta funkcija nedarbojās (tam jau vajadzēja būt signālam, bet ne jau man…) Ievadu lietotāja kodu, personas kodu un ar pin1 apstiprinu. Lapa ielādējas, lasu datus par sava auto tehniskajiem datiem, kas 100% atbilst īstenībai, tad lapa pārlādējas un man prasa pin2, ko kaut kāda iemesla pēc apstiprinu. Diemžēl šis mirklis un neuzmanība maksā daudz," atklāj sieviete.
No konta aizplūst nauda, bet viņa par to uzreiz neuzzina - notifikācijas nav.
'Ir pirmdienas rīts un ziņojums no bankas, ka regulāro maksājumu veikt nav iespējams, jo nepietiekami līdzekļi. Kā? Tā nevar būt? Bet aina internetbankā nav apstrīdama, norēķinu konts ir iztīrīts… Pozitīvais, ka maizītei viņi man atstāja. [...] Tā apkrāpšanas sajūta un bezspēcība nav aprakstāma. Esot bankā un saziņā bija brīži, kuros radās sajūta, ka sistēma mani nevis pasargā, bet atstāj vienu ar sekām. Banka izsaka piedāvājumu darījumu apstrīdēt, bet nesola naudas līdzekļu atgūšanu… Kas vairs ir 17 eiro uz zaudētās naudas fona, protams, cerība un ticība ņem virsroku un maksāju un te saprotu ikviena apkrāptā izmisumu un vēlmi darīt un ieguldīt vēl līdzekļus, lai naudu atgūtu."
Sieviete pauž arī neizpratni par CSDD. "Ja valsts iestādes zina, ka notiek šāda mēroga krāpnieciska kampaņa, vai mums nevajadzētu būt mehānismam, kas cilvēkus sasniedz arī tad, ja viņi nelasa ziņas un neskatās televīziju? Kāpēc netiek izsūtīti ziņojumi neapmeklēt un neveikt nekādas darbības CSDD mājas lapā?"
Viņa arī iesaka citiem vienmēr pārbaudītu lapas adresi, nevis tikai tās izskatu.
