Transporta enerģijas likumprojekts devis ļoti piemērotu ieganstu visām opozīcijas partijām noslīcināt valdību vārdu straumēs par to, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība un pat izdzīvošana valdību neinteresē ne mazākajā mērā.
Ar akcīzes nodokļa likmju celšanu valsts iecerējusi sadārdzināt 2025. un 2026. gadā dīzeļdegvielu divreiz pa 3,2 centiem litrā un benzīnu divreiz pa 2,7 centiem litrā, bet 2027. gadā pievienot degvielas cenai CO2 emisijas kvotu cenas un “zaļo” degvielu papildizmaksas.
Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” darba svētkos ar devīzi “Eksporta barometrs 2024” telekomunikāciju uzņēmuma “Latvijas mobilais telefons” viceprezidents Ingmārs Pūķis nāca klajā ar tādu aprēķinu, ka eksporta vērtība uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 2,5 reizes lielāka nekā uz vienu Ķīnas iedzīvotāju.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes aprēķinus par Latvijas makroekonomiskajiem radītājiem tuvākajos gados papildināja Ojārs Kehris - M. Kazāka nominālais priekšnieks “Ekonomistu apvienībā 2010".
Latvijas Banka (LB) savāktie dati par komercbanku izvairīšanos izsniegt hipotekāros kredītus reģionu iedzīvotājiem kompromitē Latvijas darba devējus un valsti kopumā vairāk, nekā kompromitē tieši komercbankas.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Indexo bankas” (Indexo) darbības uzsākšanas pasākumam par godu izdekorētas skatuves izteica pārmetumus Latvijā šobrīd strādājošajām komercbankām un pieņēma Indexo valdes priekšsēdētāja Valda Sikšņa apliecinājumus, ka jaunā banka visu darīšot pa jaunam.
Turpmāk algu kāpums Latvijā bremzēsies, jo ienākumi nevar ilgstoši augt straujāk kā tautsaimniecībā pievienotā vērtība, aģentūrai LETA atzina banku ekonomisti, komentējot trešdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos datus darba samaksas izmaiņām otrajā ceturksnī.
Latvijas ostām un tāpat arī dzelzceļam pašlaik jāsamierinās ar kravu zudumu un jāizmanto laiks lietderīgi, vienojoties par labāko ostu pārvaldības veidu.
Pusgadu noslēdzošais jūnijs atsāka rūpniecības kritumu nulles virzienā un noturēja iekšzemes kopprodukta procentuālo rādītāju virs nulles ar matemātisku manipulāciju palīdzību.
Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju aizraušanās ar Saules bateriju uzstādīšanu pagaidām nedod pat tik daudz elektrības, lai tā nosegtu elektrības patēriņa pieaugumu dažādu dzesēšanas iekārtu darbināšanai.
Latvijas Bankas organizētā saruna starp vairāku tautsaimniecības nozaru pamanāmākajiem pārstāvjiem noveda līdz paradoksālai atklāsmei, ka labāk tādas sarunas nerīkot, jo jebkura kaut cik kompetenta ekonomisko un arī sociālpolitisko problēmu iztirzāšana noved līdz secinājumiem par problēmu neatrisināmību.
Statistiķu apliecinātais Latvijas rūpniecības apjoma samazinājums aprīlī par 7,7% pievērš uzmanību rūpniecības rādītāju lejupejai mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada līdz pat apgalvojumam no Krievijas propagandistu repertuāra, ka Latvijā nekādas rūpniecības vispār vairs neesot.
Indija un Irāna parakstījušas 10 gadu līgumu par Irānas Čabahāras ostas pārvaldību, paredzot, ka tā būs reģionālās savienojamības maiņas līdzeklis, lai konkurētu ar Ķīnas projektiem un Pakistānas ostu Gvadārā. Tas satrauc gan Amerikas Savienotās Valstis, gan pārējo pasauli, jo Indija ir uzņēmusi kursu uz sadarbību ar teroristisko valsti Irānu. Līgums nozīmē arī lielu izdevīgumu vēl vienai teroristiskai valstij – Krievijai, kura varēs izmantot Čabahāras ostu savu eksporta interešu nodrošināšanai.
Viens no nosacījumiem Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā savulaik bija augstpriegumu tīklu atņemšana valsts uzņēmumam “Latvenergo”, lai tas netraucētu lētās skandināvu elektrības ieplūdināšanai Latvijā. Lētās elektrības nogādāšanai no Latvijas robežas līdz sadales tīkliem tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" (AST), taču salīdzinoši lētāka elektrība valstī sāk ieplūst ar divdesmit gadu novēlošanos. Par šādām pārgrozībām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
340 miljonu eiro vērtais Latvijas aviosabiedrības “airBaltic” obligāciju laidiens ar 14,5 gadu procentu likmi sabiedrībā viesis dažādas diskusijas gan par šāda soļa nepieciešamību, gan par nacionālās aviokompānijas lomu valsts ekonomikā. “Neatkarīgā” uzklausīja kompetento personu skaidrojumus par šo darījumu.
Par šā gada pirmo ceturksni nācies atzīt ostās pārkrauto kravu daudzuma samazināšanos par 11,3% attiecībā pret 2023. gada pirmo ceturksni, bet Latvijas mazajās ostās kravu bijis par 9,8% nekā tajā paša laikā pērn. Par šo pārsteidzošo rezultātu, par mazo ostu devumu Latvijas reģioniem un mazo ostu problēmām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta Latvijas Mazo ostu asociācijas prezidents Jānis Megnis.
Lai gan nejauši, bet tomēr ļoti uzskatāmi sakrita kodolenerģētikas popularizēšanas pasākums “Kodolenerģija Latvijai” 15. maijā un kodolenerģētiku demonstratīvi apejošā valdības ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstību” apspriešana Saeimā 16. maijā.