Tautsaimniecība

9.okt
Patēriņa cenas šogad septembrī, salīdzinot ar 2020. gada septembri, palielinājušās par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti ir vienisprātis, inflācija tik ātri nerimsies, kas nozīmē, ka par dzīvi Latvijā būs jāmaksā arvien dārgāk.
 
5.okt
“Inflācija mazliet lielāka, bet runa ir par procenta desmitdaļām,” reizes desmit atkārtoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, demonstrējot savu lojalitāti Latvijas valdībai un Eiropas Centrālās bankas vadībai.
 
1.okt
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums elektrības cenā ir priekšvēstnesis elektrības, pārtikas un vēl citu preču cenu pieaugumam, kas kopumā patērētājiem izmaksās daudz vairāk par OIK. 
 
23.sep
Šīs nedēļas valdības sēdē ministri centās principā vienoties par ierobežojumiem tirdzniecības un citās cilvēku pulcēšanās vietās atkarībā no Covid-19 saslimstības pieauguma. Sēde beidzās ar nodomu līdz nākamajai nedēļai sagatavot paketi ar valdības rīkojumu un jau esošo pretkovida noteikumu grozījumiem, kas būs spēkā 2021./2022. gada rudenī un ziemā.
 
15.sep
Lai samazinātu elektroenerģijas rēķinu pieaugumu ekonomiski mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, Ekonomikas ministrija (EM) rosina no nākamā gada dubultot valsts atbalstu līdz 20 eiro mēnesī daudzbērnu ģimenēm un līdz 10 eiro citām grupām, trešdien ziņo Latvijas Televīzija.
 
15.sep
Saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā līdz 31. augustam ir papildus piešķirti 3,062 miljardi eiro. Taču reģionālās slimnīcas neslēpj, ka Veselības ministrija ir palikusi tām parādā vairākus miljonus eiro. Neatkarīgā pēta, kam tikuši Covid-19 izplatības mazināšanai un krīzes pārvarēšanai piešķirtie 3 miljardi eiro.
 
14.sep
Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir ierakstīta obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana vispār, taču valdības pastāvēšanas trešajā gadā notiekošā OIK atņemšana tikai atsevišķiem uzņēmējiem izskatās pēc grēkāžu kaušanas un kukuļu izspiešanas no pārējiem.
 
9.sep
Statistiķi iepriecina ar kravu pārvadājumu pieaugumu šā gada pirmajā pusē pret pagājuša gada pirmo pusi par 4,5% par spīti tam, ka turpinājis samazināties valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un pārvadāto un Latvijas ostās pārkrauto kravu daudzums.
 
9.sep
Ekonomisti ir vienisprātis – cenu kāpums nav apstājies. Tas, cik ilgi vēl jārēķinās ar strauji kāpjošām cenām, atkarīgs no vairākiem faktoriem, tajā skaitā laikapstākļiem, vīrusa ietekmes, ekonomiskās aktivitātes un atbalsta pasākumu mēroga.
 
2.sep
Krīze ir ietekmējusi daudzas nozares, bet ne, piemēram, vispārējās valdības sektoru, jo tajā strādājošie 2. ceturksnī saņēma vidēji par 14% lielāku algu nekā pirms krīzes. Kopumā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu septiņās nozarēs bija lielāka par vidējo valstī un atsevišķās nozarēs algas kāpums bija pat par 35%.
 
31.aug
Neatkarīgā uzklausīja par tautsaimniecību atbildīgā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Aleksejenko apsvērumus, kāpēc Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs (NIPP) 2014.–2020. gadam noteikto rādītāju nesasniegšana nemainīs iepriekš nosprausto kursu, ka atteikšanās no Latvijai tradicionālajām ražotnēm atbrīvošot resursus augstu un visaugstāko tehnoloģiju ieviešanai.
 
30.aug
Latvijas rūpniecības nozaru produkcijas apjomu pārskatam statistiķi rāda tabulu ar 131 rindiņu, kurā 15 rindiņas veltītas gaļas un zivju pārstrādei daudzās tās niansēs, bet farmācijas vai elektronikas produkcija vispār netiek iekļauta pārāk nenozīmīgā apjoma dēļ.
 
27.aug
Sākot ar 1. septembri, tiek mainīta kārtība, kādā valsts atbalsta trūcīgas, maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes, piešķirot atlaidi par patērēto elektrību. Daļai ģimeņu šī jaunā kārtība būs patīkams pārsteigums, jo tās saņems atlaidi elektrības rēķinam, savukārt daļai tā būs neizdevīga, jo par elektrību būs jāmaksā dārgāk nekā šobrīd.
 
24.aug
Valdība nolēmusi valsts uzņēmuma “airBaltic” uzturēšanai iztērēt vēl 90 miljonus eiro, mīkstinot savu lēmumu ar dažām atrunām: ja Eiropas Komisija ļaus, ja “airBaltic” apsolīsies turpmāk naudu vairs neprasīt un ja uzņēmumam tiešām nebūs iespējams izdzīvot ar mazāku summu.
 
23.aug
Karstā vasara un ekonomikas atjaunošanās pēc pandēmijas palielinājusi pieprasījumu pēc elektroenerģijas un attiecīgi kāpusi arī elektrības cena biržā. Latvijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieaugusi par 16%, bet salīdzinot ar pagājušā gada jūliju – vidējās cenas kāpums ir mērāms ne vairs pāris desmitos procentu, bet gan reizēs. Proti, jūlijā vidējā elektrības cena bija 2,8 reizes augstāka nekā pirms gada.
 
18.aug
Pagājušā gada septembrī “Lidl Latvija” vēstīja, ka pirmajā kārtā tiks atvērti 14 veikali – seši “Lidl” veikali Rīgā un pa vienam Jelgavā, Valmierā, Tukumā, Jēkabpilī, Ogrē, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Kopš tā laika ekspluatācijā ir nodots veikals Daugavpilī, Neatkarīgajai sacīja “Lidl Latvija” sabiedrisko attiecību menedžeris Ingars Rudzītis. Līdz ar to pirmajā kārtā tiks atvērti uzreiz 15 veikali. Tiesa, “Lidl Latvija” joprojām neatklāj, kad tas varētu notikt.
 
11.aug
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu un mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai, apģērbam, apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un tuvākajos mēnešos gaidāms vairāku preču, tajā skaitā pārtikas preču, sadārdzināšanās.
 
2.aug
Centrālās statistikas pārvaldes paziņotie Iekšzemes kopprodukta (IKP) dati 2. ceturksnim valsts amatpersonām ir kā medusmaize: IKP kāpums 10,3% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni amatpersonām ļauj spodrināt savu veikumu ekonomikas atlabšanā. Taču īstenībā IKP “izaugsme” ir bijusi uz pagājušā gada krīzes rēķina. Patiesībā IKP ir palielinājies visai pieticīgi.
 
28.jūl
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. –2027. gadam salīdzinājums ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam lieku reizi apliecina degradācijas procesus Ekonomikas ministrijā (EM) un Krišjāņa Kariņa valdībā, ja to salīdzina ar Valda Dombrovska valdību.
 
26.jūl
2021. gada jūnijā Latvijā bija 72,6 tūkstoši bezdarbnieku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma (DSA) dati. Savukārt, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, jūnijā Latvijā bija tikai aptuveni 20 tūkstoši brīvu darba vietu.