Pirmdiena, 22.aprīlis

redeem Armanda, Armands

arrow_downwardTautsaimniecība

Nav svarīgi, par cik samazināsies elektroenerģijas cena biržā – tuvākajos gados elektroenerģijas tarifs Latvijā palielināsies, jo pieaugs maksa operatoriem. Kontekst.lv skaidro, kā tas notiks.
2.apr Gaļina Moločkova, “kontekst.lv”
Janvārī pamanītais rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums par 5% pret pagājušā gada janvāri izskaidrojams ar būvniecības samazināšanos tajos Eiropas apvidos, kurus Latvija apgādā ar koksni un cementu.
12.mar Arnis Kluinis
Uzņēmēji savu produkciju Latvijā bieži ir spiesti pārdot par pazeminātām cenām. “Neatkarīgā” pēta, kādas tam ir sekas.
27.feb Mārtiņš Apinis
Pēdējā laikā vērojamā situācijas pasliktināšanās darba tirgū, visticamāk, nebūs ilgstoša. Jau rudenī vai pat vasaras beigās paredzams straujāks pieprasījuma kāpums pēc darba rokām, kas varētu atspoguļoties ne tikai lielākā strādājošo skaitā, bet arī veicināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.
26.feb Mārtiņš Apinis
Satiksmes ministrija apliecina, ka janvārī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms samazinājies par 20,8% un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms – par 47,1%.
20.feb Arnis Kluinis
Kopējā aina Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā izvērtās visai padrūma, mūsu valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem neiegūstot summas, kas ir miljardus eiro vērtas. Tiesa, gada beigās situācija mūsu partnervalstīs uzlabojās.
19.feb Mārtiņš Apinis
Pēdējā laikā uzvirmojusi kara tēma jeb bažas par to, ka pēc militārām operācijām Ukrainā Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm, ir radījušās satraukumu sabiedrībā, tomēr, par laimi, to nevaram teikt attiecībā uz investīciju vidi. Atšķirībā no šķietami būtiskas sabiedrības daļas, kura par informācijas avotu uzskata sociālos tīklus un tajos “piemestās” ziņas, investori informācijas iegūšanā un izvērtēšanā ir daudz kritiskāki. Tāpēc gala rezultātā statistikā mēs redzam, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā turpina pieaugt.
16.feb Mārtiņš Apinis
Pēdējie pāris gadi Latvijas mājsaimniecībām bijuši finansiālu izaicinājumu pilni, tajā skaitā arī saistībā ar pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr, kā norāda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, šobrīd nav pamata pārtikas cenu tālākam paaugstinājumam.
10.feb Mārtiņš Apinis
Rūpniecības sektora sniegums Latvijā pēdējos mēnešos ir krasi mainījies. Par laimi, pozitīvā virzienā. Vēl pirms pusgada bija diezgan liela pārliecība, ka mūsu ražojošo sektoru piemeklēs krīzes, bet tagad var teikt, ka situācija ir strauji mainījusies uz labo pusi.
8.feb Mārtiņš Apinis
Pagājušais gads Latvijai bijis izaicinājumu pilns, tomēr gada nogalē ir bijuši atsevišķi pozitīvi pavērsieni, kas samazināja ekonomikas lejupslīdes ātrumu, bet atsevišķas iepriekš krītošās nozares pat atgrieza pie izaugsmes. Šobrīd vēl nevar apgalvot, ka kritums Latvijas tautsaimniecībā ir beidzies, taču, ja vien pasaulē nesākas kāds jauns plaša mēroga militārais vai ekonomiskais konflikts, tad ir pamats domāt, ka lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas finansiālā situācija vairs nepasliktināsies.
1.feb Mārtiņš Apinis
Ekonomistu iepriekšējie solījumi par inflācijas samazināšanos ir realizējušies arī praksē. Labā ziņa ir tā, ka tā nav tikai sausa statistika, bet cenu izmaiņas daudzās preču grupās ir atstājušas pozitīvu iespaidu arī uz mājsaimniecību maku biezumu.
28.jan Mārtiņš Apinis
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eksporta tirgos, mazāka vietējā patēriņa aktivitāte un sezonāli faktori decembrī ir veicinājuši bezdarba līmeņa pieaugumu Latvijā. Uz visa notiekošā fona laba ziņa ir tā, ka darba vietas Latvijā aizvien tiek radītas arī no jauna, tādēļ attiecībā uz bezdarba līmeņa pārmaiņām nav pamata satraukumam par tādiem pieauguma tempiem kā kovida vai iepriekšējās, 2008. gada finanšu krīzes laikā.
26.jan Mārtiņš Apinis
Pagājušajā gadā sankciju žogā aizķērušies 9,4 miljoni tonnu jeb 19,6% no tā kravu daudzuma, kāds līdz Latvijas ostām vēl tika 2022. gadā.
23.jan Arnis Kluinis
Lai arī ar katru mēnesi ievesto preču apjoms no austrumu kaimiņvalsts pieaug aizvien straujāk, Krievija par pārdotajām precēm Latvijā saņem mazāk nekā iepriekš – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un citi publiski pieejamie datu avoti.
22.jan Mārtiņš Apinis
Lai arī pērn ekonomikas attīstību kavēja ģeopolitiskā situācija un zemā produktivitāte, augstās cenas un banku procentu likmes, šogad ir sagaidāms, ka ekonomikā atgriezīsies izaugsme, izriet no Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" pētījuma "Ekonomikas barometrs".
17.jan Ziņu aģentūra LETA
Baltijas uzņēmumu vērtība atkal ir sākusi pieaugt par spīti ekonomikas lejupslīdei un agresīviem kaimiņiem. Acīmredzams ir tas, ka Baltijas atrašanās NATO tiek uztverta kā pietiekami nozīmīgs faktors, lai būtu vēlme ieguldīt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos.
15.jan Mārtiņš Apinis
Kredītu sadārdzināšanās un patēriņa mazināšanās Rietumeiropas valstīs iepriekš lika samazināties mūsu valsts preču eksportam. Tagad ir cerības, ka līdz ar lētākiem kredītresursiem eksports var atgūties.
12.jan Mārtiņš Apinis
Pusotru gadu ilgstošajām negācijām, kas saistītas ar aizdevuma procentu likmju pieaugumu un straujāku kredīta ņēmēju maku iztukšošanos, jau patlaban varētu būt pienācis gals. Tas nozīmē, ka aizdevuma likmes pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros vairs nepieaugs. Tās šogad pat varētu piedzīvot kritumu. Cik liels tas būs, ir atkarīgs no tā, cik veselīgas būs ekonomikas tendences.
8.jan Mārtiņš Apinis
Kvalitatīvas reģionālās attīstības politikas trūkums Latvijā ir vērojams jau kopš neatkarības atjaunošanas, taču ir vēl virkne faktoru, kādēļ labklājības līmenis radikāli atšķiras starp Rīgu un tā dēvēto perifēriju. Šeit runa ir gan par vietējo uzņēmību, nelojalitāti pret valsti, gan arī par tautsaimniecības struktūru kā tādu.
5.jan Mārtiņš Apinis
Pasaules ekonomiskās nenoteiktības apstākļos pagājušais gads Latvijas rūpniecībai, visticamāk, ir noslēdzies ar kritumu, un tās galvenā sfēra, apstrādes rūpniecība, ir zaudējusi savu vadošās nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr ir vairākas pazīmes iespējamajam konjunktūras uzlabojumam, tādējādi šogad mūsu ražošanas sektoram kopumā ir iespēja tikt pie produkcijas izlaides kāpuma. Cik būtiskam, to šobrīd vēl ir grūti lēst, jo pasaules ekonomikā dažādu nezināmo un riska faktoru ir ļoti daudz.
4.jan Mārtiņš Apinis