Priedē iecirsts krusts atklāj 80 gadus vecu noslēpumu

Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no Baltkrievijas robežas, Karavišku ciemā, mežā, arheologi divu dienu izrakumu laikā atrada četru vācu karavīru mirstīgās atliekas, kas bija gulējušas zemē 81 gadu.

Apbedījuma vieta tika atrasta, pamatojoties uz ciema iedzīvotāju liecībām.

Vieta bija apzīmēta ar krustu, kas iecirsts priedes stumbrā, un tiek uzskatīts, ka to izcirtuši ciema iedzīvotāji, kas apglabāja mirstīgās atliekas.

Kopā ar mirstīgajām atliekām tika atrasts zelta laulības gredzens ar iekšpusē iegravētu vārdu un diviem datumiem: “16.10.36 - 3.7.37”, trīs identifikācijas žetoni, medicīnisko šķēru un salvešu fragmenti, kā arī formas pogas. Blakus mirstīgajām atliekām tika atrastas lodes, kas apstiprina aculiecinieku sniegto informāciju, ka karavīri tika nošauti.

Izrakumos piedalījās Lietuvas Kultūras mantojuma dienesta speciālists ekshumēšanā Mants Trinkūns, kuram palīdzēja dienesta brīvprātīgie Gabrielis Narušis un Norberts Vilkickijs. Pētījumu vadīja Kultūras mantojuma dienesta vadītājs, arheologs Lins Kvizikevičs.

Kā stāsta ciema iedzīvotāji Žilvins un Arvīds, kuri arheologiem parādīja šo vietu, 1944. gada jūlijā vācu karavīrus šeit nošāva poļu “Armija Krajova” karavīri, kas atradās šajā apgabalā, un ciema iedzīvotājiem tika pavēlēts apglabāt līķus.

Žilvins stāstīja, ka par nošautajiem un apglabātajiem vācu karavīriem viņam pastāstījis kaimiņš Prans, kura tēvs šīs mirstīgās atliekas apglabāja kopā ar citiem ciema vīriešiem. Tagad ciemā vairs nav neviena dzīva liecinieka.

Mants Trinkūns pastāstīja, kā viņiem izdevās atrast apbedījuma vietu un veikt darbu: "Saskaņā ar aculiecinieku sniegto informāciju, mēs ieradāmies Karaviškos, lai atraktu vācu karavīru mirstīgās atliekas. Precīzu apbedījuma vietu atradām, vadoties pēc priedēm. Tika atrastas un atsegtas četras mirstīgās atliekas, kuras apglabājuši vietējie.

Izrakņājuši “melnie arheologi”

Esmu ļoti priecīgs, ka mums izdevās atrast trīs identifikācijas žetonus. Tā ir ļoti vērtīga informācija, veicot meklēšanu, jo žetonā ir norādīts vienības numurs, kur karavīrs dienēja, karavīra numurs un asinsgrupa. Pamatojoties uz atrastajiem medicīnisko šķēru fragmentiem un vienu medicīnas vienības identifikācijas žetonu, var pieņemt, ka karavīri varētu būt bijuši mediķi. Otrs žetons piederēja kājnieku rezerves bataljona karavīram.

Diemžēl trešo žetonu ir sabojājuši tā sauktie melnie arheologi, kuri, visticamāk, šo apbedījumu vietu iznīcināja padomju laikā. Viņi iznīcināja un sabojāja arī divas no mirstīgajām atliekām. Redzams, ka tikai daži centimetri šķir viņu izrakumus no pārējām divām atliekām, taču tās ir neskartas. Kāju un pēdu kauli skaidri norāda, ka mirstīgās atliekas tika novietotas blakus viena otrai. Atradām arī zelta laulības gredzenu, formas pogas un auduma fragmentus.

Gredzens ir nedaudz deformēts, iespējams, "melnie arheologi" to meklēja, bet neatrada. Gredzenā ir iegravēts vārds un divi datumi - iespējams, viens saderināšanās, otrs kāzu. Mēs uzskatām, ka karavīri tika apglabāti bez apaviem. Tos parasti paņēma līdzi vai nu krievu karavīri, vai vietējie iedzīvotāji. Tas, ka žetoni nav salauzti, norāda, ka mirstīgās atliekas apglabāja ciema iedzīvotāji.

Kad vācieši apbedīja savus kritušos karavīrus, viņi pārlauza žetonu uz pusēm. Vienu pusi viņi atstāja pie mirstīgajām atliekām, bet otru pusi nodeva armijas pārvaldei un uzrakstīja, ka karavīrs ir kritis. Šie karavīri vācu armijas arhīvos tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.”

Jūtas kā izpildījis savu pienākumu

Viņš arī teica, ka šo un citu mirstīgo atlieku ekshumāciju pavada jauktas sajūtas: "Mūs pārņem nožēla, ka karš prasīja tik daudz dzīvību, ka daudzi cilvēki nonāca svešās zemēs, apglabāti nezināmās vietās. Taču vienlaikus mēs priecājamies, ka vēl četru karavīru mirstīgās atliekas tiks pārapbedītas Viļņas Vingis parka militārajos kapos un gulēs mūžīgā atdusā blakus saviem biedriem."

Liecinieks Žilvins teica, ka, ziņojot arheologam Linam Kvizikevičam par apglabātajām vācu karavīru mirstīgajām atliekām, viņš uzskatīja, ka ir izpildījis savu pilsonisko pienākumu: "Par ciematā nošautajiem un apglabātajiem vācu karavīriem zinu jau apmēram 15 gadus no sava mūžīgi klusējošā kaimiņa Prana. Šajā pavasarī es par to ziņoju arheologam Linam Kvizikevičam, un tagad mirstīgās atliekas ir atrastas. Man bija ļoti laba sajūta, ka tās gulēs mūžīgā atdusā tur, kur tām pienākas gulēt - kapsētā.”

Kultūras mantojuma dienesta speciālists Mants Trinkūns norādīja, ka izmeklēšanu sarežģīja "melno arheologu" vandalisms, jo mirstīgās atliekas tika iznīcinātas un netika atrastas anatomiskā secībā, tāpēc izrakumi ieilga ilgāk nekā parasti.