Par šā gada pirmo ceturksni nācies atzīt ostās pārkrauto kravu daudzuma samazināšanos par 11,3% attiecībā pret 2023. gada pirmo ceturksni, bet Latvijas mazajās ostās kravu bijis par 9,8% nekā tajā paša laikā pērn. Par šo pārsteidzošo rezultātu, par mazo ostu devumu Latvijas reģioniem un mazo ostu problēmām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta Latvijas Mazo ostu asociācijas prezidents Jānis Megnis.
Lai gan nejauši, bet tomēr ļoti uzskatāmi sakrita kodolenerģētikas popularizēšanas pasākums “Kodolenerģija Latvijai” 15. maijā un kodolenerģētiku demonstratīvi apejošā valdības ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstību” apspriešana Saeimā 16. maijā.
Laikā, kad cīnāmies ar inflāciju un ekonomika nīkuļo, jebkurš jauns cenu kāpums ir izjūtams skaudrāk. Taču jau drīzumā, no 1. jūlija iecerēts ieviest vēl vienu nodokli, kas vairāk vai mazāk, bet skars visus apģērbu pircējus. “360TV ZIŅneši” skaidroja, vai te iespējams vēl ko mainīt.
“Neatkarīgās” intervija TV ciklā “nra.lv sarunas”ar ļoti pamanāmu entuziastu Latvijas ostu pārveidošanai par enerģētiskajām ostām - ar Salacgrīvas ostas pārvaldnieku Ivo Īsteno.
Inflācijas un pieaugošo hipotekāro kredītu procentu maksājumu dēļ Latvijas iedzīvotāji sākuši izvēlēties mazākus mājokļus un dzīvokļus. Portāls “kontekst.lv” skaidroja, kad sagaidāma situācijas uzlabošanās nekustamo īpašumu tirgū.
Nav svarīgi, par cik samazināsies elektroenerģijas cena biržā – tuvākajos gados elektroenerģijas tarifs Latvijā palielināsies, jo pieaugs maksa operatoriem. Kontekst.lv skaidro, kā tas notiks.
Janvārī pamanītais rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums par 5% pret pagājušā gada janvāri izskaidrojams ar būvniecības samazināšanos tajos Eiropas apvidos, kurus Latvija apgādā ar koksni un cementu.
Pēdējā laikā vērojamā situācijas pasliktināšanās darba tirgū, visticamāk, nebūs ilgstoša. Jau rudenī vai pat vasaras beigās paredzams straujāks pieprasījuma kāpums pēc darba rokām, kas varētu atspoguļoties ne tikai lielākā strādājošo skaitā, bet arī veicināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.
Satiksmes ministrija apliecina, ka janvārī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms samazinājies par 20,8% un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms – par 47,1%.
Kopējā aina Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā izvērtās visai padrūma, mūsu valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem neiegūstot summas, kas ir miljardus eiro vērtas. Tiesa, gada beigās situācija mūsu partnervalstīs uzlabojās.
Pēdējā laikā uzvirmojusi kara tēma jeb bažas par to, ka pēc militārām operācijām Ukrainā Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm, ir radījušās satraukumu sabiedrībā, tomēr, par laimi, to nevaram teikt attiecībā uz investīciju vidi. Atšķirībā no šķietami būtiskas sabiedrības daļas, kura par informācijas avotu uzskata sociālos tīklus un tajos “piemestās” ziņas, investori informācijas iegūšanā un izvērtēšanā ir daudz kritiskāki. Tāpēc gala rezultātā statistikā mēs redzam, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā turpina pieaugt.
Pēdējie pāris gadi Latvijas mājsaimniecībām bijuši finansiālu izaicinājumu pilni, tajā skaitā arī saistībā ar pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr, kā norāda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, šobrīd nav pamata pārtikas cenu tālākam paaugstinājumam.
Rūpniecības sektora sniegums Latvijā pēdējos mēnešos ir krasi mainījies. Par laimi, pozitīvā virzienā. Vēl pirms pusgada bija diezgan liela pārliecība, ka mūsu ražojošo sektoru piemeklēs krīzes, bet tagad var teikt, ka situācija ir strauji mainījusies uz labo pusi.
Pagājušais gads Latvijai bijis izaicinājumu pilns, tomēr gada nogalē ir bijuši atsevišķi pozitīvi pavērsieni, kas samazināja ekonomikas lejupslīdes ātrumu, bet atsevišķas iepriekš krītošās nozares pat atgrieza pie izaugsmes. Šobrīd vēl nevar apgalvot, ka kritums Latvijas tautsaimniecībā ir beidzies, taču, ja vien pasaulē nesākas kāds jauns plaša mēroga militārais vai ekonomiskais konflikts, tad ir pamats domāt, ka lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas finansiālā situācija vairs nepasliktināsies.
Ekonomistu iepriekšējie solījumi par inflācijas samazināšanos ir realizējušies arī praksē. Labā ziņa ir tā, ka tā nav tikai sausa statistika, bet cenu izmaiņas daudzās preču grupās ir atstājušas pozitīvu iespaidu arī uz mājsaimniecību maku biezumu.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eksporta tirgos, mazāka vietējā patēriņa aktivitāte un sezonāli faktori decembrī ir veicinājuši bezdarba līmeņa pieaugumu Latvijā. Uz visa notiekošā fona laba ziņa ir tā, ka darba vietas Latvijā aizvien tiek radītas arī no jauna, tādēļ attiecībā uz bezdarba līmeņa pārmaiņām nav pamata satraukumam par tādiem pieauguma tempiem kā kovida vai iepriekšējās, 2008. gada finanšu krīzes laikā.
Lai arī ar katru mēnesi ievesto preču apjoms no austrumu kaimiņvalsts pieaug aizvien straujāk, Krievija par pārdotajām precēm Latvijā saņem mazāk nekā iepriekš – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un citi publiski pieejamie datu avoti.
Lai arī pērn ekonomikas attīstību kavēja ģeopolitiskā situācija un zemā produktivitāte, augstās cenas un banku procentu likmes, šogad ir sagaidāms, ka ekonomikā atgriezīsies izaugsme, izriet no Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" pētījuma "Ekonomikas barometrs".