Eksperti: Iedzīvotāju pirktspēja turpina pieaugt straujā algu kāpuma un zemās inflācijas dēļ

Turpmāk algu kāpums Latvijā bremzēsies, jo ienākumi nevar ilgstoši augt straujāk kā tautsaimniecībā pievienotā vērtība, aģentūrai LETA atzina banku ekonomisti, komentējot trešdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos datus darba samaksas izmaiņām otrajā ceturksnī.

Turpmāk algu kāpums Latvijā bremzēsies, jo ienākumi nevar ilgstoši augt straujāk kā tautsaimniecībā pievienotā vērtība, aģentūrai LETA atzina banku ekonomisti, komentējot trešdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos datus darba samaksas izmaiņām otrajā ceturksnī.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka, neskatoties uz algu kāpuma palēninājumu, tas Latvijā joprojām saglabājas salīdzinoši straujš. Iedzīvotāju pirktspēja turpina pieaugt straujā algu kāpuma un zemās inflācijas dēļ.

Migunovs skaidro, ka vājā ekonomiskā aktivitāte 2024.gada otrajā ceturksnī var palēnināt algu pieaugumu turpmāk, taču zemās inflācijas apstākļos iedzīvotāju pirktspējas pieaugums saglabāsies. Turklāt zems bezdarba līmenis un nepietiekams darbaspēka piedāvājums ir šķērslis uzņēmējiem atrast jaunus darbiniekus. Par darbaspēku ir jākonkurē, un viens no veidiem ir piedāvāt augstāku algu.

Salīdzinoši straujāks otrajā ceturksnī bija algu pieaugums sabiedriskajā sektorā, kurā arī vidējās algas vērtība jau gadu pārsniedz vidējo algu privātajā sektorā. Migunovs vērš uzmanību, ka straujš algu kāpums sabiedriskajā sektorā rada bažas arī valdībai, kura sākusi diskusijas par publiskā sektora algu kāpuma ierobežošanu.

Pārāk straujš algu kāpums rada riskus valsts konkurētspējai arī tad, ja sabiedriskajā sektorā algas pieaug straujāk nekā privātajā, skaidro Latvijas Bankas ekonomists, un brīdina, ka agri vai vēlu sabiedriskā sektora algu pieaugums sāks ietekmēt arī privāto sektoru, kas ir ieinteresēts saglabāt konkurētspējīgas algas Latvijas darba tirgū, lai nodrošinātu sevi ar darbaspēku. Taču tā kā produktivitāte joprojām nepieaug tik strauji kā algas, uzņēmumiem palielinās izmaksas, kuras tie nespēj nosegt ar augstāku izlaidi un produkcijas realizēšanu.

Migunovs norāda, ka 2025.gadā tiek plānota arī minimālās algas reforma. Lai gan likumprojekts joprojām ir saskaņošanā Ministru kabinetā un tika izvirzīti vairāki piedāvājumi minimālās algas aprēķināšanas kārtībai, minimālā alga, visticamāk, tiks palielināta arī nākamgad. Minimālā alga, visticamāk, tiks piesaistīta pie vidējās algas kā procentuālā daļa, tāpēc, pieaugot vidējai algai valstī, roku rokā mainīsies arī minimālā alga. Šāda metodoloģija nodrošina godīgāku atalgojumu mazāk pelnošiem darbiniekiem, kā arī padara minimālo algu salīdzināmu ar citām Eiropas valstīm, kur arī stāsies spēkā šī reforma.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, lai arī ekonomikas izaugsme gada beigās pakāpeniski nostiprināsies un nākamgad paātrināsies, atalgojuma kāpuma tempi palēnināsies, visticamāk, balansējot pie 7-8% līmeņa.

Viens no galvenajiem nosacījumiem ir inflācijas vides stabilizēšanās, skaidro Gašpuitis. Noteiktos segmentos, īpaši pakalpojumos, atalgojuma kāpums saglabāsies paaugstināts ilgstošāk, uzturot arī atbilstošu spiedienu uz cenu līmeni.

Ekonomists norāda, ka nākamgad atalgojuma pieauguma tendences palēnināšanos pastiprinās valsts plāni ierobežot algu fonda pieaugumu sabiedriskajā sektorā, tomēr izaugsmes atgūšanās un saspīlētā situācija darba tirgū uzturēs spiedienu turpināt celt darbinieku darba samaksu.

Gašpuitis pauž uzskatu, ka šāda atalgojuma pieauguma normalizēšanās ir vēlama, jo zemie kapitāla tēriņi un niecīgais produktivitātes pieaugums rada potenciālos konkurētspējas riskus. Tādēļ ir būtiski, ka līdz ar ekonomikas perspektīvu uzlabošanos uzņēmēji aktīvāk pievērstos investīcijām produktivitātes celšanā, kas ir galvenā darbinieka ilgtspējīgas labklājības pieauguma iespēja.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš secina, ka algu pieauguma temps samazinās, kas ir neizbēgami, jo ekonomikas izaugsme ir apstājusies un inflācija ir niecīga. Tāpat ir samazinājusies sabiedriskā un privātā sektora algu kāpuma plaisa, kas pirmajā ceturksnī paplašinājās līdz 8,2 procentpunktiem. Otrajā ceturksnī algu pieaugums sabiedriskajā un privātajā sektorā bija attiecīgi 12,4% un 8,3%.

Nozaru starpā straujākais algu kāpums joprojām ir izglītībā jeb 19,6%. Savukārt lēnākais kāpums ir lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (plus 3,7%), kas pērn bija algu kāpuma rekordiste (plus 18,2%). Algu līmenis tajā ir noslīdējis atpakaļ zem vidējā. Pandēmijas laika īpaši straujā kāpuma atbalss joprojām redzamas medicīnas un sociālās aprūpes algu mērenajā dinamikā (plus 5,6%). 2021.gadā medicīnā strādājošo algas auga par 31,2%.

Gada sākumā bija skaidri redzama sakarība - augsto algu nozarēs tās visumā auga lēnāk un otrādi, tādējādi samazinoties strādājošo nevienlīdzībai, skaidro Strautiņš. Viņš norāda, ka algu kāpums joprojām ir samērā lēns labi atalgotajās privātā sektora nozarēs ar lielu darbinieku skaitu, tādās kā profesionālie pakalpojumi (plus 8,8%), informācija un sakari (5,4%). Līdz 11,5% gada izteiksmē ir paātrinājies algu kāpums mazajā finanšu pakalpojumu nozarē, bet joprojām virs vidējā (plus 10,2%) tas ir diezgan labi atalgotajā valsts pārvaldē.

Ekonomists informē, ka no sešām nozarēm ar zemāko atalgojumu piecās kāpums joprojām pārsniedz vidējo, bet vienā no tām - operācijas ar nekustamo īpašumu - ir praktiski vienāds ar to (plus 9,6%). Darbaspējīgo skaita samazināšanās uztur sacensību starp darba devējiem, bet "silts" darba tirgus mēdz mazināt nevienlīdzību.

Par spīti galvenokārt ārēju apstākļu radītajai izaugsmes paralīzei, ar labklājības celšanu kopumā šogad sekmējas labi, uzskata Strautiņš, norādot, ka gandrīz viss joprojām ļoti iespaidīgais algu kāpums ir arī pirktspējas pieaugums. Strautiņa ieskatā, šā gada reālo algu dinamika strādājošajiem ir kā kompensācija par 2022.gadu, kas kopumā bija finansiāli sekmīgs uzņēmumiem, bet vienlaikus pamatīga pirktspējas avārija mājsaimniecībām. Taču turpmāk algu kāpumam būs jābremzējas, jo ienākumi nevar ilgstoši augt straujāk kā tautsaimniecībā pievienotā vērtība.

Turklāt arī ilgākā laikā ar labklājības vairošanu ir sekmējies drīzāk labāk nekā ar ekonomikas attīstīšanu, skaidro Strautiņš. Laikā no 2010.gada līdz 2023.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju auga lēnāk nekā Lietuvā, attiecīgi par 55% un 64% (Igaunijā - par 39%). Taču Latvija bija Baltijas līdere ar faktiskā individuālā patēriņa pieaugumu, kas tiešāk atspoguļo iedzīvotāju labklājību - tas mēra preču un pakalpojumu grozu, ko mājsaimniecības iegādājas par savu naudu vai arī tos apmaksā valsts.

Patēriņš kopš 2010.gada visstraujāk kāpa Latvijā - par 56%, kamēr Lietuvā par 49% un Igaunijā - par 47%. Arī laikā, kad iezīmējās vislielākā starpība starp Latvijas un Lietuvas IKP pieaugumu jeb kopš 2017.gada, faktiskais individuālais patēriņš Latvijā ir audzis straujāk, informē Strautiņš.

"Iespēja palielināt patēriņu ir galvenā ekonomikas izaugsmes jēga. Taču ir jārūpējas arī par pareizu zirga un vezuma secību un jānodrošina, lai labklājības pieaugums būtu ilgtspējīgs, tostarp neizputinot nodokļu maksātājus," pauž Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka vidējā neto darba samaksa jeb alga pēc nodokļu nomaksas auga mazliet lēnāk nekā bruto, otrajā ceturksnī sasniedzot 1213 eiro, kas ir pieaugums par 8,9% pret pērno gadu. Koriģējot ar patēriņa cenām, reālā alga otrajā ceturksnī augusi par 8% un gandrīz atgriezusies pirmsinflācijas perioda pirktspējas virsotnē.

Taču, lai arī mājsaimniecību rocība turpina atgūties, to noskaņojums šogad nav īpaši mainījies un saglabājas nedaudz zem ilgtermiņa vidējās vērtības, atzīst Mānieks. Aptauju dati liecina, ka tas nav saistīts ar mājsaimniecību bažām par personīgo finanšu situāciju, bet gan ar satraukumu par kopējo ekonomikas virzību tuvākajā laikā.

Šogad "Swedbank" prognozējam, ka bruto algas augs vidēji par 8,5% un nākamajos divos gados mazliet piezemētāk - ap 7,5%. Algu kāpumu uztur ne tikai pakāpeniska algu pārskatīšana tiem darbiniekiem, kam algas pielikums izpalicis vai iepriekš bijis pārāk pieticīgs, bet arī joprojām samērā ciešais darba tirgus.

Lai gan ekonomikas stagnācijas dēļ bezdarbs šogad būs augstāks nekā pērn, tas joprojām ir zems uz vēsturiskā fona. Mālnieks norāda, ka labus darbiniekus atrast nemaz tik viegli nav, līdz ar to, lai arī nedaudz mazāks, tomēr spiediens uz atalgojuma palielināšanu saglabājas.

Taču nākamgad vidējās algas pieauguma tempi būs lēnāki nekā šogad, prognozē Mālnieks. Nesenie valdības lēmumi rāda, ka publiskā sektora algu fonda kāpums nākamgad tiks ierobežots, nosakot algu fonda pieauguma griestus 2,6% apmērā. Tas varētu likt pārskatīt arī kopējās 2025.gada algu pieauguma prognozes.

Jau ziņots, ka Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.