Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.
Bankas “Citadele” valdes locekļa Valtera Ābeles komentārs: “Runājot par privātpersonu segmentu, šī gada deviņos mēnešos krietni augusi iedzīvotāju aktivitāte mājokļu tirgū - bankā “Citadele” noslēgto hipotekāro līgumu skaits palielinājies par vairāk nekā pusi - 56% vairāk darījumu nekā šajā pašā periodā pirms gada. Mājokļu iegādes darījumus visvairāk ietekmēja būtisks cenu pieaugums jauno projektu segmentā, kas sākās 2022. gadā un augstāko punktu sasniedza 2023. gadā. Šogad cenu pieaugums neturpinājās, un lielais piedāvājums tirgū mudināja attīstītājus īstenot dažādas akcijas un kampaņas, kas pirkumu padarīja pircējam saistošāku. Otra lielākā ietekme bija “Euribor” likmju kritumam, kas samazināja ikmēneša maksājumu. Pircēji guva lielāku pārliecību, ka likmes vairs nekāps. Attiecīgi vairāk ģimeņu var pretendēt uz lielākām aizdevuma summām, kas ir īpaši nozīmīgi tieši jaunajos projektos, jo darījumu summas tajos ir lielākas nekā sērijveida dzīvokļos.
Savukārt uzņēmumu segmentā 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos banka “Citadele” aizdevumos Baltijas valstu uzņēmējiem izsniegusi par 41% vairāk nekā šajā pašā laika periodā pirms gada.
Lielākais izaicinājums, salīdzinot ar citām mūsu reģiona valstīm, ir Latvijas uzņēmumu salīdzinoši zemā riska apetīte un vēlme investēt. Vienmēr esam atbalstījuši dažādu lielumu uzņēmumus dažādās nozarēs, nodrošinot finansējuma veidu atbilstoši katra klienta specifiskajām vajadzībām. Mēs vēlētos vairāk finansēt projektus un attīstīt Latvijas ekonomiku, taču tas nav tikai bankas riska apetītes jautājums.
Būtiskam kreditēšanas pieaugumam nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide un stabila nodokļu sistēma, pozitīva demogrāfija, augsts darba ražīgums, zema ēnu ekonomika un virkne citu apstākļu. Daudzos no šiem aspektiem ir sasniegti tikai vidējie rādītāji, tāpēc ir grūti saskatīt iespējas ļoti straujam kreditēšanas pieaugumam, ko ir iecerēts panākt solidaritātes iemaksu likumprojektā.
Mūsu pieeja nav piespiest aizņemties, bet gan veicināt finanšu pratību un sniegt konsultatīvu atbalstu, lai klienti saprastu, kā kredīts var palīdzēt sasniegt savus mērķus, un pieņemtu pārdomātus lēmumus.
Arī Eiropas Centrālā banka atzinusi, ka solidaritātes iemaksas likumprojekta autori Latvijā nav vispusīgi izvērtējuši likumprojekta ietekmi uz banku sektoru, īpaši no finanšu stabilitātes un noturības viedokļa.
Likumprojektā paredzētā nodokļu atlaide un ar to saistītā kreditēšanas pieauguma prasība esošajos tautsaimniecības attīstības apstākļos un ar šī brīža finansējuma pieprasījumu ir nesasniedzams mērķis lielajām bankām. Mēs vēlamies palielināt savu kreditēšanas portfeli, bet neredzam, ka būtu atbilstošs pieprasījums. Mēs joprojām sadarbojamies ar politikas veidotājiem, lai saskaņotu savas stratēģijas ar valsts ekonomikas mērķiem, un esam gatavi pielāgoties, ja tiks ieviesti jauni regulējoši pasākumi. Kopējais kredītportfelis Latvijā pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024. gada jūnija beigu datus ar 2023. gada jūnija beigu datiem, pēc Finanšu asociācijas datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt, ja Latvijas ekonomika augtu mērķtiecīgāk. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.”
Kerli Varesa, “Luminor” bankas vadītāja Latvijā, intervijā “nra.lv” sacīja, ka bankas ir ļoti ieinteresētas ekonomikas attīstībā, tomēr kļūdaini būtu domāt, ka ekonomikas attīstība primāri ir atkarīga no bankām - tās ir gatavas finansēt jaunus projektus un idejas tad, ja paši uzņēmumi ir ieinteresēti kreditēšanā un saskata attīstības iespējas, kā arī tiem ir priekšnoteikumi aizdevumu saņemt.
“Bankas ir labi kapitalizētas un tām ir iespēja kreditēt vairāk, ja tam ir pieprasījums. Solidaritātes nodoklim bankām ir divus mērķi - stiprināt valsts aizsardzību un veicināt kreditēšanu. Plānotais nodoklis nesasniegs vienu no saviem mērķiem - neveicinās kreditēšanu, jo nodokļu celšana kā tāda nevar veicināt banku darbību (kreditēšanu) un likumprojektā iestrādātā atlaižu sistēma var drīzāk veicināt riskantu kreditēšanu.
Vienlaikus mēs kopā ar citiem tirgus dalībniekiem turpināsim darbu, lai uzlabotu tos kreditēšanu ietekmējošos faktorus, kas ir mūsu rokās. “Luminor” Baltijas līmenī piedāvā vienādas iespējas finansējuma saņemšanai, taču uzņēmēju vēlme to saņemt starp valstīm ievērojami atšķiras. Latvijā uzņēmēji kūtrāk piesaista finansējumu biznesa attīstībai nekā kaimiņvalstīs, un tas ir izaicinājums.
Kreditēšanas pieprasījuma piesardzību veicināja arī augstās likmes un pieaugošie izdevumi, tomēr, krītoties procentu likmēm, novērojam lēnu pieaugumu gan mājokļu segmentā, gan uzņēmēju vidū.
Privātpersonu kreditēšanā kopš vasaras ir parādījusies pozitīva noskaņa - trešajā ceturksnī aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū turpināja palielināties otrreizējā tirgū, bet jauno projektu segments saglabā līdzvērtīgu aktivitātes līmeni kā iepriekš. Turpina palielināties iedzīvotāju interese par hipotekārajiem kredītiem. Mūsu dati rāda, ka šajā gadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms ir ievērojami lielāks salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt, ja salīdzinām šī gada trešo ceturksni, kad atsākās aktīvāks “Euribor” likmes samazinājums, ar otro ceturksni, tad mājokļu kreditēšanas darījumu skaita pieaugums ir bijis virs 15%. Cerīgāku skatu nākotnē rada arī pakāpeniskais “Euribor” likmes samazinājums, kas varētu palielināt kreditēšanas aktivitāti, tādējādi atbalstot arī valsts ekonomikas attīstību.
2023. gadā finansējuma apjoms, ko “Luminor” banka Latvijā izsniegusi mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībai, ir 134,9 miljoni eiro.
Uzņēmumu segmentā kreditēšanu var šobrīd raksturot kā stabilu, tomēr jūtams intereses kāpums nav vērojams arī šogad.
“Luminor” ir veikusi mazo un vidēju uzņēmēju aptauju, kur redzam, ka vairums uzņēmumu - 71% - vai nu šogad neplāno, vai vēl nav pieņēmuši lēmumu par papildu finansējuma piesaisti. Tas iezīmē pašreizējo sentimentu uzņēmēju segmentā.
Latvijā ir relatīvi augsts ēnu ekonomikas īpatsvars - nodokļu nemaksātāji nevar un nevarēs kvalificēties aizdevuma saņemšanai. Te bankas turpina sadarbību ar Finanšu ministriju, VID, Tieslietu ministriju un citiem, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Lai kreditēšana augtu, jāatbalsta kapitālintensīvas nozares, kā, piemēram, rūpniecība, kur ir plašas attīstības iespējas, un zaļās enerģijas projekti. Tāpat, jo vairāk tiek ieguldīts rūpniecības infrastruktūrā, jo straujāk aug pieprasījums pēc kreditēšanas. Šajā kontekstā ir būtiski spēt apgūt pieejamos ES fondu līdzekļus.
Pēc savas bankas datiem redzam, ka aktīvi līdzekļus attīstībā iegulda lauksaimniecības, mežsaimniecības un kokapstrādes nozares, ražošanas un mazumtirdzniecības sektori.
Liels potenciāls kreditēšanā ir daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumiem un zaļai kreditēšanai. Mājokļu kreditēšana koncentrējas galvenokārt vietās, kur dzīvo un strādā vairāk cilvēku, tāpēc komplekss ir jautājums par mājokļu pieejamības veicināšanu reģionos.
Bez šiem, iespējams, varētu meklēt vēl citus veidus, kā veicināt kreditēšanu, taču skaidrs ir tas, ka spēcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanās un valsts ilgtermiņa attīstība nebūs iespējama bez ilgtermiņa risinājumiem.”
SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Lita Juberte-Krūmiņa stāsta: “Jau šī gada pavasarī novērojām pozitīvu tendenci - kreditēšanas aktivitātes pieaugumu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Ja uzņēmumu aktivitāte vasarā nedaudz samazinājās, privātpersonu kreditēšanā pēdējos mēnešos vērojam īpaši stabilu izaugsmi. Kopējais SEB bankas no jauna izsniegtais finansējums iedzīvotājiem trešajā ceturksnī pieauga par 11%, salīdzinot ar otro ceturksni.
SEB bankas kredītportfelis turpina augt gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Kopš šī gada sākuma kopējais bankas kredītportfelis pieaudzis par 2,9% (dati uz oktobra beigām). Kredītportfelis īpaši aug MVU sektorā (2022. gads +5%, 2023. gads +13%, 2024. gada 9 mēnešos +7,6%). Salīdzinot ar lēno ekonomikas izaugsmi Latvijā (SEB banka prognozē IKP kritumu šogad par 0,4%), mums kopā ar mūsu klientiem ir izdevies sasniegt gana augstus kreditēšanas rādītājus.
Pēc klusāka gada sākuma arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem 3. ceturksnī ir pieaudzis - cilvēki ir gatavi aizņemties, lai uzlabotu dzīves apstākļus. Inflācijas pazemināšanās un Eiropas Centrālās bankas galveno procentu likmju un “Euribor” samazināšanās ir veicinājusi iedzīvotāju pārliecību un drošības sajūtu par ieguldījumiem labākai šodienai un nākotnei. No jauna izsniegto hipotekāro aizdevumu apjoms šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis par 13% (salīdzinot ar šī gada otro ceturksni) un par 4% (salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni). Arvien biežāk iedzīvotāji izvēlas ilgtspējīgus risinājumus, kas ir dabai draudzīgāki un energoefektīvāki. Šobrīd no visiem hipotekārajiem kredītiem 10,4% ir “zaļie kredīti” (gadu iepriekš bija 8,7%), proti, finansējums, kas izsniegts energoefektīvu mājokļu iegādei vai būvniecībai. Attiecībā uz solidaritātes nodokli jau iepriekš nozarē esam pauduši viedokli, ka tas kreditēšanu neveicinās. Būtiski uzsvērt, ka arī Eiropas Centrālā banka par šo priekšlikumu paudusi līdzīgu redzējumu.”
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops: "Viens no “Swedbank” biznesa pamatmērķiem ir kreditēt tautsaimniecību - gan privātpersonu, gan juridisko klientu segmentā. Kopš 2022. gada janvāra līdz 2024. gada septembrim “Swedbank” kredītportfelis ir pieaudzis par 19% jeb apmēram 700 miljoniem eiro; 2021. gadā kredītportfelis sasniedza 3,7 miljardus eiro, 2022. gadā - 3,9 miljardus, 2023. gadā - 4,1 miljardu, un šī gada trešā ceturkšņa beigās “Swedbank” kredītportfeļa apjoms pārsniedza 4,3 miljardus eiro. “Swedbank” mērķis ir audzēt savas tirgus daļas un finansēt vairāk, tomēr šo mērķi nevar sasniegt tikai ar bankas ambīcijām vien. Svarīga ir arī ekonomikas kopējā attīstība, kas ir pamats tam, vai privātpersonām būs iespēja iegādāties jaunus mājokļus, transportlīdzekļus un izmantot finansējumu citu mērķu sasniegšanai. Tāpat arī uzņēmumu apkalpošanas segmentā ir novērojams, ka Latvijas uzņēmumi iegulda attīstībā mazāk nekā kaimiņvalstīs - Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vidū ir novērojams straujāks izaugsmes temps, un tie aktīvāk meklē kredītus jaunu tirgu apgūšanai vai jaunu produktu/pakalpojumu ieviešanai.”
J. Krops sacīja, ka solidaritātes iemaksas īsti nevar saukt par solidārām, jo patiesībā to vairāk var saukt par vienas nozares aplikšanu ar papildu nodokļiem. ““Swedbank” un arī Finanšu nozares asociācija jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka tā nav laba prakse “sodīt” kādu nozari par labākiem rezultātiem, apliekot ar papildu nodokli.
Ja valsts vēlas sekmēt lielāku tautsaimniecības finansēšanu, tad primāri būtu jādomā par ēnu ekonomikas mazināšanu, kā arī kopējo uzņēmumu finanšu veselības analīzi. Piemēram, Latvijā liela daļa uzņēmumu ilgstoši strādā ar negatīvu pašu kapitālu. Loģisks rodas jautājums, kā ir iespējams ilgstoši strādāt ar zaudējumiem, un skaidrs, ka šādiem uzņēmumiem komercbankas kredītus izsniegt nevar.
Savukārt valsts piedāvātais nodokļu atlaides mehānisms, ja bankas kreditēs vairāk, ir praktiski neizpildāms. Lielo banku starpā pastāv sīva konkurence par iespējām finansēt Latvijas uzņēmumus, turklāt finansējami ir vien daži tūkstoši uzņēmumu no visiem Latvijā reģistrētajiem.
“Swedbank” aprēķini liecina, ka, lai saņemtu politiķu piedāvātā papildu nodokļa atlaidi, bankai būtu nākamajā gadā jānofinansē par 622 miljoniem eiro vairāk. Bet, lai saņemtu mazāko no atlaidēm (25% apmērā), jānofinansē papildus par 436 miljoniem eiro. Turklāt arī no valsts puses šajos aprēķinos izmantota IKP pieauguma prognoze, nosakot, ka faktiskajās cenās Latvijas ekonomika nākamgad pieaugs par 5,9%. Tātad, ja šī prognoze nepiepildās, arī bankām vēl jo sarežģītāk ir sasniegt nosprausto slieksni.
Vēl papildu nianse Latvijas nodokļa kontekstā ir arī nianse par jauno kredītu izņemšanu no nodokļa aplikšanas bāzes. Piemēram, Lietuvā ar papildu nodokli netiek aplikti no jauna izsniegtie kredīti. FNA dati liecina, ka šī gada sešos mēnešos Latvijā jaunajos kredītos ir izsniegti 1,6 miljardi eiro. Bet, ja šos kredītus arī apliek ar nodokli, tad rodas loģisks jautājums, vai bankām vispār ir vērts izsniegt kredītus, ja par tiem automātiski uzrēķinās lielāku nodokli. Tādēļ virspeļņas nodoklis ne tikai neveicinās kreditēšanu, tas to, iespējams, samazinās vai, kā minimums, padarīs dārgāku. Finanšu nozares asociācija jau ir paudusi, ka papildu nodokļa sadārdzinājumu, ļoti iespējams, iecenos nākotnes kredītos.”
