Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, ekonomikas ministrs Viktors Valainis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Indexo bankas” (Indexo) darbības uzsākšanas pasākumam par godu izdekorētas skatuves izteica pārmetumus Latvijā šobrīd strādājošajām komercbankām un pieņēma Indexo valdes priekšsēdētāja Valda Sikšņa apliecinājumus, ka jaunā banka visu darīšot pa jaunam.
Jau kopš 2009. gada Latvijā strādājošajām komercbankām tiek pārmests, ka tās izsniedz pārāk maz kredītu par pārāk dārgu cenu. Pēc tam pārmetumi papildinājās, ka bankas dārgajos kredītos izsniedz naudu, pa ko nemaksā gandrīz nekādus depozītprocentus. Patlaban visskaļākais ir pārmetums, ka bankas ne tikai pelna, bet pārāk daudz pelna.
Reiz bija skaļi, bet tagad pavisam apklusuši pārmetumi jeb aizdomas, ka bankas nestrādā ar potenciālajiem kredītņēmējiem Latvijā tāpēc, ka pārāk aizrāvušās ar ārzemju klientu pasūtītu naudas pārvedumu kārtošanu. Šāda nauda Latvijas komercbankām kopš 2018. gada atņemta, bet bankas tāpēc nebūt nepievērsās vietējai kreditēšanai. Tieši pretēji, tās aizvēra praktiski visas filiāles Latvijas novados un aizvietoja darbiniekus ar datoriem, kuri pārvieto klientu naudu no algu maksātāju kontiem uz algu saņēmēju kontiem un tālāk uz komunālo pakalpojumu sniedzēju vai preču pārdevēju kontiem, atskaitot bankai komisijas maksu par katru no šiem darījumiem. Dators spēj apkalpot arī tikpat triviālus norēķinus starp uzņēmumiem, t.i., visām juridiskajām personām.
Datoriem pāradresēts arī Latvijas valsts uzliktais pienākums bankām sniegt valstij ziņas par saviem klientiem. Paralēli ar filiāļu slēgšanu bankas padzinušas klientus, kuru uzņēmuma vai privātās saimnieciskās darbības aprakstu nevar izveidot no dažām datorprogrammās ietvertām standartfrāzēm.
Pāris pēdējos gados bankas pārslēgušas uz Eiropas Centrālās bankas uzdevumu celt kredītprocentu likmes, lai izņemtu no apgrozības ECB sadrukātos eiro un tādējādi slāpētu inflāciju. Latvijas valsts ar īpašām nodevām un nodokļiem soda bankas par to, ka tās kādai citai instancei klausa vairāk nekā vietējai valstij.
Lai gan situāciju iespējams uzlūkot par bēdu leju, ir atradusies uzņēmīgu cilvēku grupa, kas saskata iespējas veiksmīgai saimnieciskai darbībai (peļņai un labklājībai) aiz komercbankas izkārtnes. V. Siksnis pavēstīja, ka Indexo izveidē ir ieguldīti septiņi miljoni eiro, kas taču esot “salīdzinoši zemas cenas ieejas biļete tirgū, kur peļņa ir vairāk nekā pusmiljards eiro”.
Valsts amatpersonu plejāde apsveica jaunās bankas saimnieciskās darbības sākumu (ne dibināšanu, jo licenci Indexo bankai ECB izsniedza šā gada 15. maijā), kvalificējot to par konkurences pieaugumu banku pakalpojumu tirgū, kas - pieaugums - atrisināšot visas šī tirgus problēmas.
M. Kazāks norādīja, ka patlaban Latvijā darbojas 14 komercbankas. Tik daudz banku uzskaitītas Latvijas Bankas jaunākajā atskaitē par komercbanku darbību Latvijā. Indexo nosaukums tajā jau figurē, lai gan tās banku darbības rādītāji līdz vakardienai bija nulle. M. Kazāks vērsa uzmanību uz atšķirību starp lielajām un mazajām bankām pēc kritērija, ko valsts iestādes uzskata par galveno. Tātad pēc kreditēšanas apjoma, kas pēdējos četros gados mazajām bankām, kuru pulciņā iekļausies Indexo, audzis par 50% atšķirībā no lielo banku kredītportfeļa pieauguma par 3%.
A. Ašeradens par šo pašu tēmu sacīja, ka kreditēšanas līmenis Latvijā esot “traģiski zems”. “Bankas pelna bez aizdošanas, bet uzņēmumi iemācījušies dzīvot bez bankām. Tas jāmēģina salauzt, un te mazajām bankām paveras iespējas,” teica finanšu ministrs.
V. Valainis izrēķinājis, ka pēdējos 10 gados uzņēmējiem izsniegto kredītu apmērs samazinājies par 16%, hipotekārā kreditēšana nav pieaugusi. Kopējais kredītu apjoms ap 15 miljardiem eiro divreiz mazāks nekā gan Lietuvā, gan Igaunijā. Pēc ministra domām, kredītu apjoms kaimiņvalstīs norāda arī uz Latvijā iespējamā kredītportfeļa kopapjomu, ja vien konkurence dzītu bankas to sasniegt. Kamēr konkurences vēl nav, tās vietā jāstājas valstij ar banku virspeļņas nodokli. V. Valainis apliecināja, ka iecerētā nodokļa mērķis neesot iegūt naudu tieši no bankām. Mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā, no kuras valsts savi nodokļu daļu paņems kopumā. Lai izvairītos no nodokļa maksāšanas, bankām vajagot palielināt to kredītportfeļus par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis apliecināja, ka jaunā banka izpildīšot visus augsto valsts amatpersonu novēlējumus, ieteikumus, prasības. Jā, Latvijas ekonomika atpaliek izaugsmes tempos no kaimiņiem, un joprojām ir tālu no attīstītajām Rietumvalstīm. Jā, būtisks iemesls tam ir zemā konkurence Latvijas banku tirgū, kas nav veicinājusi nedz kreditēšanas, nedz inovāciju attīstību. Jā, Indexo mērķis ir aktivizēt konkurenci stagnējošajā banku tirgū.
Sākotnēji bankas pakalpojumi tiek sniegti privātpersonām, bet sešu līdz deviņu mēnešu laikā Indexo sākšot arī uzņēmumu un citu juridisko personu apkalpošanu. Kopš vakardienas privātpersonas var kļūt par bankas klientiem - lejupielādēt mobilo lietotni, atvērt kontus, saņemt maksājumu karti, veikt pārskaitījumus, veidot uzkrājumus, izvērtēt kreditēšanas piedāvājumus un izmantot daudzus citus ierastus un jaunus finanšu pakalpojumus.
Kā punktu uz i V. Siksnis lika to, ka par konkurences problēmām banku nozarē liecina ne tikai pasīvā kreditēšana un zemākais kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu visā Eiropas Savienībā, bet arī fakts, ka Latvija ir starp retajām Eiropas valstīm, kur privātpersonām bankas nemaksā neko vai maksā smieklīgi zemus procentus par norēķinu kontu atlikumiem. Latvijas iedzīvotāji bankās tur vairāk nekā 10 miljardus eiro un no tiem par vismaz 7,5 miljardiem netiek maksāts faktiski nekas. Indexo lauž šo situāciju, sākot privātpersonu apkalpošanu ar to, ka maksā 1,5% gadā par norēķinu kontos ieskaitīto naudu, bet par krājkontā ieskaitīto naudu pienāksies 2,75% un par termiņnoguldījumiem 4% gadā.
Lielās bankas negaida, kamēr to klienti pārvietos 7,5 miljardus eiro uz Indexo, bet valsts atņems bankām visu peļņu. Lielo banku zīmola lomu pildošās “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops “Neatkarīgajai” skaidroja, ka šī banka ieviesusi krājrīku, uz kuru pārliktās naudas pieejamība līdzinoties norēķinu kontā esošas naudas pieejamībai, izņemot to, ka nauda nav pieejama ar norēķinu karti. Bet tas taču labi, jo par neesošu karti nekas nav jāmaksā un visi 2,5% paliek kā tīrie ienākumi bankas klientam.
