Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” darba svētkos ar devīzi “Eksporta barometrs 2024” telekomunikāciju uzņēmuma “Latvijas mobilais telefons” viceprezidents Ingmārs Pūķis nāca klajā ar tādu aprēķinu, ka eksporta vērtība uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 2,5 reizes lielāka nekā uz vienu Ķīnas iedzīvotāju.
Lielu daļu vaimanāšanas par to, ka Latvija neko neražo, izraisa cilvēku dzīves gaita un uztveres psiholoģija.
Pirmkārt, Latvijā ievestās preces Latvijas iedzīvotājiem ir acu priekšā visur un vienmēr, bet uziet un atpazīt Latvijā ražotās preces ārzemēs ir reta sagadīšanās. Pasaule taču ir tik daudz reižu lielāka par Latviju, ka pat Latvijas mērogā liels eksportējamo preču daudzums pasaulē izkliedējas līdz gandrīz nepamanāmām devām. Par eksporta apjomu Latvijas mērogā I. Pūķis zināja teikt, ka eksports dod 2/3 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Otrkārt, uz daudzām Latvijas precēm nav rakstīts, ka tās ir Latvijas preces. Arī tam vairāki iemesli. Bēdīgākais no tiem tāds, ka Latvijai daudzkārt nācies samierināties ar pusfabrikātu un detaļu piegādi gala produktu ražošanai citās valstīs. Bieži mēs atpērkam paši savus ražojumus, kas iestrādāti gala produktos ar citu valstu marķējumu, maksājot par tiem daudz vairāk, nekā mums samaksāja par darbu un materiālu, kas šajos gala produktos ieguldīts no Latvijas. Citos gadījumos pat Latvijā ražoti un pārdoti gala produkti var nesaturēt norādi uz Latviju, bet uz Eiropas Savienību tās internacionālajā apzīmējumā EU.
Treškārt, naudu nesošs eksports ir arī pakalpojumu eksports, bet pakalpojumu izcelsmei izsekot vēl grūtāk nekā preču izcelsmei; parasti tos nevar paņemt rokās un izpētīt, tiem nav tādu etiķešu kā precēm. Ticēsim Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP), ka ar pakalpojumu eksportu Latvijai veicas daudz labāk nekā ar preču eksportu.
Lūk, kādas izskatās dažas apkopojošās datu rindas sadaļā “Preču ārējā tirdzniecība". Laika periods šeit sākts ar pēdējo pirmskovida gadu un beidzas ar pēdējo aizvadīto gadu. Tirdzniecības apjoms izteikts tūkstošos eiro, kurus viegli uztvert tā, ka pirmie viens vai divi cipari katrā no skaitļiem apzīmē miljardus:
| Eksports | Imports | Bilance | |
| 2019 | 12 965,6 | 15 913,6 | -2 948,0 |
| 2020 | 13 304,7 | 15 159,5 | -1 854,8 |
| 2021 | 16 452,3 | 19 518,9 | -3 066,6 |
| 2022 | 21 333,6 | 26 495,7 | -5 162,0 |
| 2023 | 19 046,6 | 23 406,5 | -4 359,9 |
Statistiķi apliecina Latvijas negatīvo preču tirdzniecības bilanci, kas regulāri tiek izmantota arī kā paššaustīšanās pamatojums. Bet - tas nav viss. CSP datos ir arī sadaļa “Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība", kas gandrīz vai izlīdzina preču tirdzniecības deficītu. Šī sadaļa ir jaunievedums ar datiem tikai no 2020. gada. Un pagājušā gada rezultātu CSP datubāzēs vēl nav. Publiski apliecinātie Latvijas pakalpojumu sniedzēju panākumi ir šādi:
| Eksports | Imports | |
| 2020 | 4 705 725 | 2 861 435 |
| 2021 | 5 192 906 | 3 572 562 |
| 2022 | 7 241 026 | 4 908 686 |
“The Red Jackets” pasākumā kā garantija Latvijas ārējo saimniecisko darbību raksturojošo datu ticamībai piedalījās CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš. Pārskatā par šo darbību 2023. gadā “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns atsaucās uz CSP datiem par pagājušā gada sniegto pakalpojumu bilanci un citiem rādītājiem, kuri CSP datu bāzēs varētu nebūt. R. Lapiņš apliecināja CSP centienus strādāt tā, lai CSP sniegtie dati būtu aizvien atbilstošāki izmantošanai darba plānošanai arī uzņēmumu līmenī.
K. Rožkalns uzsvēra, ka visas eksportējošās nozares pērn strādājušas ar peļņu par spīti tam, ka kopējais eksporta apjoms kritis par 7,1%. Pakalpojumu eksports, toties, audzis par 3,5% jeb 200 miljoniem eiro. Ar to nepietika eksporta kopapjoma noturēšanai, jo pakalpojumi devuši tikai 22% no šī kopapjoma.
Atsevišķiem uzņēmumiem, protams, klājies dažādi, bet nozares pelnījušas pašas un kopā samaksājušas valstij nodokļos 7,8 miljardus eiro, kas 2,8 reizes pārsniedz neeksportētāju samaksāto nodokļu summu. Tas signāls visiem nodarbinātajiem lūkoties eksportējošo uzņēmumu virzienā, jo šo uzņēmumu veiktie iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi liecina par daudz augstāku atalgojuma līmenī nekā neeksportējošos uzņēmumos.
Lielākā daļa eksportējošo uzņēmu strādā gan vietējam, gan ārējam tirgum, bet starp jaunuzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem iespējami arī tādi, kas aiziet uz ārējiem tirgiem bez kavēšanās mazajā Latvijā. Tāda rīcība nekādi neatbilst ierastajai lietu kārtībai un iespējama tad, ja cilvēki spēj piedāvāt jaunievedumus, kādu nekur citur nav.
“Valsts ir gatava palīdzēt eksportējošiem uzņēmējiem realizēt potenciālu un rast jaunus mērķa tirgus,” “Eksporta barometra 2024” dalībniekus uzrunāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Šādi vārdi no valsts amatpersonu puses dzirdēti kopš Atmodas laikiem. Tomēr reāli, kā atzina V. Valainis, “mūsu atbalsta programmas nav bijušas mērķētas uz produktivitāti, bet uz to, lai pēc iespējas vairāk cilvēki tiktu nodarbināti kādā uzņēmumā". Tikai tagad norisinoties pāreja no šādas pieejas atbalsta programmās uz pasaulē konkurētspējīgas uzņēmējdarbības atbalstīšanu. Viņš atsaucās uz Saeimā apstiprināto mērķi dubultot valsts ekonomiku, bet, “lai to sasniegtu, ir jāmaina domāšana".
