Redakcijas viedokļi

Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) nupat ir izdevies izstumt cauri valdībai uz Saeimu grozījumu projektu Augstskolu likumā, kuri, ja tos pieņems, faktiski likvidēs Latvijas augstāko mācību iestāžu autonomiju.
 
„Ir izgudrota velnišķīga aplikācija, kas tagad izsekos visu, ko darām un nedarām, mūsu labos un ne tik labos sapņus, mūsu domas un gaitas. Citplanētieši un viņu pakalpiņi no Bilderbergas kluba un vietējās filiāles Pokaiņos beidzot ir atraduši veidu, kā pakļaut mūsu prātus un uzzināt mūsu visslēptākās vēlmes, vest mūs apgrēcībā pret mūsu gribu un piesmiet mūsu vislabākos nodomus,” savā „Facebook” kontā raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
 
Mēdz teikt, katram mākonim ir sava zelta maliņa. Katrai krīzei ir arī savs pozitīvais efekts. Tiek paātrināti tie procesi, kuri mierīgos apstākļos vilktos gadiem ilgi. Piemēram, sabiedrības digitalizācija, attālinātais darbs, mācības un komunikācija. Taču, tāpat kā praktiskās lietas, strauji mainās arī teorētiskā izpratne par sociāliem procesiem, tai skaitā ekonomiku.
 
Pagājušās nedēļas pirmdienā ASV, Mineapolē notika kārtējais traģiskais atgadījums, kas saistīts ar policijas vardarbību.
 
Trīs reizes drīkst minēt: vai kāds no valdīklām reaģēja uz Lato Lapsas publikāciju par to, ka izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) savā neveiksmīgajā cīņā pret Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku patvaļīgi, nelikumīgi un bezatbildīgi iztērējusi nodokļu maksātāju naudu – vairāk nekā 20 000 eiro? Uzminējāt, neviens nereaģēja.
 
Ceturtdienas rīts Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē ienesa kaut ko gluži epohālu. Beidzot tika formulēts valsts filozofiskais redzējums. Par to gan parūpējās nevis Valsts prezidents, kura noslieces uz lidināšanos filozofiskā “stratosfērā” kļūst arvien grūtāk noslēpjamas, bet gan diplomēts filozofs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš arī partijas KPV LV un tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Ne pēdējais puisis ciemā. Viņam izdevās tik precīzi definēt Latvijas valsts nacionālo ideju, ka viņu varētu apskaust pat krievu ģeniālais rakstnieks Viktors Peļevins, kurš par nacionālās idejas jēdzienu smalki ironizē romānā “Generation-P”.
 
Valdības uzspiestā preses piegādes tarifu paaugstināšana nākamajam gadam apdraud demokrātiju un vārda brīvību Latvijā.
 
“TVRīga 24” raidījumā “Kārtības rullis” pazīstamais publicists Lato Lapsa izteica divas prognozes. Pirmo, ka pēc gada mums visiem mati celsies stāvus no tagad [valdības] sadarītā, un otro, ka nevienam par to nekas nebūs. “Krīze ir tas laiks, kad lietas var nokārtot bez nevajadzīgām procedūrām. Jūs domājat, ka tas, kas notiek ar kaut kādiem respiratoru, masku iepirkumiem, ir vienīgais? Tā vienkārši ir maza aisberga virsotnīte, kas nav īpaši nozīmīga, bet ļoti labi parāda, kā pašlaik lietas notiek,” Covid-19 krīzes ēnā notiekošo raksturo Lapsa.
 
Politiķiem ir tendence normatīvos aktus grozīt atbilstīgi savām viendienīgām vajadzībiņām un kaprīzēm, taču tur, kur tiešām varēja un vajadzēja reaģēt uz jauno informāciju tehnoģiju laikmeta reālijām, viņi nav vīžojuši pakustināt pirkstiņu. Tāpēc ir diezgan liela juridiska ķeza, ko valdošās partijas gan izliekas neredzam.
 
Šā gada 15. maijā tika izziņots visai mīklains darījums par interneta portāla la.lv iekļaušanos “TVRīga24” struktūrā. Mīklains tas bija divu iemeslu dēļ. Tam 1) grūti saskatīt iekšējo loģiku, un 2) paši darījuma veicēji ir ārkārtīgi nerunīgi par tā būtību. Tie it kā paši kaunētos no šī darījuma, it kā tas būtu kaut kas nepiedienīgs.
 
„Varbūt man šo darbību nodemonstrēt uz kāda ģimenes locekļa, lai bērns saprastu, ko nozīmē vārds „nožņaugt”? Mans vienpadsmitgadīgais dēls nesaprot, kas tas ir – nožņaugt,” it kā caur smaidu, tomēr ar manāmu sašutumu teic mamma Ivonna (vārds mainīts), kuras dēls mācās Rīgas franču liceja 5. klasē.
 
„Mobilās lietotnes, kas tiek izstrādātas, lai apzinātu Covid-19 slimniekus un kontaktpersonas, ir veids, kā sabiedrību varēs palaist brīvībā,” preses konferencē reģionālajiem medijiem 15. maijā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
 
Jau rakstīju, ka otrdien valdība pieņēma lēmumu pārdalīt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus 499 miljonu eiro apmērā. Tomēr iepriekšējā rakstā vairāk bija par principiem, pēc kuriem vadās mūsu politiskā šķira.
 
„Notikums Jūrmalā nav kaut kāda nejauša epizode. Tā sadzīves līmenī atspoguļo valsts politiku, kas vērsta uz krievu izstumšanu no Latvijas. Pat neliels, minimāls sods, ko saņemtu restorāna īpašnieks, būtiski atvēsinātu rusofobu iekaisušās smadzenes.”
 
Valdība otrdien nolēma pārdalīt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus (499 miljonu eiro) Covid-19 krīzes seku novēršanai. Uzreiz jāsaka, ka tā nav nekāda ekstra nauda. Tā jau bija agrāk iedalīta, taču vēl nebija “apgūta”. Lielāko šīs naudas daļu veido līdzekļi, kuri bija rezervēti “Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijas projektam, no kura nolemts atteikties.
 
Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par!”) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.
 
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas nenotika ne 25. aprīlī, ne 2. maijā, nenotiks arī 20. jūnijā. Tās ir pārceltas uz 29. augustu, un arī vēl nevar zināt, vai tās varēs notikt. Varbūt varēs, ja nenotiks spējš koronavīrusa uzliesmojums.
 
„Mums neļāva runāt, mūs pārtrauca, sakot, ka tas ir viedoklis, nevis jautājums,” atceroties Jura Pūces (A/Par) pārliecinātāju komandas viesošanos Jaunpilī, stāsta kāda vietējā iedzīvotāja, kura piedalījās tautas sanākšanā.
 
Valsts akciju sabiedrībā “Tiesu namu aģentūra” par padomnieku konsultantu paklusām iekārtots kādreizējais “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs, bijušais Tautas partijas biedrs un dāsns ziedotājs Māris Kaijaks. Tiesa, tagad viņš jau pāris gadus regulāri ziedo citam politiskam dieveklim – Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). Upuri nav bijuši veltīgi. Tie nesuši augļus. Pateicoties tieslietu ministram Jānim Bordānam, kura vadītā ministrija ir “Tiesu namu aģentūras” kapitāldaļu turētāja, viņš ticis pie jauna amata.
 
Latvija ir ziemeļvalsts, un mūsu lauksaimniecībai ir izteikti sezonāls raksturs. Vairākās Latvijas lauksaimniecības nozarēs mūsu lauksaimnieki nevar būt konkurētspējīgi ar zemēm, kuras atrodas daudz siltākos klimatiskajos apstākļos.
 
„Tik ilgus gadus strādājot presē, vajadzētu tomēr atsvabināties no vientiesības,” ironiski piebilda kāds draugs, raksturodams manu sašutumu par formālo atbildi, ko saņēmu no Ministru kabineta (MK) preses sekretāra. Iespējams, mana šūmēšanās būtu ar zemāku temperatūru, ja vien savā vēstulē, ko nosūtīju MK – ar lūgumu uzzināt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) viedokli, es nebūtu pierakstījusi vienu teikumu: „Lūdzu atbildēt uz visiem jautājumiem konkrēti, nevis birokrātiskā un nekonkrētā valodā.” Tiešām – vientiese.
 
Kā ziņo “LTV Panorāma”, līdztekus grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz visās augstskolās izveidot tās pārraugošas padomes, Izglītības un zinātnes ministrija virza arī grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas ievērojami sašaurinātu to informācijas apjomu, ko publiskajās deklarācijās norāda valsts amatpersonas. Šī iecere jau guvusi atbalstu valdībā un tiks virzīta uz Saeimu.