Redakcijas viedokļi

Bērnu un sirmgalvju izmantošanu savtīgos nolūkos necieš pat zeki, bet politikā šāda uzvedība tiek tolerēta daudz vairāk.
 
Ņemot vērā mūsdienu Krievijas iekšējo kopainu un tās pašreizējo pastāvēšanu starptautiskajā kontekstā, mani Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēstījums Federālajai sapulcei visumā apmierināja. Kaut ko līdzīgu es gaidīju. Jo, ciktāl skatīt kaut vai vēstījuma sociālo daļu, tajā uzskaitītās problēmas ir Krievijai visnotaļ akūtas. Turklāt es domāju, ka vietvietām to risinājums sadursies ar aktīvu Krievijas federālo subjektu varas, to līderu kretīnismu.
 
Sākšu ar dienišķu sīkumu. Mūsu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem bija apnikuši apsaimniekotāja pakalpojumi. Vai, pareizāk sakot, šo pakalpojumu neesamība, bardaks, cenas un nesaprotamās akcijas «dzīves apstākļu uzlabošanai». Nesākšu uzskaitīt visu solīto, bet neizdarīto vai dīvaini darīto. Pēdējais piliens bija mēģinājums likt parakstīt jauno apsaimniekošanas līgumu, kas dzīvokļu saimniekus padarītu par apsaimniekotāja ķīlniekiem mūžīgi mūžos. Tas nāca komplektā ar mājas sapulcē mutiski nosaukto cenrādi par pagalma pārplānošanu, lai tur varētu novietot vairāk auto. Kaut privatizētās zemes ap ēku pietiktu nelielam futbola laukumam, apmēram 10 000 eiro tikai par projektu izstādi, kas dotu vietu papildus sešiem(!!!) auto, bija vienkārši sirsnīgi.
 
Vakar Saeimā notika ikgadējās ārpolitikas debates, taču raksts nebūs par tām, jo, lai arī tās notiek ik gadu, to saturs mainās tikpat daudz, cik lielveikalu mūzikas repertuārs pirms Ziemsvētkiem. Patiesībā tas, ka šajās ārpolitikas debatēs tiek atskaņota tā pati plate, kas pirms gada, diviem un desmit, ir pat labi, jo būtu visai komiski, ja mēs sevi pieteiktu kā nopietnu un ietekmīgu spēlētāju uz globālās politikas skatuves.
 
Vakar tika izplatīti Transparency International veidotā Korupcijas uztveres indeksa 2019. gada rezultāti, kuros atklājās, ka korupcija ir sagrauzusi pašreizējo valdību tāpat kā tārpi – vecu beku. Padomājiet tik!
 
Šodien notiek Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēde, kurā, visticamāk, tiks pieņemti lēmumi turpināt eirozonas ekonomikas stimulēšanu. Paredzams, ka tiks turpināta pērn novembrī atjaunotā finanšu aktīvu iegādes programma. Iemesls ir visai liela nedrošība par ekonomikas attīstību.
 
Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai aprit gads, un šīs nedēļas Ministru kabineta sēde bija priecīgāka un svinīgāka nekā parastās. Kā gan nepriecāties, ja ir izdevies paveikt tik daudz varenu darbu, par kādiem agrāko laiku valdības pat iedomāties neuzdrošinājās.
 
Manā uztverē tautietes Kristīnes Misānes un viņas bērnu likteņa tēma jau sen un nepārprotami vairs nav ne Neatkarīgās, ne Vakara Ziņu, ne ar’ kāda cita medija tēma. Es iepazinos ar publiski atrodamo informācijas kopumu, un no tā man izriet, ka Kristīnes tēmai jau labu laiku vajadzēja būt Latvijas (!) Saeimas, Ārlietu un Tieslietu ministriju tēmai. Mani dikti izbrīna, kāpēc Latvijas vara līdz šim nav vīžojusi iesniegt Dānijas Karalistei ļoti nopietnu notu. Par ko? Par neeiropeisku (!) attieksmi pret ES telpas pilsoni un viņas ģimeni. Par faktisku ģimenes attiecību kropļošanu un degradēšanu. Es pieļauju, ka Kristīne nav ideāls cilvēks, bet viņa ir savējā. Par savējiem ir jāpastāv. Tāpēc es gribu redzēt, es pieprasu reljefu, konkrētu Latvijas varas institūciju darbību šajā lietā.
 
«Uztaisīju jums maizītes. Kā tolaik barikādēs,» teic laipnā sieviete, kura mūs uzņem Kalētu tautas namā, kas pulcina ļaudis, lai kopā ar mums – aktrisi Raimondu Vazdiku un mani – atminētos Barikāžu laiku. Vietējā cepuma rupjmaizes šķēles apziestas ar aknu pastēti, un karstās tējas aromāts savijas ar ugunskura dūmu smārdu, kas ielavījies telpā pa atvērto vēdlodziņu. Arī Raimonda ir gatavojusi azaidu barikāžu vīriem, un viņai ir ko atcerēties – arī pēkšņās bailes, kad mirklīgi visiem pārlidoja ziņa: omonieši nāk! Jā, bija bail, bet viņa palika uz vietas. Lai notiek, kas notikdams...
 
15. janvārī ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas vicepremjers Liu He parakstīja tirdzniecības vienošanos, kura pārtrauca ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību pasliktināšanos. ASV prezidents panākto vienošanos nosauca par pirmās fāzes līgumu, kura primārais uzdevums ir samazināt spriedzi Ķīnas un ASV attiecībās un vienlaikus mazināt globālās bažas un riskus par ASV un Ķīnas attiecību tālāku pasliktināšanos.
 
Divas partijas – KPV LV un Jaunā konservatīvā partija (JKP) – ir 13. Saeimā iebraukušas ar diezgan līdzīgiem ratiem – ar nikni naidīgu iepriekšējo valdību gānīšanu, ar brīnummannas solījumiem un agresīvu epatāžu. Elektorāts noticēja, un abas guva fantastiski labus panākumus – katra ieguva pa 16 mandātiem parlamentā. Tagad abas sēž pie varas galda un kontrolē vairākas ministrijas. Taču miera zem olīvkokiem nav, un aizvien vairāk pamanāma rīvēšanās šo partiju starpā, kas var beigties ar kataklizmisku varastrīci.
 
Piektdienas rītā TV3 raidījumā 900 sekundes tieslietu ministrs Jānis Bordāns iemeta kārtējo smilšu devu valdošās koalīcijas sadarbības zobratos, pavēstot pasaulei, ar kādām jaunām atklāsmēm apskaidrojies viņa prāts nakts melnumā. Izrādās, viņa kolēģis valdībā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens mēģina «destabilizēt darbu valdībā savu saimnieku interesēs».
 
Vēlējos, lai šo komentāru manā vietā sacer cilvēki, kuriem vēl nav divdesmit pieci. Staigāju pa ielām, piesējos jauniem puikām un meitenēm ar jautājumu – kas jums barikādes, barikāžu laiks? Dzirdēju gan daudz neziņas, gan arī daudz skaistu domu un vārdu. Paldies šiem puikām un meitenēm! Taču man gribējās no viņiem saņemt ne tik vien attieksmi, bet arī notikuma būtības atklāsmi. To nesaņēmu. Es te īpaši nevainoju skolu, jo man šķiet, ka mūsu visu paaudžu (arī manas, kas bija barikāžu aculiecinieki un dalībnieki) vēlme izzināt savas tautas senāko un neseno pagātni kopumā nav visai dziļa.
 
Gads iesācies ar tipisku situāciju. Saujiņa ļaužu, kas varētu dēvēties par ekspertiem, mēģina uzspiest savu viedokli sabiedrības vairākumam. Runa ir par medijos nodārdējušo aicinājumu aizliegt alkohola tirdzniecību Rīgā un Pierīgā Skolēnu dziesmu svētku laikā. Ja izlasa šo aicinājumu, tā vien šķiet, ka iepriekšējos Skolēnu dziesmu svētkos rīkotāji pludināja spirta upes estrādē, bet mazgadīgie svētku dalībnieki to vien darīja, kā totālā pālī iznesās labākās britu jaunatnes tradīcijās, ko pēc katriem nopietnākiem salinieku svētkiem mums neskaitāmās fotogrāfijās atreferē dzeltenie un vidēji dzeltenie mediji. Vai jūs kaut ko tādu atceraties? Es ne.
 
Politiķi, kuri sabiedrību regulāri aplaimo ar jauniem vai paaugstinātiem nodokļiem, atsakās no miljoniem eiro nodokļu iekasēšanas no ārvalstu kompānijām, kuras te gūst peļņu. Runa ir par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru tiktu apliktas lielās digitālās kompānijas, kuras gūst peļņu valstīs, kurās tās nemaksā nodokļus, turklāt kropļo konkurenci.
 
14.janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile tikās ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem. Saeimas komisija tika iepazīstināta ar banku un apdrošināšanas sektora darbības rezultātiem 2019. gada ceturtajā ceturksnī, kā arī tika informēta par to, kā ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteiktās sankcijas var ietekmēt Latvijas finanšu sektoru.
 
Partija KPV LV 13. Saeimas vēlēšanās ieguva 16 mandātus. Labo vēlēšanu rezultātu pamatā bija divu partijas līderu – Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema – aktivitātes. Kaimiņš ar aktierisku epatāžu un Gobzems ar niknām publikācijām internetā ievilka aiz sevis Saeimā vēl 14 cilvēkus – diezgan raibu kompāniju. Taču jau drīz pēc vēlēšanām abi līderi sāka savā starpā plēsties. Domstarpību dēļ pagājušajā gadā KPV LV valde izslēdza no partijas premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu, viņu izslēdza arī no frakcijas. KPV LV frakciju pameta Linda Liepiņa, bet dienu vēlāk par izstāšanos paziņoja Karina Sprūde. No frakcijas izstājās arī deputāts Didzis Šmits.
 
Man Neatkarīgās rosinātā un decembrī SKDS veiktā jaunākā iedzīvotāju aptauja neko īpaši necerētu neatklāja. Atklājas vien stabila valsts augstākās varas zema līmeņa stagnācijas aina, kuru lielā mērā akceptē šie paši iedzīvotāji. Projicējiet aptaujā piesaukto līderu veikumu viņu politiskajā praksē, pieprasiet uzrādīt šīs prakses nacionālo rezultativitāti, un, manuprāt, jums atklāsies tas, ko saku.
 
Latvijā šā gada janvārī stājās spēkā jūtams akcīzes nodokļa pieaugums degvielai. Benzīnam akcīzes nodoklis tika palielināts no 0,476 eiro līdz 0,509 eiro par litru, bet dīzeļdegvielai – no 0,372 eiro līdz 0,414 eiro par litru. Taču tas nav vienīgais valdības solis, lai stimulētu inflāciju un degvielas cenu pieaugumu. No 1. janvāra minimālais biodegvielas piejaukums benzīnam tika palielināts no 5% līdz 10%. No šī gada aprīļa Latvijā minimālais biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai būs jāpalielina no 5% līdz 7%. Piejaucot fosilajam benzīnam lielāku daudzumu etilspirta, benzīna cenas šā gada janvārī pieauga vidēji par diviem centiem litrā.
 
2019. gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas IKP pieauga par 2,5% (4. ceturksnī gaidāms vēl niecīgāks pieaugums). Tikmēr Lietuvā un Igaunijā ekonomika auga par 4,1%.
 
«Vienīgā partija, kas zina, kā panākt reālas pārmaiņas.» Kura? Protams, KPV LV. Bet – jāsāk ar sevi!
 
Amerikas Savienotās Valstis ir pasaules demokrātijas citadele, un ar tiesiskumu tur viss ir kārtībā. Ir gan amerikāņu sistēmai savas īpatnības, kas atšķiras no eiropiešu pieejas, – precedenta tiesības, zvērināto tiesu šovi, skarbi cietumsodi uz daudziem desmitiem vai pat simtiem gadu un joprojām vairākos štatos neatceltais nāvessods, taču nav tā, ka kādos noziegumos vainots indivīds nevarētu aizstāvēties, tiktu saukts par noziedznieku bez tiesas sprieduma, tiktu tiesāts divreiz par vienu lietu vai ar «atpakaļejošu datumu». Tāpat arī Amerikā kā visās tiesiskās valstīs, ja ir kaut kas nenoskaidrots un šaubīgs pierādījumos, tad tas tiek tulkots par labu aizstāvībai.