Redakcijas viedokļi

420 kilometru attālumā no Tallinas tiks būvēta maza, gaumīga kodolstacija, bet tas būs Somijā. Lietuvā bijušais ministrs atzinies, ka ņēmis kukuli. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņu mediju apskats.

1. maijs jaunāko laiku Latvijas vēsturē ir visai dīvaina svētku diena. Dīvaina tā ir tāpēc, ka, uz ielas pajautājot – kas tiek svinēts – atbildes būs visdažādākās. Ieskaitot pavasara atnākšanas dienu, kas mūsu platuma grādos vienmēr ir patīkams notikums. Līdz ar to ir pašsaprotama vēlme šo dienu padarīt par svētku dienu, neatkarīgi no ideoloģiskā fona, kas aiz šiem svētkiem vienmēr vīdējis.

Cilvēki katru dienu saražo neaptveramu daudzumu atkritumu: rodas iespaids, ka atkritumu poligoni drīz pārklās visu Latviju. Jaudīgie kravneši “CleanR” un “Getliņi EKO” precīzā laikā un rūpīgi izved atkritumus uz poligoniem. Kas notiek ar šiem atkritumiem?

“Eurostat” publicējis plašu statistisko datu apkopojumu par tūrismu Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā. Šī raksta virsraksts, protams, jāsaprot ironiski. Kā eifēmisms skumjajam faktam, ka Latvija ir ES pēdējā vietā ārvalstu tūristu apmeklējumu ziņā. Līdz ar to tai ir vislielākās iespējas pacelties augstāk, jo, piemēram, Spānijai augstāk kāpt vairs nav kur. Tā jau ir pārliecinoši pirmajā vietā.

Karaļa Čarlza III vizīti ASV ir grūti pārvērtēt, jo tā notiek brīdi, kad transatlantiskās saites ir vājākas nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. Izskan runas, ka NATO atcels ikgadējos samitus, lai tikai nebūtu jātiekas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuram, tā vien izskatās, dažādi diktatori ir mentāli tuvāki nekā demokrātiski ievēlētie Rietumu līderi.

Ir dažādas versijas par to, kāpēc Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Katrai no šīm versijām ir sava daļa taisnības, jo visu nosaka dažādu faktoru kopums. Viens no šiem faktoriem ir “Parex bankas” glābšana 2008. gada rudenī.

Partijas “Progresīvie” ārpuskārtas kongresam nekādi “ārkārtas” uzdevumi nebija jāveic. Tam vienīgi bija jāapstiprina tas, kas bija zināms jau iepriekš: partijas premjerministra kandidāts būs Andris Šuvajevs. Tā kā formāli partijai ir divi līdzpriekšsēdētāji – Šuvajevs un kultūras ministre Agnese Lāce, tad tagad ir skaidri pateikts, kurš no abiem ir galvenais.

Lai arī vēl nesen otrā pensiju līmeņa izņemšanas/neizņemšanas jautājums Latvijas politiskajā telpā nebija centrālais, tam ir visas iespējas līdz vēlēšanām par tādu kļūt. Kaut vai tāpēc, ka jautājumi, kuros parādās ikvienam cilvēkam konkrētas un taustāmas finanšu intereses, vēlētājiem vienmēr ir ārkārtīgi nozīmīgi.

Latviešiem un lietuviešiem prieks – Rīgā ražoti elektriskie kuģīši jau otro sezonu vadās pasažierus pa Neres upi Viļņā. Tikmēr Tallinā skaita kuģošanas zaudējumus – uzņēmums “Tallink” trijos mēnešos zaudējis 22 miljonus eiro. Par šīm un citām kaimiņu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.

Tikai divus gadus nostrādājušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš ir uzteicis darbu, un viņa pēdējā darba diena būs 31. maijs. Gada alga – mazliet vairāk par 50 000 eiro. 2023. gada beigās amatu pameta ilggadējais valsts sekretārs Jānis Garisons.

Patīk tas kādam vai nē, bet jautājums par otrā pensiju līmeņa likteni, kā tagad mēdz teikt, ir nonācis uz galda. Par to ir uzsāktas aktīvas diskusijas. Ko ar šo uzkrāto kapitālu darīt? Turpināt audzēt un ļaut bankām ar to operēt un pelnīt vai arī ļaut cilvēkiem šo naudu izņemt un pašiem izlemt, ko ar to darīt? Jautājums nav vienkāršs, jo skatāms vairākās plaknēs: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan psiholoģiskā un pat tīri sadzīviskā.

Runas par ministriju apvienošanu vai pat kādas likvidāciju notiek ik pa brīdim. Tāpēc partijas “Jaunā vienotība” (JV) un tās veselības ministra Hosama Abu Meri ierosinājums apvienot Veselības ministriju (VM) un Labklājības ministriju (LM) īpašu rezonansi neizraisīja. Nebija nedz asu iebildumu, nedz dedzīga atbalsta. Kā tas dažkārt mēdz būt, publiskā telpā tika palaists balons ar domu: skatīsimies, kas ar to notiks. Kāda būs reakcija, un kādu no tā visa varam gūt mācību?

Diametrāli pretējs redzējums par valstij piederošās kapitālsabiedrības “airBaltic” attieksmi pret darbiniekiem ir uzņēmuma vadībai un arodbiedrībai. Arodbiedrības līdere saka vienu – uzņēmuma vadība apgalvo pretējo un faktiski uzstāj, ka viņas viedoklis pirms publicēšanas jāsaskaņo ar uzņēmumu.

Demokrātiskā sistēmā vēlēšanas un priekšvēlēšanu laiks ir tas brīdis, kad “parastais cilvēks” var ietekmēt augstāko valsts varu. Šo iespēju, kas Latvijā ir reizi četros gados, nedrīkst neizmantot. Politiķiem ir jāuzdod jautājumi, uz kuriem viņiem nav komfortabli atbildēt. Piemēram, vai tiks saglabāta pašreizējā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes aparāta darbinieku atlases sistēma, kura izveidota uz Andra Grafa vadītā “Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta” bāzes.

Igaunijas valdība lūdz atlikt uz diviem gadiem ES Taisnīgas algas direktīvu; Lietuvas galvaspilsētā Viļņā katrs desmitais iedzīvotājs ir ieradies no ārzemēm – pilsētas mērs satraucies, ka pilsētā var sākt veidoties geto – par šīm un citām kaimiņzemju aktualitātēm “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Reiz pirms daudziem gadiem privātā sarunā ar kādu pieredzējušu politiķi pēdējais it kā starp citu izmeta par saviem kolēģiem: viņi ir ārkārtīgi devīgi, kad var operēt ar valsts naudu, bet šausmīgi skopi, kad jāvelk ārā no kabatas sava personīgā nauda. Šī frāze man stipri iespiedās atmiņā un ataust ik reizi, kad dzirdam par kārtējām politiķu izšķērdībām.

Pirms divdesmit gadiem Grīziņkalns bija drūms un bīstams rajons Rīgā, kur pa ielām klīda zagļi, prostitūtas, alkoholiķi un narkomāni. Daudzas ēkas bija nolaistas un apdrupušas.

Trešdien politisko baumu tirgus placī izplatījās “droša ziņa”, ka jau esot pieņemts lēmums gāzt valdību. Tā vairs nevarot turpināt. Tiesa, šādas “ziņas” Saeimas kuluāros un Vecrīgas kafejnīcās parādās ik pa pāris mēnešiem. Pie tām jau visi pieraduši un īpaši neņem vērā.

Kā jau varēja gaidīt, bijušā valsts galvenā ierēdņa Jāņa Citskovska nozīmēšana par galveno grēkāzi “Kariņa lidojumu” lietā valdošajai politiskajai šķirai neko labu nesola. Citskovskis nedomā klusēt un bikli kā jēriņš iet uz upurvietu. Viņš atklāj arvien jaunus un jaunus nesmukumus. Tieši pirms politiskā cikla galvenajām – Saeimas – vēlēšanām.

“Pāreja uz vienoto skolu sākās 2023. gadā, un tagad tikai valsts valodā mācās visi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu skolēni un audzēkņi,” apgalvo Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga. Vienotā skola – tā ir skola, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā. Tā tam vajadzētu būt, bet vai tā ir? Viennozīmīgi gan var apgalvot, ka visi krieviski runājošie skolēni pēdējo trīs gadu laikā nav pēkšņi iemācījušies latviešu valodu un tas pazemina mācību kvalitāti vai arī tās nav vispār. Savu viedokli par latviešu valodu mācību iestādēs mums atklāja arī Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.

ASV un Izraēlas 28. februārī sāktais karš pret Irānu ir izraisījis skarbu, globālu ekonomikas krīzi, un daudzi eksperti, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Dans Jorgensens, nebeidz atkārtot frāzi, ka, pat ja šodien karš tiktu pārtraukts, normālā situācijā necik drīz neatgriezīsimies. Taču neizskatās, ka šis karš grasītos beigties.

Ziņa, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās “Progresīvie” par premjerministra amata kandidātu nominējuši savu partijas līdzpriekšsēdētāju un Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu, izraisīja pretrunīgu reakciju. Daudzi ar vāji slēptu ironiju jautāja: nopietni?