Redakcijas viedokļi

LTV raidījums “De facto” ziņo, ka “krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Aivara Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli. Policija vēlas īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik dzīvoklis – pirms Vilipsons to iegādājās – ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu”.
 
Situācija, kura saasinājās līdz ar Alekseja Navaļnija pārdrošo atgriešanos Krievijā pēc ārstēšanās Vācijā, turpina eskalēties. Sestdien vairāk nekā 30 Krievijas pilsētās notika plašas protesta akcijas pret Navaļnija turēšanu apcietinājumā. Kopumā tajās piedalījās ap 150 000 cilvēku un vairāk nekā 3300 tika aizturēti.
 
Jaunā konservatīvā partija pagājušajā nedēļā paziņoja – ja tuvāko divu nedēļu laikā nebūs vērojami jūtami uzlabojumi Covid-19 ierobežošanā pansionātos, partija apsvērs iespēju lūgt Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) vērtēt labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.
 
Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien, 21. janvārī, attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.
 
Žurnālisti, politiķi, redzami sabiedriskie darbinieki parasti ir visai pragmatiski cilvēki, jo idejiski noskaņotos agri vai vēlu pastumj malā “prātīgākie”. Taču publisko profesiju pārstāvjiem savu pragmatismu labāk neafišēt, jo cilvēki vēlas ticēt, ka viņi par sabiedrības interesēm deg idejisku, nevis kādu citu, piezemētāku apsvērumu dēļ.
 
Džo Baidena inaugurācijas ceremonija, pretēji pirms tam uzkurinātajai trauksmes sajūtai, notika salīdzinoši mierīgā, svinīgā un, jāsaka, labi režisētā gaisotnē. Pats jaunais prezidents teica samērā labu runu, kurā solīja būt visu amerikāņu prezidents un darīt visu, lai saliedētu nāciju. Var tikai novēlēt viņam panākumus, taču, vērojot notiekošo ASV, lielas ticības tam, ka tuvākajā laikā izdosies iegrožot politisko spārnu (īpaši kreisā spārna) galējos polus un atrast centrisku kopsaucēju, ir mazas.
 
Šī gada janvāra vidus pārsteidza Latviju ar krietnu laiku nepieredzētu aukstumu. 17. janvāra rītā Staļģenē termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 31 grādam. Man pie loga Ozolnieku novadā neilgi pirms deviņiem no rīta termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 26,5 grādu atzīmei. Rīgā bija nedaudz siltāks – ap mīnus 20 grādiem.
 
Trešdien, 20. janvārī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija; JKP) no amata atstādinājis zvērinātu tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu, kurš atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā par iespējamu krāpšanu saistībā ar sirmgalvei piederošu īpašumu.
 
Lipīgas ir ne tikai infekcijas slimības, bet arī nelāgas politiskās prakses. Īpaši, ja šīs prakses izrādās efektīvas noteiktu mērķu sasniegšanai.
 
Milzu tempā, mērkaķa ātrumā Saeimā uz priekšu tiek virzīti valdības piedāvātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Jo esot jāpagūst līdz 1. martam, kad paredzēta kārtējā atskaitīšanās par finanšu nozares kapitālā remonta gaitu.
 
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sagruva lielveikala “Maxima” jumts, nogalinot 54 cilvēkus, ievainojot vairākus desmitus un izpostot dzīves jo daudziem cilvēkiem.
 
Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) pieņēmusi lēmumu pārcelt 2021. gada pasaules čempionātu no Minskas (Baltkrievija) uz kādu citu vietu. Šis lēmums tika gaidīts jau sen, jo Baltkrievijas varas iestāžu brutālā rīcība, apspiežot masu protestus pret 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu, pārsniedza visas pieļaujamības robežas.
 
Krievijas galvenā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atgriešanās dzimtenē ar aviokompānijas “Pobeda” lidmašīnu no Berlīnes svētdien izvērtās aizraujošā trillerī, kurā līdz pat pēdējam brīdim nebija skaidrs – kā viss beigsies. Tikai atšķirībā no televīzijas seriāliem šajā spriedzes pilnajā pasākumā darbojās nevis aktieri, kuri pēc filmēšanas beigām dodas uz viesnīcas bāru relaksēties, bet reāli cilvēki, kuri pēc aizturēšanas lidostā tiek aizvesti uz izolatora kameru. Lai arī svētdien viss beidzās tā, kā vairums novērotāju prognozēja – ar Navaļnija aizturēšanu, patiesībā ir beigusies tikai viena sērija Navaļnija – Putina pretstāvē. Viss vēl tikai priekšā.
 
Tikko noskatījos Andreja Končalovska 2020. gada filmu „Dārgie biedri” – par 1962. gada 2. jūnijā Krievijā, Novočerkaskā, notikušo masu slaktiņu, kad padomju armija un VDK snaiperi – pēc kompartijas augstāko vadoņu pavēles – apšāva cilvēkus, kuri bija pulcējušies protestā pret algu pazemināšanu un pārtikas produktu cenu paaugstināšanu. Kad no laukuma vajadzēja notīrīt bojāgājušo asinis, to nebija iespējams izdarīt: šaušanas kuratori teica – karstā laika dēļ asinis piecepušās pie asfalta. „Noasfaltējiet laukumu no jauna,” pavēlēja vadoņi.
 
Veselības ministrija steidzamības kārtā izsludinājusi konkursu uz Vakcinācijas projekta biroja desmit vakancēm. Ko vajag – to vajag. Būs jauki, ka būs viens kārtīgs centrs, kas regulēs vakcīnu kravu kustību un rūpēsies, lai kastes ar „Pfizer”, „Moderna” un citu firmu preci tiek pareizi atvestas, glabātas un izlietotas līdz derīguma termiņa beigām. Te varētu skanēt aplausi, kas pāriet nevaldāmās ovācijās. Aleluja! Aleluja!
 
2012. gadā notika tautas balsojums “par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē”. Vairāk pazīstams kā referendums par otru valsts valodu. Referendumā vairums Latvijas pilsoņu nobalsoja pret otras valsts valodas ieviešanu. Vai kāds vēl atceras, kāda bija šo balsotāju “pret” motivācija?
 
2005. gadā Satversmē tika ierakstīta un 2006. gadā stājās spēkā šāda pamatlikuma 110. panta redakcija: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
 
Pēc 6. janvāra notikumiem Vašingtonā ASV prezidenta Donalda Trampa pozīcijas kļuvušas tik vājas, ka neiespert ievainotajam vilkam atļaujas vien slinkie. Trampa pretinieki šo iespēju izmanto ar reibinošu aizrautību. Viņus var saprast, jo politika nav nekāda tolerances un empātijas siltumnīca, kur pulcējušies “piedošanas un otra vaiga pagriešanas” entuziasti. Politika drīzāk ir džungļi, kur nevilcinoties tiek pārgrauzta rīkle tam, kas izrādījis vājumu un pakritis. Pārfrāzējot oskarotās brāļu Koenu filmas nosaukumu – labdabīgiem cilvēkiem politikā nav vietas.
 
„Ja man kā nacionālistam jāizvēlas – aizstāvēt maza bērna tiesības uz īstu mammu un tēti vai divu veču tiesības „paspēlēt ģimenīti”, tad... nu, sorry, veči,” raksta Daugavpils uzņēmējs Andrejs Faibuševics. Tas, manuprāt, ir, kā mēdz teikt, „vienkāršās tautas” mierīgākais un saprotamākais skaidrojums histērijas vētru izsaukušajam Nacionālās apvienības (NA) likumprojektam par tradicionālās ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. Ceturtdien Saeima nodeva likumprojektu izskatīšanai komisijās.
 
Pēc valdības krīzes Igaunijā otrs starptautiski nozīmīgākais notikums Baltijā bija Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa ierosinājums Valsts lietuviešu valodas komisijai izvērtēt iespēju atteikties no tradicionālā Baltkrievijas valsts nosaukuma lietuviešu valodā.
 
Baznīca kā institūcija sociologu firmas SKDS veiktajos sabiedriskās domas pētījumos par savu reitingu it kā nevar žēloties – 2020. gada decembrī tai uzticas 61% Latvijas iedzīvotāju, bet neuzticas 26%. 13% respondentu ir grūti pateikt. Tas ir labāk nekā 2019. gadā, kad baznīcai uzticējās 54%. Taču, ja paraugāmies tālāk pagātnē, piemēram, 2000. gadā, kad baznīcu pozitīvi vērtēja 74% visu Latvijas iedzīvotāju, jāsecina, ka pēdējos desmit gados uzticība ir diezgan stipri gājusi mazumā.
 
Bieži mēdz teikt: ja tas un tas nebūtu noticis, tad to vajadzētu izdomāt. Ar domu – attiecīgā parādība vai notikums tikai šķietami kaut kam traucē. Drīzāk palīdz.