Redakcijas viedokļi

Ilgi gaidītais un jau iepriekš par vēsturisko nosauktais NATO Madrides samits noslēdzies. Lai arī vienmēr var teikt, ka varēja būt labāk, kopumā ar tur pieņemtajiem lēmumiem varam būt apmierināti. Tā galvenais rezultāts – jaunā NATO stratēģija, kurā par galveno draudu nosaukta Krievija.
 
Kā liecina “International Trade Center” (ITC) apkopotie dati, 2021. gadā Latvijas uzņēmumu ienākumi no kviešu (precīzi – kviešu un kviešu rudzu maisījuma) eksporta bija 499 miljoni eiro, kas ievērojamai pārsniedza eksporta ienākumus, kurus, piemēram, ik gadus sagādā Latvijas dzelzceļš.
 
Jo ilgāk ukraiņi pretosies, jo vairāk mēs slepkavosim civiliedzīvotājus – aptuveni tāda bija Krievijas ārlietu ministra doma, ko viņš pauda preses konferencē pēc barbariskā terorakta Kremenčugā, kur tika noslepkavots vēl nezināms skaits Ukrainas civiliedzīvotāju. Vairs nevar saprast, kurš no Kremļa melīgajiem purniem šobrīd ir pretīgākais. Taču skaidrs ir viens: Krievija ir izteikti fašistiska valsts, un šim nepieciešamajam atzinumam ir pierādījumi un konsekvences.
 
Kāda privātpersona iesniedza Valsts valodas centrā (?) pieteikumu izvērtēt vai ielas, kuras nosauktas dažādos ar Krieviju saistītu personu vārdos varētu tikt pārdēvētas nozīmīgu latviešu kultūras un zinātnes personu vārdos. VVC atzina – pārdēvēt var, iebildumu nav.
 
Kā liecina “International Trade Center” apkopotie dati, tad 2021. gadā pēc eksportēto rudzu kopējā apjoma (161 tūkstotis tonnu) Latvija bija ceturtajā vietā pasaulē. 2021. gadā Polija eksportēja 1,06 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 376 tūkstošus tonnu rudzu, bet Kanāda eksportēja 142 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta kopējā apjoma Latvija 2021. gadā apsteidza Krieviju, Ukrainu, Čehiju, Lietuvu un citas valstis.
 
Uz kopējo ekonomisko problēmu fona īpašu ievērību neizpelnījās visai pozitīvais fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos pieauga gandrīz visu Latvijas kravu pārvadājumu rādītāji.
 
Pirms gadiem divdesmit labais tonis pieprasīja būt satiksmē “eiropietim”, bet tagad tendence ir mainījusies. Braukt pieklājīgi, palaist pa priekšu, ievērot visus rakstītos un nerakstītos satiksmes kultūras noteikumus nozīmē būt par “muļķi”, jo regulāri sanāk blakus redzēt nekaunīgus ceļa nogriezējus, pārgalvīgus apdzinējus un pat agrāk neiedomājamo – masveida braukšanu “pāri sarkanajam”.
 
Salīdzinot ar 2014.–2016. gada vidējo līmeni, pārtikas cenu indekss 2022. gada aprīlī bija +58,5%. Augu eļļas cena četros gados ir pieaugusi par 137,5%. Graudaugu cena ir pieaugusi par 69,5%. Taču tie vēl ir tikai “ziediņi”.
 
Sestdienas vēlā pievakarē Maskavas centrā bija bloķēta satiksme, lai Kremlī lielā ātrumā varētu iebrauktu prezidenta kortežs. Nekavējoties izplatījās runas, ka tiek gatavots kāds speciāls, ārkārtējs paziņojums.
 
ASV Augstākā tiesa (AT) 24. jūnijā pieņēma spriedumu – atcelt tās pašas AT agrākos spriedumus, kuri aizliedz aizliegt abortus. Tagad katra ASV pavalsts atkal varēs lemt par abortu jautājumiem pati pēc savu iedzīvotāju vairākuma ieskatiem.
 
Lietuva 18. jūnijā ieviesa dzelzceļa tranzīta ierobežojumus uz Kaļiņingradas apgabalu Krievijas precēm, kuras iekļautas ES ceturtajā sankciju paketē. Šis lēmums Krievijā izraisījis sašutuma un neslēptu draudu vētru. Cik nopietna ir situācija?
 
„Pretestības nebija,” apgalvo teju visi vēsturnieki, kuri analizē 1940. gada notikumus Latvijā. Agri no rīta 1940. gada 15. jūnijā PSRS iekšlietu karaspēka speciālās vienības uzbruka trim robežposteņiem Latvijas austrumos, nogalinot trīs robežsargus, robežsarga sievu un dēlu, bet desmit robežsargus un 27 civilpersonas sagūstīja un aizveda. Sākās Latvijas Republikas okupācija.
 
Sestdien Rīgā notika vērienīgi mīlestības, humānisma un tolerances svētki – praids. Tā vismaz šo pasākumu centās pasniegt paši tā dalībnieki. Cik pamatoti?
 
Daudz kritizētie Francijas, Vācijas un Itālijas līderi – Emanuels Makrons, Olafs Šolcs un Mario Dragi – kopā ar Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu pagājušajā ceturtdienā beidzot ieradās solidaritātes vizītē Kijivā. Pirmie, redzamie rezultāti šķiet cerīgi.
 
Krievijas Valsts domes deputāts Jevgeņijs Fjodorovs šā gada 8. jūnijā iesniedza “parlamentā” likumprojektu, kurš paredz anulēt PSRS Valsts padomes 1991. gada 6. septembra lēmumu par Lietuvas neatkarības atzīšanu. Uz šo starptautisko izlēcienu atsevišķi asprāši Lietuvā ierosināja anulēt 1634. gada Poļanovskas miera līgumu, ar kuru Polijas – Lietuvas ūnija atdeva Krievijai Smoļenskas apgabalu.
 
Ja paskatāmies vēl tālākā pagātnē un salīdzinām ar 2018. gadu, tad, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, ir 23,2%.
 
Laiku pa laikam, neskatoties uz augstajām cenām, pirku mūsu konditorejas lepnuma – “Laima” – produkciju. Galvenokārt patriotisku apsvērumu dēļ – jāatbalsta savējie. Tagad no šī “pienākuma” jūtos atbrīvots.
 
Vakar rakstīju par “lielajiem stāstiem”, kādus uz 1. oktobra Saeimas vēlēšanām elektorātam gatavo mūsu tā saucamie politiskie spēki. Šodien par to, kādiem šiem stāstiem jābūt. Pareizāk sakot, kādam tam jābūt. Vienskaitlī.
 
Prokuratūra 13. jūnijā uzrādījusi apsūdzību Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā.
 
Karte, kurā labi redzamas iedzīvotāju algu atšķirības (pēc nodokļu nomaksas) dažādos Baltijas valstu reģionos, daļu Latvijas iedzīvotāju ir šokējusi.
 
“Lielo politisko stāstu” konkurss ir sācies, un šī “prozas sacerējumu” konkursa rezultāti tiks pasludināti naktī pēc 1. oktobra.
 
Kariņa valdības mērķētais atbalsts bez sistēmas Pagājušajā nedēļā TV3 raidījumā “900 sekundes” Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valstī beidzot jāpārlauž situācija, ka nav mērķētas sistēmas, kā palīdzēt cilvēkiem.