Redakcijas viedokļi

Vakar Mārupes novads tika pie jauna izpilddirektora. Šī persona tika ievēlēta vai iecelta (kā katram labāk patīk šo procedūru dēvēt) ar pārliecinošu balsu vairākumu – 18 par, viens – pret. Par šo gadījumu varētu arī nerunāt, ja vien tajā kā ūdens pilē neizkristalizētos visas mūsu valsts un pašvaldību personāla atlases, teiksim maigi, īpatnības.

No 1. jūlija atsevišķām ikdienā bieži pirktām pārtikas produktu grupām samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme – no 21% uz 12%. PVN samazinātā likme attiecas uz četrām pārtikas pamatproduktu grupām: maizi, pienu, mājputnu gaļu un olām. Mērķis ir mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un nodrošināt, lai nodokļa samazinājums pēc iespējas pilnā apmērā nonāktu līdz pircējam gala cenā.

Jēlnaftas cena pasaules tirgū pašlaik ir nokritusi līdz līmenim, kāds bija pirms ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai 28. februārī. Tas ir par spīti visnotaļ dramatiskajiem pagājušās nedēļas notikumiem Tuvajos Austrumos un neziņai, kā turpmāk risināsies miera sarunas starp karojošām pusēm. Tirgus ir apbrīnojami optimistisks, akciju cenas kāpj, energoresursu cenas krīt.

Krievijas internetā milzīgu popularitāti (ap 15 miljonu skatījumu) ieguvusi kāda militārista, “SVO” veterāna Aleksandra Luņina videouzruna Putinam. Šajā uzrunā Luņins piedāvājas aizbraukt uz Maskavu un pieprasa (nevis lūdz), lai viņu TV tiešajā ēterā pieņem Krievijas prezidents, kuram (pie viena arī visai Krievijas tautai) Luņins pastāstītu, kādas šausmas patiesībā notiekot frontē. Pretējā gadījumā, ja viņu Putins nepieņems un televīzijas ēteru nedos, tad sekas būšot šausmīgas – armija pagriezīšoties un iešot uz Kremli.

Dienās, kad Francijā tika fiksēti vēl nebijuši karstuma rekordi, biju Parīzē. Tur gan temperatūra nesasniedza 44 grādus kā Francijas rietumdaļā, bet arī 38 grādi bija grūti panesams karstums.

Kas notiek kaimiņzemēs? “Nra.lv” Igaunijas un Lietuvas preses apskats.

Jāņu brīvdienu laikā, 22. jūnijā, konstatēts kiberdrošības incidents AS “Latvijas valsts meži” (LVM) IT infrastruktūrā. Kopš incidenta sākuma drošības apsvērumu dēļ atslēgtas un nav pieejamas LVM uzturētās ārējās IT sistēmas – LVM GEO, karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne “Mednis”. “Nra.lv” pamanīja, ka nedarbojas arī Zemkopības ministrijas meliorācijas kadastra informācijas sistēma “melioracija.lv”.

Ikviens, kurš tic un cer, ka kaut kas šajā pasaulē var mainīties uz labo pusi, ik pa brīdim ir spiests klausīties pārmetumus: kur gan tu savā vecumā tik naivs. Visi šie stāsti par “jaunajiem laikiem”, kuros viss būšot citādi, jau ne reizi vien esot dzirdēti. Bet nepaiet ne pārāk ilgs laiks, un viss aiziet tajā pašā vecajā gultnē. Tā viss atkārtojas pa riņķi vien. Arī šoreiz būšot tieši tāpat.

Pagājušajā nedēļā Tuvo Austrumu konfliktā bija lielas cerības, ka tiks atbloķēts Hormuza šaurums un atsāksies naftas transportēšana caur to. Taču procesi, kas nedēļas vidū izskatījās optimistiski, piektdien jau atkal pārvērtās šaurā bezizejā, un turpinās nenoteiktība – neziņa, kā turpināsies attiecības starp Izraēlu un ASV no vienas puses un Irānu un “Hezbollah” grupējumu no otras.

Par Igaunijas un Lietuvas aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Tas, ka Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valde nolēmusi vēsturiskos Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) zīmolus nomainīt pret jaunizveidoto zīmolu “LSM”, ir ne tikai LSM iekšējs, šauri korporatīvs notikums. Tam ir daudz plašāka vispārpolitiska nozīme. Var pat teikt, ka tā ir viena no laikmeta maiņas iezīmēm. Viena no vakardienas un rītdienas sadursmes izpausmēm.

Andra Kulberga ministru kabinets plāno “uzsākt” (tā rakstīts valdības deklarācijā) jauna Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrādāšanu. Neapmierinātība ar pašvaldību finansēšanas kartību ir jau kopš šī izlīdzināšanas fonda izveidošanas pirmsākumiem 1995. gadā. Pašreizējais likums tika pieņemts 2015. gadā, bet jau iepriekšējā, Evikas Siliņas valdība to bija iecerējusi mainīt. Tagad šo darbu sola turpināt arī Kulberga valdība.

Ziņu lentē virsraksts: “Biedrība: Dombravas izteikumi, ka viņu “neinteresējot visādas Eiropas normas”, apdraud Latvijas reputāciju”. Nav grūti iedomāties, kas tā par biedrību. Visticamāk, tā pati, kura piedalās agresorvalsts Krievijas un tās satelītvalsts Baltkrievijas organizētajā hibrīdkara operācijā pret Latvijas valsti un Eiropas Savienību, dažādos veidos palīdzot trešo valstu pilsoņiem nelegāli šķērsot Latvijas un ES ārējo robežu.

Dailes teātrī norībējis šīs priekšvēlēšanu sezonas grāvējs – politiskā drāma (traģikomēdija?) “Rīkojums nr. 2”. Izrāde par reāli notikušu politisku drāmu (traģikomēdiju?) Latvijas politikā 2011. gada vēlā pavasarī, kad amatu tikpat kā jau zaudējušais valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu.

Pēkšņā Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona slēgšana (pusdienas laikā paziņo, ka viss – rīt paviljons vairs nestrādās) izgaismoja vairākas problēmas. Uzreiz abstrahēsimies no situācijas tiesiskā, tehniskā un arī politiskā aspekta, jo šie jautājumi nav šī raksta tēma.

Latvijā atzīmējamo dienu kalendārā 14. jūnijs gluži pamatoti un pašsaprotami atzīmēts kā sēru diena. Okupācijas varas noziedzīgo nodarījumu – 1941. gada 14. jūnija masu deportācijas – nevar un nedrīkst aizmirst. Šis Staļina režīma noziegums uz mūžiem paliks latviešu tautas vēsturē kā melnā diena. Par to nevar būt ne mazāko šaubu, un jebkādas diskusijas šajā jautājumā ir liekas.

Par aktuāliem notikumiem Lietuvā un Igaunijā “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paaugstinājusi noguldījumu iespējas likmi par 0,25% līdz 2,25%, iezīmējot izšķirošu atgriešanos pie stingrākas politikas, jo karš Irānā ir pacēlis eirozonas inflāciju līdz augstākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā tika saražots par 41,5% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Otrā ceturkšņa dati tiks apkopoti jūlijā. Skaitlis ir iespaidīgs, ja vēl ņem vērā, ka 2025. gadā Latvijā saražotā spirta daudzums samazinājās par 32,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tik liels kritums, ja tas turpināsies, var pat jūtami ietekmēt plānotos valsts budžeta ieņēmumus – neiekasējot tik daudz, cik bija cerēts.

Pēdējās dienās uz Latvijas politiskās skatuves dēļiem parādījušās sen zināmas, bet kādu laiku mazāk redzamas figūras.  Ja dona Arigo Toro (bijušā Alda Gobzema) atgriešanās vērtējama kā zināms pārsteigums, tad bijušā valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska iesaistīšanās politiskajā cīņā bija sagaidāma. Viņa gadījumā galvenais jautājums bija cits – no kuras partijas viņš startēs?

Mākslīgā intelekta (MI) un kosmosa tehnoloģiju nozarē vistuvākajā laikā paredzami nozīmīgi notikumi.

Anglijā, Sauthemptonā, ieceļotājs indietis vārdā Vikrums Digva tiesā atzīts par vainīgu slepkavībā: viņš ar sikhu ceremoniālo nazi līdz nāvei sadūra universitātes studentu – astoņpadsmitgadīgo Henriju Novāku.