Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā tika saražots par 41,5% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Otrā ceturkšņa dati tiks apkopoti jūlijā. Skaitlis ir iespaidīgs, ja vēl ņem vērā, ka 2025. gadā Latvijā saražotā spirta daudzums samazinājās par 32,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tik liels kritums, ja tas turpināsies, var pat jūtami ietekmēt plānotos valsts budžeta ieņēmumus – neiekasējot tik daudz, cik bija cerēts.
Latvijas alkohola rūpniecības flagmanis - “Amber Latvijas Balzams” - valstij nodokļos parādā februārī bija 28 miljonus eiro un ir lūdzis tiesisko aizsardzību no kreditoriem. Šāda summa tik lielam ražotājam nav mirstamā vaina, taču ir arī citas ķibeles. Uzņēmuma finanšu problēmas ir cēlušās no tā, ka 2024. gada jūlijā Krievijas tiesa pasludināja “Amber Latvijas Balzams” tobrīd lielāko īpašnieku, miljardieri Juriju Šefleru, par "ekstrēmistu" un nolēma konfiscēt viņam piederošos Krievijas aktīvus. Un ir “aizgājis ciet” ne tikai tirgus Krievijā, bet arī rietumvalstīs, kur “Amber Latvijas Balzams” ražojumi ar krieviskām preču zīmēm vairs nav labi pieprasīti. Uzņēmums cīnās par izdzīvošanu.
Bet šis vēl nav vienīgais faktors, kas ietekmē alkohola ražošanas un patēriņa samazinājumu.
Alus ražošana gada laikā sarukusi par vairāk nekā 15%
Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš intervijā “nra.lv” sacīja, ka tendence alus nozarei nav iepriecinoša jau pēdējos četrus gadus. “Par to mēs esam zvanījuši trauksmes zvanus Saeimā. Mēs vēlamies lielāku atbalstu no politikas veidotāju puses, kas varētu izpausties nodokļu jomā vai kā citādi.
Alus ražošana Latvijā daudzviet notiek entuziastiski - ir daudz mazo alus brūvētavu, un tās turas, taču situācijā, kad energoresursu, izejvielu cenas un darbaspēka izmaksas spēji pieaug, bet alus patēriņš samazinās, saukt to par ienesīgu biznesu vairs nevar.
Alus patēriņa samazinājuma pamatā ir dažādu apstākļu kopums - iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā, klimatiskie faktori (jo vēsāka vasara, jo patēriņš mazāks), importa produkcijas lielais apjoms. Tas ražotājus spiež no visām pusēm. Cenai ir jāatbilst pirktspējai, un nav nemaz viegli to trāpīt.
Nupat ir sākusies vasaras sezona, un mēs kā ražotāji ceram uz labiem laika apstākļiem - pagājusī vasara nebija pārāk veiksmīga, bet, ja šogad tā būs siltāka, tad ir cerība, ka patēriņš varētu nedaudz uzlaboties. Tas attiecas arī uz minerālūdens, limonādes, kvasa un saldējuma ražotājiem,” pauž Pēteris Liniņš.
“Dakteri par alus patēriņa samazināšanos var tikai priecāties,” bilda “nra.lv”. Pēteris Liniņš oponēja: “Mēs, cik nu spējam, cīnāmies pretī, cenšoties izskaidrot, ka alus konkurē ar visiem pārējiem alkoholisko dzērienu veidiem - ar stipro alkoholu. Politikai vajadzētu būt vērstai uz to, lai cilvēki mazāk dzer stipro alkoholu un lai vairāk izvēle krīt uz vietējo ražotāju alu, nevis importēto. Tad lielāks ieguvums būtu gan veselības ziņā, gan nodokļu ziņā.
Šā gada pirmajā ceturksnī alum realizācijas kritums ir mīnus 8,2% - tas ir, nodots patēriņam par šādu skaitli mazāk nekā 2025. gadā.
Bet saražots ir par 15% mazāk. Vasarā gan ir gaidāms un cerams pieaugums.
Latvijā ir vairāk nekā 60 alus brūžu, un lielākā daļa ir mazi. Tas ir apsveicami. Lauvas tiesu gan saražo un nodokļos samaksā lielās alus darītavas. Par lieliem varam uzskatīt Tērveti, Bausku, Užavu un vēl virkni.
Daudzi alus ražotāji ražo arī sidru un bezalkoholiskos dzērienus. Ir arī, kas ražo tikai sidru. Šis bizness ir lielā mērā atkarīgs no ābolu un citu augļu ražas, bet, ja māk to pareizi darīt, var pārdzīvot arī neražas gadus.
Alus nozare cenšas atjaunināt senas garšas, zīmolus, etiķetes, kas gan ir riskanti, jo nav garantēta noieta. Ražot tādu alu kā padomju laikā, kad tam bija ļoti īss realizācijas termiņš, laikam mūsdienās nav iespējams - tas nebūs konkurētspējīgi.
Latvijas ražotāji cenšas ielauzties citos tirgos, bet tas ir ļoti sarežģīti, jo alu prot ražot arī daudzviet citur,” atzina Pēteris Liniņš.
Daudzviet citur pasaulē var redzēt, ka importētais alus veikalā ir vismaz nedaudz dārgāks nekā vietējais, taču Latvijā apmēram līdzīgas kvalitātes dāņu alus mēdz būt pat jūtami lētāks nekā latviešu. “Kā tā var būt?” jautāja “nra.lv”.
“Jā, tā tas ir - jo lielāks uzņēmums, jo tas spēj saražot alu ar zemāku pašizmaksu,” paskaidroja alus darītāju organizācijas vadītājs.
Laika ierobežojumiem maza ietekme
“No pagājušā gada 1. augusta alkoholu veikalos drīkst pārdot no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās līdz pulksten 18.00. Kā tas ir ietekmējis alkoholisko dzērienu realizāciju?” “nra.lv” jautāja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektoram Dāvim Vītolam.
“Pēc datiem, kurus es skatos, patērētāji pie tā ir pieraduši. Kritums ir, bet tas ir vērojams jau pēdējos trīs gadus kopš Covid-19 sērgas beigām. Kovids beidzās, un alkohola patēriņš sāka kristies. Tas notiek ne tikai Latvijā, tas notiek visā Eiropā,” sacīja Dāvis Vītols.
“Tirdzniecības ierobežojumu ietekme nav tik būtiska. Kritums bija jau iepriekš neatkarīgi no tā, vai ierobežojumi bija vai nebija, un tas turpināsies. Jaunā paaudze citādāk skatās uz alkoholu - nelieto to vairs tādos daudzumos kā iepriekšējās.
Absolūtā alkohola patēriņš trijos gados ir samazinājies par 10%.
Rēķinot atsevišķi dažādu dzērienu veidus, no 2022. līdz 2026. gadam alus patēriņš ir samazinājies par 11,7%, vīns - par 5%, degvīns - par 10%,” ir sarēķinājis Dāvis Vītols.
Viņš pastāstīja arī par akcīzes nodokļa likmēm un to ietekmi uz nozari. Akcīzes nodoklis katru gadu pieaug no 1. marta. Šogad pieaugums bija 6,6% stiprajiem dzērieniem, 8% alum un 10% pārējiem dzērieniem.
Latvija starp līderēm alkohola dārdzībā
“Ja veikalā redz degvīnu, kas maksā nedaudz virs 10 eiro litrā, tad tas tiek pārdots tuvu pašizmaksai vai pat zem tās, jo par akcīzi iznāk samaksāt vairāk nekā deviņus eiro.
Daži cilvēki no veselības sektora saka, ka Latvijā ir mazs akcīzes nodoklis un lēts alkohols.
Taču vajadzētu ņemt vērā iedzīvotāju pirktspēju. Kad redzam alkohola cenu Somijā vai Zviedrijā, šķiet, ka tā ir kosmiska, taču, ja ņem vērā turienes lielās algas, nemaz tik ļoti dārgāks alkohols šajās valstīs nav, un Latvija ir turpat starp Eiropas līderēm alkohola dārdzības ziņā. Ja vērtējam vidējās algas un nodokļu likmes dažādās valstīs un rēķinām, cik daudz būtu nepieciešams strādāt, lai samaksātu akcīzes nodokli un PVN par vienu litru 40% spirtu saturoša dzēriena, iznāk, ka Grieķijā tā ir viena stunda un 56 minūtes, Somijā - stunda un 38 minūtes, Lietuvā - stunda un 32 minūtes, Zviedrijā - stunda un 20 minūtes, un nākamā jau ir Latvija - stunda un 11 minūtes.
Tikmēr Igaunijā tās ir 58 minūtes, bet, piemēram, Vācijā tikai 19 minūtes, Austrijā vēl mazāk - 18 minūtes,” norādīja Dāvis Vītols.
