Redakcijas viedokļi

Polija gatavojas visu pieaugušo vīriešu militārajai apmācībai un aizvien uzstājīgāk runā par vajadzību militārajā arsenālā iekļaut kodolieročus. Latvija tikmēr bikli runā par obligāto militāro dienestu, bet, ar ko un kā stiprināsim savu bruņojumu, nekas pārliecinoši netiek stāstīts. Mūsu aptaujātie eksperti ir bargi: pietiek nodarboties ar zaļā kursa sektantismu – tauta no valdības gaida izlēmīgu rīcību.

Sestdien, 8. martā, biedrība “Centrs Marta” rīkoja tradicionālo Sieviešu dienas solidaritātes gājienu par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību. Par gājiena mērķiem nav un nevar būt nekādu iebildumu. Jautājumi rodas par ko citu. Par pasākuma vizuālajā noformējumā izmantoto valodu. Par to, ka plakāti pārsvarā bija angļu valodā. Objektivitātes labad atzīmēsim, ka bija arī plakāti latviešu valodā, bet tie bija mazākumā.

Tīmekļa vietne “CBC News” ziņo par kādu Kanādas pusaudzi Leikenu Pavanu, kurš savervēts spiegošanai Krievijas labā, tagad viņš atrodas Polijas cietumā. Viņa ģimene cer, ka pusaudzim tomēr nenāksies izciest visu sodu – 20 mēnešus – cietumā. Pusaudža māte Andelīna Nelsone stāsta, ka puisis savervēts 2024. gada pavasarī. Tas noticis Krievijas okupētajā Doneckā, kad devies uz turieni, lai brīvprātīgi strādātu kādā humānās palīdzības organizācijā. Pavans tika apsūdzēts par “piedalīšanos Krievijas izlūkdienestu darbībās pret Polijas Republiku”, un viņš savu vainu atzinis. Kas notiek Latvijā ar spiegu vervēšanu? Par to runājam ar Kārli Daukštu un Juri Rozenvaldu.

Pagājušajā nedēļā Krievija pret Ukrainu vērsa neskaitāmus militārus uzbrukumus, ierastajā stilā lidināja uz Ukrainas pilsētām raķetes un bumbas, lai nogalinātu bērnus, dakterus, ugunsdzēsējus un mājsaimnieces. Nekā īpaši jauna. Taču tā tikai šķiet.

Ceturtdien Saeimas sēdē jauno Evikas Siliņas valdības ministru apstiprināšana notika bez mazākās aizķeršanās. Kā tas tika jau iepriekš prognozēts. Īstenojās tas scenārijs, kurš paredz esošās koalīcijas turpmāku darbu tajā pašā ritmā un kapacitātē, lai ko teiktu dažādi oponenti.

Par to, ka Latvijā ir visseksīgākās augstskolas pasaules mērogā, vairs nav nekādu šaubu. Tiesībsarga aptaujā par seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolu vidē atbildes sniedza 3218 respondenti. No tiem 2595 respondenti bija studējošie un absolventi, 401 mācībspēks, kā arī 222 pārējie personāla darbinieki. Studenti uzmācas citiem studentiem lekciju telpās, garderobēs, priekštelpās, pakaļtelpās un citās klusās vietiņās. Šoreiz pievērsīsimies Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) gadu vecajam “seksa skandālam”, kurā pret savu gribu tika iesaistīts JVLMA Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs.

Jaunievēlētajai izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei nāksies līdz galam izlemt sāpīgo jautājumu par sporta centra “Kleisti” apsaimniekošanas līguma likteni. No ministres lēmuma atkarīgas turpmākās bērnu, jauniešu un sportistu ar kustību traucējumiem iespējas ar pieņemamiem noteikumiem trenēties jāšanas sportā atbilstoši starptautiskiem standartiem ierīkotā manēžā.

1939. gada 24. augusta rītā visi pasaules komunisti piedzīvoja grandiozu šoku. Viņu nāvīgākais ienaidnieks Ādolfs Hitlers vienas dienas vai, pareizāk sakot, nakts laikā bija pārvērties par labāko draugu. Līdzīgu šoku šobrīd piedzīvo Eiropas demokrātiskie spēki. Demokrātijas citadele ASV strauji (ne tā kā savulaik Putina Krievija daudzu gadu laikā) pagriežas autoritārisma un totalitārisma virzienā. Ko tagad darīt?

ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa vulkānisko aktivitāšu salīdzināšana ar ziloni trauku veikalā jau kļuvusi tik nodrāzta, ka gandrīz vai neērti lietot šo banālo salīdzinājumu, bet... pārfrāzējot kādu citu populāru izteicienu, jāatzīst: šī metafora, bez šaubām, ir banāla un slikta, bet neviena trāpīgāka pagaidām nav izgudrota.

ASV pie varas ir nākusi jaunā tehnokrātu paaudze un tehnoloģisko izgudrojumu radītāji. Ko tas nozīmē Latvijai? Ko tas nozīmē turpmākai transatlantiskajai sadarbībai? Kādu iespaidu jaunie notikumi atstās uz ekonomiku pasaulē?

Normālos apstākļos droši vien savu šīsdienas sleju es būtu veltījis “Progresīvo” izvirzītajam satiksmes ministram Atim Švinkam, bet diemžēl situācija pasaulē nav normāla. Tāpēc šādā situācijā, kad runa ir par mūsu valsts pastāvēšanas apdraudējumiem, jautājums par to, kurš politiķis kļūs par nākamo satiksmes ministru, kļūst stipri otršķirīgs.

Siguldas Valsts ģimnāzijas skolas pārstāvji vērsušies pie Siguldas novada pašvaldības ar sūdzību par vairākiem iespējamiem amatpersonu pārkāpumiem. Viņi norāda uz iespējamo skolēnu uzņemšanas komisijas locekles paraksta viltošanu, kā rezultātā varbūt kāds bērns, kurš to nebija pelnījis, ir uzņemts ģimnāzijā, bet kāds cits, kurš bija pelnījis, nav uzņemts.

ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa komandas tuvināšanās ar Vladimiru Putinu un asā vārdu apmaiņa ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltā nama Ovālajā kabinetā ir satraukusi politiķus, plašsaziņas līdzekļus un ekspertus Eiropā, Baltijā, Lielbritānijā, Ukrainā. Kas turpmāk notiks ar NATO, vai iespējams šajos jaunajos apstākļos paļauties uz ASV?

Svētdien Londonā notika 18 valstu samits, lai apspriestu drošības situāciju ASV prezidenta Trampa īstenotās politikas kontekstā. Baltijas valstis šajā samitā nepiedalījās, kaut gan to liktenis ir tieši atkarīgs no Trampa neparedzamajiem gājieniem. Un kāpēc nepiedalījās? Kāds aizmirsa uzaicināt? Pārāk sīkas vienības, lai par tām domātu? Par Baltijas valstu neuzaicināšanu “Neatkarīgā” uzdeva jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Pēc Evikas Siliņas (JV) lūguma atkāpties trīs valdības ministriem partijas cerēja uz sarunām ar premjeri, taču premjere sasirga, un cerības par valdības “uzrāvienu” iekārās gaisā. Briest vēl viena problēma: “Progresīvie” premjeres izbrāķētā Kaspara Briškena vietā sliecas virzīt nozari nepārzinošo Ati Švinku.

Lieliski atceros savu pirmo lidojumu ar pasažieru lidmašīnu. Sēdēju pie loga un, skatoties lejā uz balto mākoņu gubām, tās uztvēru gluži kā mīksta sniega kupenas. Šķita, ja gadījumā kas, tad maigi iekritīsim šajās mīkstajās kupenās. Tikai lidmašīnai sēžoties zemāk un lidojot cauri šiem it kā blīvajiem mākoņiem, kļuva skaidrs, cik maldīga ir šī optiskā ilūzija.

Latvijas politiskajā vidē pēdējās nedēļās notiek aktīva rosīšanās. “Valdību stādītāji” drudžaini spieto no vienas kafejnīcas, no viena biroja uz otru. Sarosījušies arī “īstie” valdību stādītāji, kuri publiskajā telpā seko Šarlam Morisam Taleirānam pierakstītajai atziņai – mēle ir dota, lai slēptu savus patiesos nodomus. Tāpēc viņu teiktajam var nepievērst tik lielu uzmanību. Daudz svarīgāka kļūst intonācija un akcenti.

Kādiem mērķiem tērēta sabiedrības integrācijas fonda nauda un kādēļ tieši sabiedrības saliedēšanai – jautājums, uz kuru nav viennozīmīgas atbildes nedz Valsts kontrolei, nedz tās rodamas, pārlapojot SIF naudu saņēmušās programmas, secina “nra.lv”.

Ziņa, ka uz “Oskara” balvu pasniegšanas ceremoniju “Dolby Theater” zālē Losandželosā dosies arī Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce, sabiedrībā raisīja visai pretrunīgas jūtas. Protams, ir milzīgs lepnums, ka šogad mūsu pašmāju animācijas filma “Straume” ir tikusi nominēta divās šīs prestižās balvas kategorijās un tai ir visas iespējas to arī iegūt. Vienlaikus rodas pamatots jautājums: kāda “Straumes” panākumiem saistība ar Lāci? Kāds ir viņas nopelns šajā patiešām grandiozajā sasniegumā?

Bijusī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore un politiķa Jura Pūces sieva Zaiga Pūce devusies uz jaunām līdzekļu pieņemšanas un dalīšanas vietām. Viņa ir uzvarējusi konkursā un kļuvusi par Latvijas Universitātes fonda (LU fonds) izpilddirektori.

Jautājums, vai arī Latvijā tuvākajā nākotnē tiks izvietoti kodolieroči? Francija jau signalizē par iespējām savus kodolieročus izvietot Vācijā. Arī briti pārskaita savu kodolarsenālu. Kur vēl tas varētu tikt izvietots - tikai Vācijā vai arī Polijā un Baltijas valstīs - to mēģinājām skaidrot sarunā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Evikas Siliņas valdības “restarts” ieguvis jau gluži groteskas formas. Vispirms tika nosaukti trīs “sliktākie” vecās valdības ministri, kuri it kā “sliktā darba” dēļ bija jānomaina. Ja jānomaina, tad jānomaina, tikai izskanējušie uzvārdi nedod pārliecību, ka jaunie būs labāki. Tagad, kamēr rakstīju šīs rindas, pienāca kārtējā ziņa, kura vairs nepārsteidz. Viens no šiem nosauktajiem – Cēsu novada domas priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs – savu kandidatūru uz izglītības un zinātnes ministra vietu jau atsaucis.