Redakcijas viedokļi

„Šīs ir izmaiņas uzņēmuma vadībā, bet šīs nekādā ziņā nav izmaiņas šajā SIA, kas varētu ietekmēt jūsu ikdienas darbus. To sagaidu arī no pagaidu valdes – nodrošināt darbu tādā līmenī, kā tas ir nodrošināts līdz šim. Vēlreiz saku, ka tas ir bijis ļoti augsts līmenis. Par ko es katram no jums saku lielu paldies,” pavasarī, padzenot no darba pašvaldības uzņēmuma „Rīgas meži” (RM) valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu un valdes locekli Juri Buškevicu, teica Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Šobrīd atlaisti jau 39 RM darbinieki – gan būtiskus „atslēgas” amatus ieņēmušie, gan ierindas darbarūķi.
 
Lai gan līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl vairāk nekā gads, partijas jau sāk izmest tīklus, zondējot iespējas apvienot spēkus.
 
Patlaban valstī plosās pret Covid-19 nevakcinēto epidēmija, šādu viedokli otrdien valdības sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
 
„Vai mums jāsāk baidīties staigāt pa Jūrmalas ielām?” – šādu jautājumu telefoniski uzdeva kāda sieviete, jo viņa bija dzirdējusi, ka jaukajā kūrortpilsētā esot izmitināti Irākas „bēgļi”, kas „nocelti” no Baltkrievijas–Latvijas robežas. Šādas runas izskanēja arī kādā diskusiju raidījumā. Nu nevar būt – tāda bija pirmā doma, – mūs taču par to informētu, vai ne?!
 
Sākot ar 1. septembri, “Rīdzinieka kartes” īpašnieki vairs nevar izmantot atlaidi automašīnas novietošanai Rīgas pašvaldības autostāvvietās. Līdz ar to rīdzinieki, kuri līdz šim varēja izmantot šo priekšrocību, par mašīnas atstāšanu Rīgas pašvaldības autostāvvietās maksās par 20% dārgāk.
 
Pēc tam, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika apturēta grozījumu izskatīšana Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, daži politiķi un komentētāji jau pamanījās atzīmēt, ka tā esot saprāta uzvara un Saeima beidzot pārtrauks sabiedrības šķelšanu, kacināšanu un pievērsīsies praktiskākām, valstiski lietderīgākām lietām.
 
No Kijevas Centrālās dzelzceļa stacijas, kur piestāj autobuss no Borispoles lidostas, līdz rezervētajai viesnīcai ir aptuveni pusotra kilometra. Jau Rīgā, skatoties kartē, ir nolemts šo attālumu iet ar kājām. Tomēr realitātē viss izskatās nedaudz citādāk kā mājās, pētot karti, un pēc nelielas maldīšanās kādam pretimnācējam, gadus četrdesmit vecam, padruknam, vienkārši ģērbtam vīrietim jautāju, kā aiziet līdz Olimpiskajam stadionam, kurš ir tuvākais orientieris meklētās viesnīcas tuvumā.
 
Vakcīnu tagad pietiek visiem un naudas ir tik daudz kā nekad. Taču vakcinācijas aptvere joprojām nav nekāda izcilā.
 
Aldis Gobzems pieteicis “rododendru revolūciju”, kurai beidzot jāaizslauka mēslainē Kariņa/Pavļuta korumpētā kovidokrātu kliķe. Revolūcija nolikta uz 18. septembri. “Vai nu mēs, vai viņi,” Gobzems dramatizē sociālajos tīklos.
 
Viss pagājušais mācību gads ir pēc būtības zaudēts – attālinātā mācīšanās gan ir jauka lieta, taču ar to var izlīdzēties šad tad. Nekāds datora ekrāns nevar aizstāt dzīvu skolu, kurā skolotājs redz skolēnu un skolēni redz cits citu. Tāpēc Latvijas bērni lielā mērā ir otrgadnieki – tā nav bijusi pietiekama izglītības kvalitāte, kas viņiem ir tikusi pagājušajā gadā.
 
31. augustā beidzas termiņš, līdz kuram ASV karaspēkam jāatstāj Afganistāna. Šo termiņu sākotnēji bija noteikušas pašas ASV, bet tagad to pašu termiņu ultimatīvā formā izvirzīja “Taliban”, nostādot ASV prezidentu Džo Baidenu visai divdomīgā situācijā.
 
Tas, ka kovidvakcīna nav uz mūžu mūžiem, ir pašsaprotama lieta. Protams, tās iedarbība ar laiku izplēn, un ir nepieciešams vakcinēties atkal. Neviens nezina, cik ilgs ir vakcīnas iedarbības laiks, tomēr vairākas valstis drošs paliek nedrošs ir noteikušas vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņus.
 
Premjera Krišjāņa Kariņa dienaskārtībā pārliecinoši dominē kovida tēma. Katrā uzstāšanās reizē viņš par kovidu runā vispirms un visvairāk. Nevar nepamanīt, ka šī tēma Kariņam ir tuva, un šķiet, ka viņš ir pārliecināts, ka ar tās ekspluatāciju var gūt politiskos punktus. Atšķirībā no citām lietām, kur cilvēki prasa reālus, taustāmus rezultātus.
 
Pērn maijā sabiedrību aplaimoja kārtējā valdības dāsnuma lēkme: tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas izstrādātā valsts pētījumu programma kovidseku mazināšanai, piešķirot tai piecus miljonus eiro, līdz ar to finansējot desmit projektus. No vienas puses – jāpriecājas, ka zinātniekiem vispār kaut ko piešķir, no otras – jāvērtē reālais ieguvums. Tāpēc uzdevu attiecīgus jautājumus izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.
 
Mēdz teikt, ka PSRS sabruka nevis tāpēc, ka tā spēja spīdoši uzvarēt Otrajā pasaules karā, bet gan tāpēc, ka tā zaudēja miera periodu.
 
LETA–DPA no Štutgartes (Vācija) 25. augustā ir atnesusi ziņu: pēc tam, kad pilnībā potēto skaits sasniedzis gandrīz 60% no iedzīvotāju kopskaita, Vācijā sākušās debates par pieejas maiņu Covid-19 pandēmijai.
 
Prieks, ka pēc pusotra gada attālinātas bērnu un vecāku mocīšanās, muļļāšanās, nereti mācību imitācijas, neveselīgi ilgas līkņāšanas pie datora, neiziešanas dienām no četrām sienām, skolēni beidzot varēs atgriezties skolās. Prieku gan aizēno virkne detaļu un papildu nosacījumu.
 
Iepriekšēja rakstā ieskicējām Afganistānas pašreizējās situācijas priekšvēsturi un uzdevām jautājumu, kāpēc, par spīti astronomiskajām summām, kuras tika ieguldītas šīs valsts modernizācijā, “Taliban” islāmisti tikpat kā bez pretestības pārņēma varu valstī, tiklīdz ASV karaspēks pārtrauca uz saviem durkļiem turēt Ašrafa Ganī laicīgo režīmu.
 
Kad 15. augustā Kabulā krita prezidenta Ašrafa Ganī režīms un pilsētā ienāca “Taliban” kaujinieki, biju Ukrainā. Spriežot pēc ierakstiem tviterī, Latvijā daudziem aizlūza sirds, jūtot līdzi nabadziņiem, kuri Kabulas lidostā rausās jau uz skrejceļa esošu lidmašīnu fizelāžas, lai tikai tiktu prom no savas valsts – Afganistānas.
 
Skaistajos valstiskās neatkarības atjaunošanas pasākumos varas pārstāvji centās ar iedvesmojošām runām aicināt tautu uz vienotību.
 
„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas dīvāna?” – nicīgi vaicā kāda tviterotāja, komentējot to, ka 18. augusta protesta akcijas noslēgumā pie Ministru kabineta atstātās bērnu spēļmantiņas ir izmestas atkritumos. Todien cilvēki protestēja pret bērnu vakcināciju, pret piespiedu vakcināciju. Neviens valdības locīklis pie cilvēkiem neiznāca. Kādēļ gan to darīt, vai ne? Atvilcies kaut kādu neapzinīgu antivakseru bariņš, un mums, lielkungiem un lielkundzēm, te tagad dancot?
 
Pēc ilgāka laika ceļojot no Latvijas uz ārzemēm ar lidmašīnu, pirmo pārsteigumu sagādāja lidosta “Rīga”. Izlidošanas zālē otrajā stāvā var ieiet tikai pa vienu ieeju, pie kuras apsargs ne tikai raugās, vai visiem ir uzlikta auduma strēmelīte priekšā sejai, bet arī liek uzrādīt lidmašīnas biļetes rezervācijas pieteikumu. Tas ir, aviokompānijas uzaicinājumu uz reģistrāciju.