Redakcijas viedokļi

Pērnā gada 10. oktobrī Bauskas novada Brunavas pagastā tika nošauti Modrim Konovalovam piederošie suņi – pieaugusī Bora un divi kucēni. Sociālajos tīklos tika publicēts ziņojums, kas adresēts Bauskas novada pašvaldības policijas priekšniekam Egīlam Gailim un ko esot rakstījusi kāda policijas darbiniece. Ziņojumā skaidroti apstākļi, kādos tika pieņemts lēmums suņus uz vietas nogalināt. Sabiedrības reakcija bija vētraina. Skaidrojām Valsts policijā, kas notiek kriminālprocesā. Saņēmām arī ziņu, ka lieta nodota jau tiesai.

Igaunijā politiska šķelšanās par meža likumu. Lietuvā strīdas par obligātu prasību ārzemniekiem zināt lietuviešu valodu. Par šīm un citām kaimiņvalstu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.

Nacionālā apvienība (NA) ir sagatavojusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Kā norādīja NA premjerministra amata kandidāte gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Ilze Indriksone, aizsardzības ministrs esot publiski solījis stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību, veidot tā dēvēto dronu sienu un attīstīt dronu atklāšanas spējas, taču ar šiem uzdevumiem neesot ticis galā. Situācija kļūstot aizvien satraucošāka, tāpēc ministram amats jāatstāj.

Kādēļ brīdinājumi telefonos par briesmām pienāca tikai tad, kad drons jau bija nogāzies un uzsprādzis, no miega pamodinot rēzekniešus, kādēļ mūsu bruņotie spēki dronu vēro, bet netriec to zemē, un kad tos beidzot sāks neielaist mūsu gaisa telpā – ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem ceturtdienu aizvadīja lielākā daļa Latvijas sabiedrības.

Klausoties Saeimas ekonomiskās politikas (Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojuma) debates, radās iespaids, ka Latvijā ir divas dažādas, paralēlas ekonomikas.

Saulainajā dienā pirms 36 gadiem, kad Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 deputātu balsīm “par” pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ļaužu prātos valdīja līksma eiforija, domājot par nākotni, kas būs brīva no okupācijas un padomju plāna ekonomikas. Domājot par ekonomiku, tolaik šķita, ka pietiks atgūt neatkarību un jau pēc dažiem gadiem Latvija zels un plauks, būs turīga kā Vakareiropa, dāņi pirks mūsu sviestu un bekonu un visa pasaule pazīs mūsu radioaparātus un mikroautobusus.

420 kilometru attālumā no Tallinas tiks būvēta maza, gaumīga kodolstacija, bet tas būs Somijā. Lietuvā bijušais ministrs atzinies, ka ņēmis kukuli. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” kaimiņu mediju apskats.

1. maijs jaunāko laiku Latvijas vēsturē ir visai dīvaina svētku diena. Dīvaina tā ir tāpēc, ka, uz ielas pajautājot – kas tiek svinēts – atbildes būs visdažādākās. Ieskaitot pavasara atnākšanas dienu, kas mūsu platuma grādos vienmēr ir patīkams notikums. Līdz ar to ir pašsaprotama vēlme šo dienu padarīt par svētku dienu, neatkarīgi no ideoloģiskā fona, kas aiz šiem svētkiem vienmēr vīdējis.

Cilvēki katru dienu saražo neaptveramu daudzumu atkritumu: rodas iespaids, ka atkritumu poligoni drīz pārklās visu Latviju. Jaudīgie kravneši “CleanR” un “Getliņi EKO” precīzā laikā un rūpīgi izved atkritumus uz poligoniem. Kas notiek ar šiem atkritumiem?

“Eurostat” publicējis plašu statistisko datu apkopojumu par tūrismu Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā. Šī raksta virsraksts, protams, jāsaprot ironiski. Kā eifēmisms skumjajam faktam, ka Latvija ir ES pēdējā vietā ārvalstu tūristu apmeklējumu ziņā. Līdz ar to tai ir vislielākās iespējas pacelties augstāk, jo, piemēram, Spānijai augstāk kāpt vairs nav kur. Tā jau ir pārliecinoši pirmajā vietā.

Karaļa Čarlza III vizīti ASV ir grūti pārvērtēt, jo tā notiek brīdi, kad transatlantiskās saites ir vājākas nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. Izskan runas, ka NATO atcels ikgadējos samitus, lai tikai nebūtu jātiekas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuram, tā vien izskatās, dažādi diktatori ir mentāli tuvāki nekā demokrātiski ievēlētie Rietumu līderi.

Ir dažādas versijas par to, kāpēc Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Katrai no šīm versijām ir sava daļa taisnības, jo visu nosaka dažādu faktoru kopums. Viens no šiem faktoriem ir “Parex bankas” glābšana 2008. gada rudenī.

Partijas “Progresīvie” ārpuskārtas kongresam nekādi “ārkārtas” uzdevumi nebija jāveic. Tam vienīgi bija jāapstiprina tas, kas bija zināms jau iepriekš: partijas premjerministra kandidāts būs Andris Šuvajevs. Tā kā formāli partijai ir divi līdzpriekšsēdētāji – Šuvajevs un kultūras ministre Agnese Lāce, tad tagad ir skaidri pateikts, kurš no abiem ir galvenais.

Lai arī vēl nesen otrā pensiju līmeņa izņemšanas/neizņemšanas jautājums Latvijas politiskajā telpā nebija centrālais, tam ir visas iespējas līdz vēlēšanām par tādu kļūt. Kaut vai tāpēc, ka jautājumi, kuros parādās ikvienam cilvēkam konkrētas un taustāmas finanšu intereses, vēlētājiem vienmēr ir ārkārtīgi nozīmīgi.

Latviešiem un lietuviešiem prieks – Rīgā ražoti elektriskie kuģīši jau otro sezonu vadās pasažierus pa Neres upi Viļņā. Tikmēr Tallinā skaita kuģošanas zaudējumus – uzņēmums “Tallink” trijos mēnešos zaudējis 22 miljonus eiro. Par šīm un citām kaimiņu aktualitātēm “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas mediju apskats.

Tikai divus gadus nostrādājušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš ir uzteicis darbu, un viņa pēdējā darba diena būs 31. maijs. Gada alga – mazliet vairāk par 50 000 eiro. 2023. gada beigās amatu pameta ilggadējais valsts sekretārs Jānis Garisons.

Patīk tas kādam vai nē, bet jautājums par otrā pensiju līmeņa likteni, kā tagad mēdz teikt, ir nonācis uz galda. Par to ir uzsāktas aktīvas diskusijas. Ko ar šo uzkrāto kapitālu darīt? Turpināt audzēt un ļaut bankām ar to operēt un pelnīt vai arī ļaut cilvēkiem šo naudu izņemt un pašiem izlemt, ko ar to darīt? Jautājums nav vienkāršs, jo skatāms vairākās plaknēs: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan psiholoģiskā un pat tīri sadzīviskā.

Runas par ministriju apvienošanu vai pat kādas likvidāciju notiek ik pa brīdim. Tāpēc partijas “Jaunā vienotība” (JV) un tās veselības ministra Hosama Abu Meri ierosinājums apvienot Veselības ministriju (VM) un Labklājības ministriju (LM) īpašu rezonansi neizraisīja. Nebija nedz asu iebildumu, nedz dedzīga atbalsta. Kā tas dažkārt mēdz būt, publiskā telpā tika palaists balons ar domu: skatīsimies, kas ar to notiks. Kāda būs reakcija, un kādu no tā visa varam gūt mācību?

Diametrāli pretējs redzējums par valstij piederošās kapitālsabiedrības “airBaltic” attieksmi pret darbiniekiem ir uzņēmuma vadībai un arodbiedrībai. Arodbiedrības līdere saka vienu – uzņēmuma vadība apgalvo pretējo un faktiski uzstāj, ka viņas viedoklis pirms publicēšanas jāsaskaņo ar uzņēmumu.

Demokrātiskā sistēmā vēlēšanas un priekšvēlēšanu laiks ir tas brīdis, kad “parastais cilvēks” var ietekmēt augstāko valsts varu. Šo iespēju, kas Latvijā ir reizi četros gados, nedrīkst neizmantot. Politiķiem ir jāuzdod jautājumi, uz kuriem viņiem nav komfortabli atbildēt. Piemēram, vai tiks saglabāta pašreizējā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes aparāta darbinieku atlases sistēma, kura izveidota uz Andra Grafa vadītā “Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta” bāzes.

Igaunijas valdība lūdz atlikt uz diviem gadiem ES Taisnīgas algas direktīvu; Lietuvas galvaspilsētā Viļņā katrs desmitais iedzīvotājs ir ieradies no ārzemēm – pilsētas mērs satraucies, ka pilsētā var sākt veidoties geto – par šīm un citām kaimiņzemju aktualitātēm “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskats.

Reiz pirms daudziem gadiem privātā sarunā ar kādu pieredzējušu politiķi pēdējais it kā starp citu izmeta par saviem kolēģiem: viņi ir ārkārtīgi devīgi, kad var operēt ar valsts naudu, bet šausmīgi skopi, kad jāvelk ārā no kabatas sava personīgā nauda. Šī frāze man stipri iespiedās atmiņā un ataust ik reizi, kad dzirdam par kārtējām politiķu izšķērdībām.