Redakcijas viedokļi

Manā uztverē demokrātiju uztur pilsoniskums. Ja sabiedrības pilsoniskuma līmenis ir zems vai degradējies, par demokrātisku valsts iekārtu konkrētā vietā var runāt tikai nosacīti.
 
Līdz šim bija pierasts, ka pētnieciskā žurnālistika nodarbojas ar valdības un valstisku institūciju nelikumību un mahināciju izpēti, bet advokāti un sabiedrisko attiecību aģentūras nodarbojas, lai, pārkrāsojot melnu par baltu, meklētu attaisnojumus par valdības vai tās institūciju sastrādātajām mahinācijām.
 
«Beidzot Rīgas dome izvietojusi paskaidrojošus uzrakstus uz tā dēvētā uzvaras pieminekļa,» nodomāju, saņemot ziņu par izmaiņām Pārdaugavas «pieminekļa» izskatā. Taču prieks bija pāragrs: uz apdrupušās «uzvarekļa» pamatnes ar aerosola krāsu bija uzšņāpts tikai viens vārds – OKUPANTI. Tajā pašā vakarā Saskaņas aktīvisti drudžainā centībā to noberza, nezinot, ka patiesību jau tāpat nenoberzt. Protams, būtu vērtīgāk, ja kāds akmeņkalis šo vārdu būtu ietapinājis «pieminekļa» pamatnē ar kaltu un āmuru. Taču tādi satricinājumi varētu izvērsties dramatiski: «uzvareklis» ir tik bēdīgā kondīcijā, ka var sabrukt no stingrāka piesitiena...
 
Augšup! Savas nevalstiskās organizācijas Ascendum idejai jeb tulkojumam no latīņu valodas sekojusi Zaiga Pūce, piesakoties Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktores amatam. Virzību augšup netraucēs arī viņas vīrs, vides un reģionālās attīsītbas ministrs Juris Pūce, kurš ir SIF padomes loceklis.
 
Tāpat kā vecāki audzina savus bērnus ne jau ar pamācošām runām, bet gan ar savu personīgo paraugu, tā arī politiskā šķira jeb tā dēvētais isteblišments ar savu uzvedību rāda, kā sabiedrībai jāizturas pret to valsts varu, ko šī politiskā šķira iemieso.
 
Man arvien vairāk sāk šķist, ka vairākiem Kariņa kunga valdības ministriem (veselības, izglītības...) mute ir no ķermeņa pastarpināts, savrups orgāns. Ķermenis, galva kā veselums dara vienu, bet mute apgalvo pavisam ko citu. Proti – pretrunas starp runām un darbiem man šķiet acīmredzamas. Paskatiet kaut paši divas izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izpausmes (sk. https://tvplay.skaties.lv/900-sekundes-10305855, https://tvplay.skaties.lv/tv3-zinas-10305990) un izvērtējiet tās. Ceru, ka viņas sacītais atklās jums vismaz pretrunas ar tām izmaiņām, kas tiek reāli pieteiktas izglītības likumā. Pretruna starp vārdiem un darbiem man šķiet acīmredzama.
 
Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa pašlaik pārdzīvo grūtus laikus. It kā jau nekas dramatisks vēl nav noticis – tai joprojām ir augstākais reitings starp visām partijām, lielākā frakcija Saeimā, vieta valdošajā galvaspilsētas koalīcijā. Tāpat arī pilsētu mēri un vara lielu pilsētu pašvaldībās, Nils Ušakovs eiroparlamentā, taču diez cik priecīgi šie politiķi neizskatās. Zars, uz kura viņi sēž, ir aizlūzis un krakšķ.
 
Pagājušajā nedēļā notika nozīmīgs pavērsiens Latvijas atjaunojamo resursu enerģētikā. Latvijas Vēja enerģijas asociācija paziņoja par izstāšanos no Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas.
 
«Mūs uzskata par neko. Mums nav balsstiesību, mūsu argumentos neieklausās,» – tā savu situāciju raksturoja skolotāji, ar kuriem tikos viņnedēļ.
 
Sestdien paredzētais Saskaņas kongress būs īpašs. Ja ne gluži liktenīgs, tad vismaz interesants. Iepriekšējos kongresos, kad prezidijā nemainīgi sēdēja U kvadrātā (Ušakovs un Urbanovičs), viss ritēja pēc rūpīgi izstrādāta un vadības apstiprināta scenārija. Šoreiz iespējami negaidīti pavērsieni, lai gan nav šaubu, ka arī tagad tiek darīts viss, lai nekas patiešām negaidīts nenotiktu.
 
Pirms spriest par to, cik skolēniem jābūt vienā klasē, Latvijas valsts politiskajai un izpildvarai jāatbild vismaz uz diviem jautājumiem. Pirmais – kāpēc Latvijas valsts politiskā un izpildvara pēc neatkarības atgūšanas nav spējusi pozitīvi restartēt demogrāfisko procesu valstī? Otrs – kāpēc Latvijas valsts politiskā un izpildvara šajos neatkarības gados nav kā pienākas gādājusi par daudzmaz izlīdzinātu valsts teritorijas apdzīvotību? Un tikai pēc tam, kad uz šiem jautājumiem tiks reljefi un godīgi atbildēts, kad tiks iezīmēta reāla perspektīva turpmākajam un atbildīgie par tās īstenošanu, sāksim runāt par bērnu skaitu klasēs.
 
Latvju mierīgumam, kūtrumam streikot un dumpīgi protestēt ir blakne: bezkaunīgi politikāņi redz, ka viņu arogance, cinisms, durni lēmumi paliks bez sekām. Ļaudis pabļaustīsies, palamāsies sociālajos tīklos un neko nedarīs, ielās neies. Ir zaļā gaisma gvelzt un darīt jebko. Nav citas atbildības, kā vien politiskā atbildība, bet līdz tam brīdim, kad par šodienas kleinajām dejām un dzīrēm pienāks rēķins, ir vēl tālu – tuvākās vēlēšanas ir pašvaldību vēlēšanas, kas notiks tikai 2021. gadā. Līdz tām vēl daudz kas notiks. Kad tās tuvosies, varēs savārīt priekšvēlēšanu klīsteri un pieliet elektorātam pilnas ausis ar jauniem solījumiem, attaisnojumiem un uzbrukumiem kādiem mītiskiem ļaunajiem, kuri patiesībā dabā nemaz neeksistē.
 
Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums atbalstīja priekšlikumu virzīt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā. Likumprojekts paredz no nākamā gada par četriem miljoniem eiro palielināt valsts finansējumu Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām. Kā galvenais arguments, lai mainītu politisko partiju finansēšanas sistēmu, tiek minēts, ka tādējādi politiskās partijas vairāk nebūs tik atkarīgas no korumpētiem sponsoriem.
 
«Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) likums par pienākumu uzliek gādāt, lai mediji Latvijā attīstītos, būtu konkurētspējīgi un stipri,» – tā sākās sižets TV3 svētdienas raidījumā Nekā personīga, un pilnīgi sagaidāmi turpmākajā sižetā «pierādīja», ka «sliktā» NEPLP un īpaši jau tās infernālais* loceklis Ivars Āboliņš dara visu, lai tas nenotiktu. Pēc šī sižeta sociālo tīklu kreisi liberālajā burbulī notika kārtējā svētdienas vakara sasaukšanās, kuras laikā katrs šī burbuļa iemītnieks atzīmējās ar kādu īsu ierakstu – savu «ticības apliecinājumu». Kas patiesībā bija sižetā?
 
To, vai zemē notiek ekonomiskā izaugsme, var noteikt, ne tikai analizējot statistikas aprēķinus par IKP izmaiņām. Ja notiek ekonomikas izaugsme, tad tai ir jāparādās kā pieaugumam uzņēmumu banku kontos, pieaugumam darba ņēmēju ienākumos un daudzos citos ar ekonomisko aktivitāti saistītos indikatoros.
 
Astoņpadsmitajā oktobrī Kultūras ministrijā notika pirmā jaunajām kultūrpolitikas pamatnostādnēm (2021.–2027.) veltītā diskusija. Ministra Naura Puntuļa mudināti, visnotaļ gudri cilvēki pauda sakarīgas domas. Taču – tās pamatā bija saistītas ar kultūru kā nozari, pastāvēja resora ietvaros.
 
«Tas būtu kompromiss ar noziedzniekiem, kuri sponsorē partijas,» paskaidroja Jaunās konservatīvās partijas vadonis Jānis Bordāns, oponēdams pieņēmumam, ka partiju finansēšanas palielināšanu varētu atlikt uz vēlāku laiku. Pilnīgi pareizi! Ar bandītiem nav ko rokoties.
 
Eksprezidents Raimonds Vējonis var ieraut. Viņa iepriekš aktīvi virzītā, iepriekšējās Saeimas noraidītā iniciatīva par automātisku pilsonības piešķiršanu šajā Saeimā radusi atbalstu.
 
Manā uztverē varas iecerētā pašvaldību reforma izskauž jēdzienu «vietējā vara». Ir taču lērums vajadzību un problēmu, kuras vietējai varai cilvēku labad būtu jārisina dienas laikā. Kā to garantē iecerētais ATR modelis? Ja tas nenotiks – uzskatīšu šīs pašvaldības par varas centralizācijas nolūkā radītiem parazītiem.
 
Parunāsim vēl par ekoloģiju, reiz tēma ir tik aktuāla un pēdējās nedēļās raisa Latvijas sabiedrībā tik lielu interesi. Vispirms jānoskaidro, kurš par visu maksā.
 
Ja kaut kas vēl spēs izglābt pašreizējo cilvēci, tad tiešām tikai tas projekts, kam pašlaik piešķirts Grētas Tunbergas vārds un seja.
 
Šonedēļ Stokholmā tika piešķirta Nobela prēmija ekonomikā. To šogad ieguva trīs cilvēki. Laulātais pāris no Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta – profesori Estere Duflo un Abhidžits Benerdži un Maikls Krēmers no Hārvarda universitātes par nabadzības novēršanas pētīšanas metodoloģisko specifiku. No šīs trijotnes īpašu uzmanību ir vērts pievērst tieši Krēmeram, kurš ir autors tā dēvētajai bojāto blīvju teorijai (O-ring theory).
 

Rīgas namu pārvaldnieks