arrow_downwardRedakcijas viedokļi

“Šī ir tikšķoša vides bumba,” tīmekļa vietnē “svt.se” uz Zviedrijas raidsabiedrības SVT žurnālista jautājumiem atbild pētnieks Henrihs Vahtmeisters, raksturodams tankkuģi, kas ir noenkurojies netālu no Gotlandes ārpus Zviedrijas teritoriālajām robežām. No tā Krievijas kuģi Baltijas jūrā papildina degvielas krājumus. Viceadmirālis Gaidis Zeibots “Neatkarīgajai” skaidro, ka šos peldlīdzekļus dēvē par Krievijas ēnu floti.

Iepriekš tika ziņots, ka pirmdien beidzot tiks nosaukta jaunā ārlietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere, taču tas, ka vakar tas tā arī netika izdarīts, un nenoslēpjamās grūtības “Vienotībai” vienoties par vienas kandidatūras izvēli šim amatam liecina par augošu iekšēju politisko nelīdzsvarotību šajā partijā. Atsevišķi politiskie smaguma centri “Vienotības” iekšienē ir sākuši kustēties, un šo kustību nav tik viegli apturēt.

Pirmdien paredzēta diskusija Rīgas pilī par sabiedrisko mediju nākotni. Tajā skaitā par Nacionālās drošības koncepcijā iekļauto punktu, saskaņā ar kuru no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajos medijos tiek izbeigta satura raidīšana krievu valodā.

Iekšpartijisku tirgošanos patlaban demonstrē ”Jaunā vienotība” (JV), mēģinot iztaustīties līdz nākamajam ārlietu ministra amata kandidātam. Te pavīd Zanda Kalniņa-Lukaševica, te parādās Inese Lībiņa-Egnere, te no debesīm nokrīt… Vizbulis Purvabeka-Purvamīkslis. Visi no Zatlera Reformu partijas, un visi kā viens – spoži darbinieki savās jomās, kuri paveikuši tik daudz, ka to nevar pat aptvert. Kā vērtēsim mūsu nākamo ārlietu ministru/ministri?

Pirms 120 gadiem – 1904. gadā – latgaliešu valodai tika atcelts latīņu drukas aizliegums. Toreiz Latgale vēl atradās Vitebskas guberņā. Savukārt 1917. gada 26. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kas aktualizēja ideju par savas valsts radīšanu un apliecināja, ka Latgale ir gatava apvienoties ar Vidzemi un Kurzemi Latvijas valsts veidošanai. Latvijas valsts ideja pirmo reizi izskanēja tieši Latgales kongresā. Latgale arī tagad neatpaliek ideju ģenerēšanā un realizācijā. Par to rūpējas latgalieši. Un viņu ir daudz, un viņi ir aktīvi.

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas pats Kariņš, kurš gandrīz piecus gadus bija vadījis Latvijas valdību un vēl nesen pretendēja uz augstākajiem ES amatiem.

Latvijas iestāšanos NATO 2004. gada 29. martā no šodienas skatupunkta var uzskatīt par pašu svarīgāko mūsu valsts notikumu atjaunotās neatkarības vēsturē. Negribas pat domāt, kādā mēs būtu situācijā, ja gadsimtu mijā NATO augstākās vadības līmenī (pirmām kārtām ASV) nebūtu uzvarējusi ideja par Baltijas valstu uzņemšanu aliansē.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.

Šodien paredzēta premjeres Evikas Siliņas tikšanās ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu. Abi spriedīs, ko tagad iesākt ar pagalam nelāgajiem kaitējumiem “Jaunās vienotības” tēlam. Varianti ir tikai divi – abiem aukstasinīgi jāsecina, ka vainīgie ir atrodami un tie ir ierēdņi un politiskie konkurenti, vai arī abiem jānonāk pie kopsaucēja, ka politiskā atbildība tomēr jāuzņemas pašiem. Ja tā, tad Kariņam labprātīgi jāpakāpjas malā no politiskās skatuves pirmajām rindām.

Politika ir nežēlīga. Tāpat kā sports, estrāde. Kā jebkura skatuve. Tāpat kā dzīve. Vakar vēl biji zvaigzne, visi tevi nēsāja uz rokām, dziedāja oziannu, šodien uz tevi skatās: ko tas vēl te pa kājām maisās. Kāpēc vēl nav aizvācies? Šāds sāpīgs brīdis pienācis arī kādreizējam “Vienotības” līderim Krišjānim Kariņam. Tam pašam, kurš vēl 2022. gadā nodrošināja savai partijai pārliecinošu uzvaru Saeimas vēlēšanās.

Terora akti netraucē fašistiskās Krievijas diktatoram Putinam veidot savu valstisko ideoloģiju. Tieši otrādi – tie palīdz to darīt. Šajā ziņā interesants ir Krievijas valsts domes lietvedībā esošs dokuments. Tā ir Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina vēstule Putinam ar rosinājumu pārveidot valsts sabiedriski politisko iekārtu periodā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piektdienas vakarā notika terora akts prestižajā Maskavas koncertzālē “Crocus City Hall” (tā atrodas uzreiz aiz Maskavas administratīvajām robežām netālu no izslavētās Rubļovkas). Grupa kamuflāžā tērptu kaujinieku ielauzās skatītāju zālē un, demonstrējot profesionālas iemaņas, sāka mērķtiecīgi šaut pa cilvēkiem. Pēc tam, izmantojot līdzatnesto vai jau agrāk tur nogādāto benzīnu, aizdedzināja ēku. Bojā gājušo upuru skaits krietni pārsniedz simtu, tādējādi tam kļūstot par lielāko terora aktu Krievijā kopš Beslanas skolas ieņemšanas 2004. gada 1. septembrī.

“Mūs iegrūda auto kravas kastē – davai, davai, viņi kliedza. Sākām braukt. Uz kurieni? Nezinu. Duksītis ilgi skrēja līdzi… To karavīri nošāva. Sāku raudāt par Duksīti. Sapratu, ka viņi ir ļoti slikti cilvēki,” atceras sieviete, kuru – pavisam mazu – kopā ar vecākiem izveda uz Tomsku. Tas notika 1949. gada 25. martā. Īstenojot noziedzīgo operāciju “Krasta banga” (Priboj), okupanti veica otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, izvedot ap 42 000 Latvijas cilvēku, tostarp ap 11 000 bērnu. Izsūtīto ģimeņu manta tika izlaupīta.

Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ka Rīga iepretim kaimiņu galvaspilsētām – Viļņai un Tallinai – esot stipri nolaista un saimnieciski panīkusi. Toties Viļņā un Tallinā viss esot tik moderns, uz nākotni vērsts un dzīvīgs, ka mums atliek tikai nokaunēties par savas galvaspilsētas nožēlojamo atpalicību. Vai tiešām ir tik traki?

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) sola, ka līdz 2027. gadam tiks palielināts Latvijas aizsardzības finansējums, sasniedzot 3% no IKP. Neatkarīgi no aizsardzības budžeta katru gadu tikšot atvēlēti resursi pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, līdz 2027. gadam šim nolūkam atvēlot vienu miljardu eiro. Cerīgi nākotnes solījumi. Tomēr ir konkrēti jautājumi, uz kuriem atbildes nepieciešamas jau šodien. No Aizsardzības ministrijas saņēmām atbildes uz mūsu jautājumiem.

***

Aplokšņu algu skandāls “Vienotības” birojā un aizdomas par partijas melno kasi met tumšu ēnu uz vienmēr šķietami gaišo “Vienotības” tēlu. Pašsaprotami virspusē uzpeld jautājums par partijas nākotni. Vai tai nedraud agrāko varas partiju – “Latvijas ceļa” un Tautas partijas – liktenis?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par koučinga pakalpojuma nodrošināšanu augstākā līmeņa vadītājiem. Iepirkuma summa ir 34 tūkstoši eiro. Pretī saņems pakalpojumu – individuālā koučinga iespēju. Tā sekmēšot “vadītāju pašattīstību, sava vadības potenciāla un resursu apzināšanu un izmantošanu sevis, komandas un iestādes vadīšanā”.

Sabiedrības nedalītu sajūsmu izsauca Artūra Krišjāņa Kariņa dzīvesbiedres Andas emocionālā vēstule, kurā viņa atklāj savas jūtas pret laulāto draugu. Kaut kas tomēr liek domāt par priekšvēlēšanu reklāmu, ko, iespējams, pierunājuši veidot Krišjāņa PR speciālisti, bet tā laikam tikai ļaunu mēļu kulstīšanās. Politologs Filips Rajevskis notikušo “Neatkarīgajai” skaidro ar partijas līderi nomācošo pamestības sajūtu.

Saeimā pašlaik notiek diskusijas par sankciju papildinājumiem Krimināllikuma 211. pantā “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse”. Grozījumu būtība: paredzēt Krimināllikumā iespējas likt cietumā fiziskas personas – uzņēmējus – par Konkurences likuma pārkāpumiem.

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?