Dažādu Saeimas frakciju politiķi ar dziļu interesi gaida, kādu biznesa plānu maija beigās vai jūnija sākumā parādīs nacionālā aviokompānija “airBaltic”.
“airBaltic” ir saņēmusi 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu no valsts, taču jau tagad tiek sauktas summas, kuras teju, teju jāiepludina aviokompānijas naudas krematorijā.
Aviokompānijā dažādos veidos jau ir iepumpēts vairāk nekā pusmiljards eiro, taču pozitīvu naudas plūsmu uzņēmumam nav tā arī nav izdevies radīt.
"Air Baltic Corporation" obligāciju turētāju grupa ir nolīgusi juridiskos konsultantus, 30. aprīlī vēstīja aģentūra "Bloomberg".
380 miljonu eiro (445 miljonu ASV dolāru) obligāciju ar dzēšanas termiņu 2029. gadā tirgošana rada kreditoru satraukumu.
Obligāciju gada procentu likme ir 14,5%, un viens no ceturkšņa maksājumiem jāveic 14. maijā.
“airBaltic” finanšu problēmas bija milzīgas jau pirms ASV un Izraēlas uzbrukuma Irānai un Hormuza šauruma blokādes, kā rezultātā aviācijas degvielas cena pieauga no aptuveni 800 dolāriem uz gandrīz 1800 dolāriem par tonnu.
Latvijas valsts “airBaltic” stutēšanā ir iestrēgusi. Lieli ieguldījumi var palikt tā arī iesviesti tumšā caurumā. Politiķi vairās lietot jēdzienu “restrukturizācija”, kas nav tālu no “maksātnespēja” un “bankrots”, taču pats Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par “airBaltic” ir lietojis šo vārdu. Tad jau laikam tas vairs nav tabu?
Par to, ko šajā skarbajā brīdī darīt ar “airBaltic”, atbildīga ir Satiksmes ministrija kā valsts kapitāldaļu turētāja uzņēmumā, taču arī likumdevējvarai tuvā nākotnē var būt sava loma nacionālās aviokompānijas likteņa lemšanā. Tāpēc “nra.lv” aptaujāja virkni pozīcijas un opozīcijas politiķu.
Vai parādus var pārstrukturizēt?
Partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs atzīst, ka situācija pasaules aviācijas nozarē ir dramatiska, bet saistībā ar “airBaltic” pašlaik tiek gaidītas maija beigas un jūnija sākums, kad “airBaltic” būs jāsniedz atbildes biznesa plāna veidā.
“Es esmu iezīmējis tos jautājumus, uz kuriem manā ieskatā tur ir jāatbild. Viens ir - ko ir iespējams darīt ar pašreizējām uzņēmuma finanšu saistībām, vai tās ir iespējams pārstrukturizēt? Otrs ir jautājums, ko aviokompānija darīs ar esošo floti, vai ir iecere to vēl palielināt? Trešais jautājums ir par maršrutu tīkliem.
Tie ir jautājumi, uz kuriem uzņēmuma vadībai ir jāatbild. Un tad attiecīgi gan Ministru kabinets, gan Saeima var lemt par tālāku rīcību. Ja atbildes uz šiem jautājumiem netiks sniegtas, tad izveidot politisku atbalstu papildus jau sniegtajam atbalstam būs ļoti sarežģīti,” saka A. Šuvajevs.
“Vai tiek pienācīgi uzraudzīts, kas notiek ar 30 miljonu īstermiņa aizdevumu?” jautāja “nra.lv”.
A. Šuvajevs pauda, ka par 30 miljonu aizdevumu uzraudzības mehānisms ir skaidri noteikts atbilstoši Ministru kabineta lēmumam - attiecībā uz tiem izdevumiem, kam šo aizdevumu drīkst tērēt. “Satiksmes ministrija tos uzrauga un izvērtē rēķinus, kas tiek iesniegti. Taču saistībā ar jebkādiem papildu finanšu jautājumiem tas būs tikai un vienīgi atkarīgs no “airBaltic” atbildēm par biznesa plānu,” viņš piebilda.
Aviokompānijas loma tautsaimniecībā ir nenoliedzami liela
Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (“Jaunā vienotība”), kurš strādā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, intervijā “nra.lv” sacīja, ka pašlaik aktuāls ir jautājums par “airBaltic” finansēšanu, tāpēc Saeimā to skata Budžeta (nodokļu) komisija. “Bet, jā - tautsaimniecībā “airBaltic” efekts ir skaidrs, un tas ir ļoti liels Latvijas mērogiem. Ap šo uzņēmumu ir saistītās industrijas, tas nodrošina savienojumus, “airBaltic” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā un ar lielu strukturālo ietekmi uz visu, kas ir ap šo kompāniju.
Jautājums ir, kā “airBaltic” vadība vada tos riskus, kas saistīti ar degvielas piegādēm.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka ir uz Latviju atbraucis tankkuģis ar aviācijas degvielu. Tas varbūt nav pārāk patīkams signāls, jo amatpersonas ikdienā neinformē par šādiem notikumiem. Tas apliecina, ka situācija aviācijas degvielas tirgū ir saspīlēta. To liecina arī raksti starptautiskajā presē par to, kā aug cenas un samazinās degvielas rezerves. Pasaules aviācijas nozare pašlaik ir uz tādas robežas, kad vai nu iestāsies naftas produktu deficīts, vai arī tiksim cauri tikai ar augstākām cenām. Tas, ko pašlaik piedzīvojam, ir augstākas cenas neskaidrās situācijas Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma blokādes dēļ. Jautājums, vai situācija ar Hormuza šaurumu atrisināsies vai nē. Ja tā atrisināsies, tad ir cerības un skaidri darbības virzieni; ja neatrisināsies, tad nav izslēgts, ka iestāsies reāls naftas produktu deficīts,” saspringto situāciju analizēja J. Patmalnieks.
Gan ārzemju, gan Latvijas eksperti bieži izsakās, ka, pat ja Hormuza šaurums tiks atbloķēts rīt uz brokastu laiku, lielas problēmas saglabāsies vēl mēnešiem un gadiem ilgi.
“Jā, ir saspridzinātas iekārtas gāzes sektorā, kuru atjaunošanai būs vajadzīgi gadi,” atzīst Saeimas deputāts.
Patmalnieks pieļauj, ka Cālītis var strādāt Portugāles kompānijā
Vaicājām par to, ka bijušais “airBaltic” valdes loceklis Pauls Cālītis kļūs par Portugāles aviokompānijas izpilddirektoru - vai tas nav interešu konflikts, jo “airBaltic” un Portugāles "euroAtlantic Airways" ir iespējamie konkurenti; vai ir korekti pāriet strādāt pie konkurentiem?
“Jautājums ir, kāds līgums ar viņu ir noslēgts. Es pieļauju, ka viņš var sākt strādāt citā aviokompānijā, ja tās pamata tirgus nepārklājas ar “airBaltic”. Man šķiet, ka tā aviokompānija, kurā viņš sāk strādāt, nekādā veidā nav saistīta ar darbību Latvijā,” spriež Jānis Patmalnieks.
Degviela bija mazākā no problēmām
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts Harijs Rokpelnis teic, ka degviela bija mazākā no “airBaltic” problēmām. “Protams, ciparos pamatots degvielas cenas pieaugums aviācijā ir gana iespaidīgs, taču uz kopējā fona tie bija putekļi.
Šobrīd jaunajai “airBaltic” vadībai ir iedots laiks uzlikt uz galda reālu uzņēmuma pārkārtošanas plānu - mēs gaidām, kad to atnesīs.
Tajā brīdī, kad to atnesīs, tas būs tīrs matemātikas jautājums. Mēs varam izrēķināt, cik mums tautsaimniecībā kopā izmaksā, ja “airBaltic” vairs nav. Ja jaunais biznesa plāns garantē, ka tā tiešām ir pēdējā reize, kad valstij tur ir jāiesaistās, un tas ieguldījums, ko no valsts prasa, ir mazāks nekā zaudējums ekonomikai, ko radītu “airBaltic” likvidācija, tad “airBaltic” ir jāsaglabā. Ja plāns būs “ar putukrējumu un ķirsīšiem” un zaudējums tautsaimniecībai būs mazāks nekā ieguldījums, kas valstij jāveic, tad tur vairs nav par ko diskutēt un mums visiem jāsaka aviokompānijai paldies par darbu un ardievu. Šim jautājumam jāpieiet ļoti pragmatiski un aukstasinīgi,” uzskata Harijs Rokpelnis.
Ja visi reisi ir rentabli, tad kur paliek naudiņa?
Saeimas opozīcijas partijas “Apvienotais saraksts” deputāts Andris Kulbergs saka: “Ir jābūt skaidram redzējumam, un tāds mums ir, un to piedāvāja mūsu frakcija jau pirms vairāk nekā gada. Pirmkārt, nekavējoties jālikvidē bāzes Viļņā un Tallinā tāpēc, ka mēs pašlaik dotējam Viļņu un Tallinu un piesaistām viņiem tūristus.
Otrkārt, nevis vienkārši akli bija jāiedod 30 miljoni, lai gan zinām, ka “caurums” ir 180 miljoni, bet par 50 miljoniem vajadzēja nopirkt “tukšās sēdvietas” uz Rīgu un izdalīt šīs biļetes tūrisma kompānijām ārzemēs ar nosacījumu, ka jānopērk ir vismaz trīs naktis viesnīcā Rīgā. To vajadzēja izdarīt jau ziemā. Citiem vārdiem izsakoties, ir jābūt aktīvai darbībai.
Visi reisi ir rentabli. To saka “airBaltic”. Bet tad ir jautājums, kur paliek naudiņa?
Tie ir visi lidmašīnu iepirkumi, līzingi, kas tika noslēgti Martina Gausa laikā, nauda ofšoros. Tā ir kriminālatbildība, ko valdība negrib atzīt un negrib saukt viņus pie atbildības, bet mēs skaidri redzam, ka te ir nepieciešams ierosināt kriminālprocesu, pārbaudīt šos līgumus un saprast, kurš ir pie vainas, ka visa nauda, ko dod nodokļu maksātāji, aizplūst projām no aviokompānijas un Latvijas.
Nacionālā aviokompānija “airBaltic” ir milzīgs bonuss Latvijai, ka tāda mums ir. Es domāju, ka tai vajadzētu būt. Jāsaprot, ka vieta tukša nepaliks un, ja bankrotēs mūsu, tad atnāks svešas.
Šķiet, ka valdība pašlaik kaut ko gaida, varbūt gaida vēlēšanas, taču neko nedara, lai glābtu šo aviokompāniju, un nestāsta sabiedrībai, kas ir ar naudas izsaimniekošanu, kur aizplūst visi līdzekļi,” saka A. Kulbergs.
Visi gaida maija beigas vai jūnija sākumu, kad “airBaltic” prezentēs savu biznesa plānu; vai jūs arī gaidāt, vaicājām politiķim.
“Es no šīs valdības neko vairs negaidu, “airBaltic” nevar neko izdarīt, ja tam nav valdības atbalsta. Valdības vadītājai Evikai Siliņai visi projekti ir jākoordinē - gan “airBaltic”, gan Rail Baltica, taču viņa vai nu nesaprot, vai negrib, vai nemāk.
Tas, ka “airBaltic” atnesīs kaut kādu biznesa plānu, atvainojiet, nav darīšana. Es tādiem naudu neaizdotu. Ir jābūt reālai rīcībai, un plānam ir jābūt nevis tādam, ka mēs to varbūt kaut kad, bet reālam, ar parakstiem apstiprinātam, ar bankas garantijām un visu pārējo, kas biznesa plānam nepieciešams,” sacīja Saeimas opozīcijas deputāts A. Kulbergs.
