Jau rakstīju, ka šā gada 16. oktobrī biju spiests ierasties Valsts policijā, lai sniegtu liecības pret mani uzsāktajā kriminālprocesā. Policijā uzzināju, ka kriminālprocess uzsākts it kā par neslavas celšanu. Sūdzības iesniedzēja ir bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Šajās dienās portāls “pietiek.com” publicējis Ievas Jaunzemes iesnieguma policijai kopiju. Šī iesnieguma pielikumā pievienots to publikāciju saraksts, kurās Jaunzeme vai tie, kuri viņai snieguši juridisku palīdzību, saskatījuši “neslavas celšanu”. Sarakstā atrodamas arī abas publikācijas, kuru dēļ pret mani ierosināts kriminālprocess. Tā kā tagad tas vairs nav nekāds noslēpums, tad varu atklāt, kuras tieši ir šīs publikācijas.
Tās ir divas. 2023. gada 20. februārī publicētais komentārs “Latvijas sabiedriskās žurnālistikas kaunpilnā izbeigšanās”, kurš lasāms šeit un
2023. gada 28. februārī publicētais raksts: “Kas kopējs "Vienotībai", Jaunzemei, Putina režīmam un medijiem - vējrādītājiem?”, kurš lasāms šeit.
Pats interesantākais, ka pēc šo rakstu publicēšanas 2023. gadā ne VID, ne arī tās vadība tajās nesaskatīja neko noziedzīgu, jo neprasīja tās atsaukt.
Jaunzemes iesniegumā ar īpašu krāsas tonējumu iezīmētas tās teksta vietas, kurās “cietušās” ieskatā saskatāms “nozieguma sastāvs”.
Par to, vai šajos manos komentāros celta neslava Jaunzemei, spriediet paši. Lūk, konkrētie citāti:
“To, ka situācija Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nav normāla, lieliski saprot arī tie, kuri šobrīd, draudzīgi iebāzuši galvas smiltīs, cenšas izlikties, ka nekas nav noticis. Finanšu ministrs Jānis Reirs vēl 2022. gada 2. novembrī intervijā laikrakstam “Diena” atzina, ka viņa rīcībā “ir informācija par gadījumiem, kurus var uzlūkot kā pasūtījuma auditus”. Nedēļu vēlāk, 2022. gada 8. novembrī, LTV 1 raidījumā “1:1” Gundars Rēders intervēja kokrūpnieku Andri Ramoliņu, kurš sūdzējās par VID patvaļu, par safabricētām krimināllietām. Secinājums bija nepārprotams - VID vadību ir skārusi smaga puve. Tā ar steigu jāmaina.”
Neslavas celšana esot frāze “VID vadību ir skārusi smaga puve. Tā ar steigu jāmaina”. Tekstu, kurš lasāms pirms šīs frāzes, šeit ievietoju, lai būtu saprotams konteksts, pēc kura savā komentārā izdarīju šo secinājumu.
Otrs “noziedzīgais” izteikums šajā pašā rakstā:
“Jā, bet kāds tam visam sakars ar Putinu un viņa režīmu? Tāds, ka ir pilnīgi skaidrs, ka agri vai vēlu pie VID Augeja staļļu tīrīšanas kādam būs jāķeras klāt. Tad, kad tas brīdis pienāks, tad visi šie mediji - vējrādītāji, sarkanās profesūras pārstāvji, kuriem visur rādās “kampaņas”, un citi sevi pie “smalkās sabiedrības” piederošie kā uz burvju mājienu mainīs dziesmu un piebalsos tiem, kuriem piebalsot piedienas.
Tieši tāpat kā tas būs Krievijā nākamajā dienā pēc tam, kad Putins vairs nebūs Kremļa saimnieks. Tad sāksies sīva sacensība par to, kurš bijis lielāks slēptais režīma ārdītājs. Pie mums, protams, tāda līmeņa sacensības nebūs, jo Jaunzeme ne tuvu nav Putina rangā, bet princips būs tieši tas pats.”
Ja Jaunzeme jutusies aizskarta, ka izteicu pieņēmumu, ka viņa ne tuvu nav Putina rangā, tad esmu gatavs par to jau tagad atvainoties.
Publicētais Jaunzemes iesniegums pilnībā apstiprināja manu iepriekš izvirzīto pieņēmumu, ka tie, kas, iespējams, palīdzējuši Jaunzemei ar juridiskiem padomiem, “spieduši uz masu”. Proti, apkopotas pilnīgi visas publikācijas (cik nu viņiem izdevies interneta dzīlēs sameklēt), kurās izteikts kaut viens pret Jaunzemi vērsts kritisks vārds, un rosinājuši pret gandrīz katru šīs publikācijas autoru uzsākt kriminālprocesu.
Aizsteidzoties notikumiem priekšā, gribētos cerēt, ka šis Jaunzemes “keiss” kļūs par ierosmi likumdevējiem pārskatīt šo Kriminālprocesa likuma normu, pēc kura kriminālprocesu ierosināt ir vieglāk par vieglu. Taču atgriezīsimies pie lietas.
Jaunzemes iesniegumam ir divi pielikumi. Viens ir “neslavu ceļošo” publikāciju saraksts uz 104 lapaspusēm un otrs: publikāciju analīze uz 79 lpp. “Neslavu ceļošo” publikāciju sarakstā ir: 96 publikācijas portālā “pietiek.com”; portālā “puaro.lv” - 44; “nra.lv” - 53; “diena.lv” - 8; “jauns.lv” - 13; “Dienas Bizness” - 1 publikācija. Tālāk uz daudzām lappusēm seko dažādu tvitera kontu, tajā skaitā anonīmu kontu (piemēram, “Haims vienkārši Haims”; “Es pats” un tamlīdzīgi) ieraksti, kuros izteiktas kritiskas atziņas par VID un Jaunzemes darbu.
Ko par to visu teikt? Mans tīri subjektīvais vērtējums. Ja man advokāts atnestu šādu “padarītā darba” pakotni un rosinātu visu šo blāķi sūtīt uz policiju, tad es pacenstos no tāda advokāta pēc iespējas ātrāk tikt vaļā. Protams, var paļauties, ka izmeklēšanas iestādes, izurbjoties cauri visiem šiem publikāciju himalajiem, varbūt arī atradīs kādu pilnvērtīgu iezi, kādu zelta graudiņu, bet vai tas nebūtu paša advokāta darbs? Nevis apkopot visas iespējamās publikācijas, kurās minēts klienta vārds, bet gan atrast tieši tās, kurās patiesi ir kaut kas tāds, ko var mēģināt tiesā pierādīt kā neslavas celšanu.
Tiesa, ja advokātam pašam ir visai skaidra nojausma, ka klienta prasība ir neizpildāma (nevar pierādīt neslavas celšanu, ja paša klienta mundieris nav visai tīrs), tad atliek vien darbu imitēt. Ja klienta rakstura īpatnības stimulē šādu darba stilu, tad arī rodas tas, ko redzam. Iesniegums uz gandrīz 200 lappusēm, kriminālprocesi pret katru, kurš publiski kritiskā gaismā pieminējis šo neaizskaramo personu. Rezultātā pašas nostādīšana visai divdomīgā pozā.
Kāds varētu būt pamatojums šai iesniegumu lavīnai? No advokātu puses, visticamāk, vēlme saņemt pēc iespējas lielāku honorāru. Atsevišķs jautājums, protams, kurš šo honorāru apmaksājis, bet šoreiz to atstāsim iekavās. Iespējams, advokāti šādā veidā gribējuši pārliecināt (pirmām kārtām jau pašu Jaunzemi), ka kritisku rakstu jūra liecinot par “kampaņu”.
Jāsaka, ka mana ilggadējā politiskā pieredze ļauj pieņemt, ka šāda negatīvas informācijas uztvere politiskajās aprindās ir plaši izplatīta. Tiklīdz presē parādās kāds pārmetums, tā politiķu pirmais jautājums ir: nevis ko es esmu sliktu sastrādājis vai izdarījis nepareizi, bet gan - kurš to pasūtījis. Uz jebkuru kritiku pirmā reakcija vienmēr ir viena: kurš ir tas nodevējs/nelietis, kurš kompromitējošo informāciju nodevis “ienaidniekiem”.
Politiķi ir īpaša cilvēku suga ar stipri pazeminātu paškritikas līmeni un nesatricināmu pārliecību, ka apkārtējā pasaule par to vien tik sapņo kā viņus dabūt prom no ceļa. Šī īpašību kombinācija dod to konspiroloģiskās domāšanas substrātu, kurā lekni attīstās pārliecība: es pats esmu nekļūdīgs, bet ja kāds mani kritizē, tad vai nu viņš pats grib ieņemt manu vietu, vai arī ir manu nelabvēļu uzpirkts.
Tā vien izskatās, ka Jaunzemei šīs īpašības ir sevišķi izteiktas. Acīmredzot viņa nevēlas aizdomāties, kāpēc viņai tāda nedaudz apsūbējusi reputācija. Ja visur, kur tu ej, tu dabū nosacīto pērienu (sabiedrisko kritiku), tad tas vēl nenozīmē, ka visu dari pareizi (kā bieži šie kritizējamie gribētu domāt), bet tieši pretējo. Tas nozīmē: ja ne visu, tad daudz ko daru galīgi garām.
Ja tev pašam šķiet, ka pret tevi ir izvērsta “nomelnošanas kampaņa”, tad pirmais, kas jādara: jāpārbauda, vai pats neesi iekāpis kaut kādā smakojošā substancē. Vai pats neizplati nejaukus aromātus, nevis skaļi jātaurē: ko jūs mani apmelojat, esmu tīrs un smaržojošs, kā tikko no vannas izkāpis. Cietumā visus, kas šķoba degunus.
Skatoties uz “pietiek.com” publicēto Jaunzemes iesniegumu un it īpaši tā pielikumiem ar visām fotogrāfijām, rodas vēlme noskaidrot: vai tiešām pati Jaunzeme nespēja iztēloties, kā šis viņas iesniegums no malas izskatīsies, kad par to kļūs zināms plašākai sabiedrībai? Ja nespēja, tad varam uzskatīt: Jaunzemes piecu gadu atrašanos VID galvgalī esam vēl salīdzinoši viegli izturējuši. Ņemot vērā Jaunzemes kapacitāti, varēja būt daudz trakāk.
