„Nav iespējams dabūt darbiniekus,” teic kāda uzņēmēja. Viņa, protams, fiziska darba nebaidās un pati šobrīd strādā sava uzņēmuma cehā. „Bet mums taču ir bezdarbs – kādi deviņi procenti!” - es iebilstu, jo nevaru saprast, kā tas ir – darbinieku katastrofāli trūkst, bet plosās bezdarbs! Cilvēki taču nekur nav pazuduši! „Tu gan esi jocīga,” saka uzņēmēja, „visiem taču ir pabalsti. Un kāpēc jāstrādā, ja var saņemt pabalstu un nestrādāt? Turklāt tagad ir vasara, būs ogas un sēnes – tas ir papildu ienākums. Tāpēc es tagad strādāju cehā – viena par pieciem.” Izrādās, tas, kas labi gribēts, reizēm pārvēršas savā pretmetā un paliek par absurdu. Tad jau sanāk, ka mums tas kovidbezdarbs augs un augs... Izdevīgi taču.