Iepirkšanās kļuvusi nervozāka un burzīgāka
Šodien pirmā nedēļa pēc alkohola ierobežojumi ieviešanas. Kas noticis? Kādas sekas šim lēmumam, ja skatāmies no patērētāja viedokļa? Viņam daudz ērtāk nopirkt sev vēlamu alus vai vīna pudeli, veicot komplekso pirkumu.
Tagad dienas beigās, pie saīsinātā darba laika, iepirkšanās būs nervozāka, jo jāpaspēj norēķināties kasē pirms atļautā laika, un burzīgāka, jo atļautais laiks saspiests. Jāatgādina, ka pēc ESAO datiem Latvijā alkoholu nelieto tikai katrs ceturtais pircējs (26%). Dusmas par šādām likumdevēju radītām situācijām situācijām tiks izgāztas uz pārdevējām. Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" sabiedrisko attiecību vadītāja Dana Hasana akcentē: "Aicinām iedzīvotājus ar sapratni uztvert jaunos noteikumus un savas negatīvās emocijas nevērst uz veikalu darbiniekiem."
Visvairāk šie ierobežojumi skar cilvēkus ar ierobežotu mobilitāti fizisku vai emocionālu iemeslu dēļ (invaliditāte, nav laika apmeklēt veikalu, attālināta atrašanās vieta utml.). Tagad viņi var saņemt šodien pārtikas pirkuma grozu, kurā iekļauts kāds dzērienu ar alkohola piedevu, tikai laikā no plkst. 16 līdz plkst.20 un, lai trāpītu šajā saņemšanas intervālā, pasūtījums jāveic attiecīgi no pl.10 līdz pl.13. Manuprāt tas nostāda nevienlīdzīgā situācijā dažādas pilsoņus atkarībā no to fiziskā vai emocionālā stāvokļa vai nodarbinātības.
Kādas sekas ir tirgotājiem? Skaidrs, ka visiem jāpārprogrammē informatīvās sistēmas un kases aparātus, kā arī jāpārveido tirdzniecības zāles iekārtojums. Otrs un svarīgākais - jāizvērtē, vai ir ekonomiski izdevīgi turpināt strādāt tajos laika intervālos, kādos bija pieņemts līdz šim. Kas mainījies tik būtiski? Alkoholam, atšķirībā no pirmās nepieciešamības precēm maizes, piena un tamlīdzīgi, kuru piecenojums ir 15-25%, piecenojums ir būtiski lielāks par nepieciešamiem veikala uzturēšanas izmaksu segšanai 35%. No tā puse aiziet darba algās un ar tām saistītos nodokļos. Tātad secinām ka veikaliem ar lielu iepirkuma grozs, galvenokārt, tie ir globālie tirgotāji, šis peļņu nesošo preču īpatsvara samazinājums iem nebūs tik būtisks jo to kompensēs citas preces, kas būs pircēja grozā. To pierāda arī šo tirgotāju paziņojumi.
Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova: "Rimi" sortimentā lielākās un svarīgākās kategorijas ir svaigā pārtika, augļi un dārzeņi, pirmās nepieciešamības ikdienas preces. Savukārt, alkoholiskie dzērieni veido mazāku sortimenta daļu, tāpēc būtiskas izmaiņas "Rimi" veikalu darbībā netiek prognozētas. Šeit uzmanība jāpievērš Latvijas Bankas pētījumam par “Rimi” cenām.
Mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris uzsvēra, ka "Maxima" pamatdarbība ir vērsta uz pārtikas mazumtirdzniecību, tāpēc, neskatoties uz izmaiņām alkohola tirdzniecības laikā, kompānijas 172 veikali strādās kā ierasts un veikalu pamata darba laiks nemainīsies.
Savukārt, mazajam veikalam ar šauru sortimentu, kur maize piens un citi mazāka piecenojuma produkti sastāda būtisku īpatsvaru, tas radīs lielas problēmas un tirgotājam būs dilemma: vai samazināt darba laiku vai turpināt strādāt kā līdz šim. Ja saīsina darba laiku, tad risks pazaudēt pastāvīgo pircēju, kurš pēc pl.20 var aiziet iepirkties uz globālo vai citu veikalu un mainīt pastāvīgi iestaigāto iepirkšanās taku. Savukārt, ja viņš turpina strādāt, tad jāizlemj, kā saglabāt līdzšinējo ieņēmumu līmeni. Vai nu jānosaka papildus maksa (piemēram, 1%) par apkalpošanu pēc pl.20 vai jāpalielina cenas kopumā, kas, protams, pasliktina jau tā slikto konkurētspēju ar globālajiem tirgotājiem.
Kā pieņēma ierobežojumus?
Tos virzīja Veselības ministrija bez analīzes un pamatojuma. Tas attiecas gan uz alkohola patēriņa paradumiem un struktūru, gan tendencēm alkohola lietošanā. Arī attiecībā uz alkohola tirdzniecības laiku ierobežojumu nebija itin nekādas analīzes par tā ietekmi gan uz alkohola patēriņu, gan tautsaimniecību kopumā, gan tirdzniecības nozares struktūru un iedzīvotāju nodrošinātības ar pārtiku izmaiņām. Attiecībā uz alkohola patēriņu mēs redzam, ka pēdējos laikos alkohola patēriņš Latvijā būtiski krītas, ko pierāda gan narkologu izteikumi, gan pārdošanas rezultāti, gan Eurostat dati.
Ilze Maksima, narkoloģe un atkarību speciāliste Vivendi centrā: “Alkohola patēriņa līmenis Latvijā 2019. gadā bija augstākais ES, tagad esam jau ceturtajā vietā.” Savukārt, pēc regulāra ikdienas alkohola patēriņa Latvija un Lietuva ir līderi ar mazāki procentu -1% iepretim Portugālei ar 21,4% ikdienas alkohola dzērāju.
Vai administratīvs ierobežojums ir tas, kas samazinās alkohola patēriņu? Pēc statistikas redzams, ka nē. Valstīs, kur alkohola pārdošanas laikam nav ierobežojumu vai tie ir minimāli, alkohola patēriņš salīdzināms ar Latviju. Polija - 1,9l gadā, Vācija - 10,6-12,8 l, Francija - 11,4-13,5 l, Spānija - 10,7-12,2 l, Itālija - 8,0-9,1 l (svārstības atkarībā no datu avota).
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis ("Jaunā Vienotība") sacīja: "Mūsuprāt, tirdzniecības laiku ierobežošana ir ļoti būtiska."
Tikmēr Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols uzskata: "Mēs esam teikuši, ka pēc būtības ir jāsāk ar sabiedrības kultūras maiņu, patēriņa maiņu."
Kādas būs tā sekas?
Galvenā bēda ir katastrofālā lēmuma ietekme uz Latvijas nacionālo pārtikas tirdzniecību. Skaidrs, ka ar šo lēmumu tiks iznīcināti 10-25% pārtikas veikalu Latvijā, būtiski palielinot tirgus koncentrāciju globālo ķēžu tīklos. Saeima atteica iespēju izskatīt šos ierobežojumus divās komisijās: sociālo lietu un tautsaimniecības vai izveidot kopīgu komisiju. Tā rezultātā pretēji Eiropas komisijas un ESAO 2024.gada lēmumiem Latvijā nolemts nevis revitalizēt reģionālo un apkaimju tirdzniecību, bet to būtiski ierobežot.
Mazumtirdzniecības ķēdes top! mārketinga direktore Ilze Priedīte: Bez alkohola strādāt vienkārši nav izdevīgi, apsvērsim iespējas pielāgot atsevišķu veikalu darba laiku - īpaši svētdienās. Tur, kur tirdzniecība svētdienā kļūst nerentabla, slēgsim dažus veikalus. Vienlaikus tajās vietās, kur top! ir vienīgais veikals, centīsimies rast līdzsvarotu risinājumu.
Sevišķi smagi klāsies “Aibes”, “Lata” un “Vesko”veikaliem. Dažos reģionos un apkaimēs tie ir vienīgā vieta, kur iedzīvotāji var iegādāties pārtiku un ikdienā nepieciešamākās preces, tāpēc jādomā, kā pareizāk rīkoties šajā situācijā, lai saglabātu veikala ērto pieejamību un izdzīvotu pašam tirgotājam.
Cerība, kas man radās EK un ESAO programmas veidošanas laikā par mazo tirdzniecības uzņēmumu atbalstu palēnām izplēn Latvijā. Tik daudz ES ir labo piemēru: mazie veikali, kas dominē pilsētu centros Itālijā, Portugālē, Beļģijā. Šobrīd speciālais atbalsts tirdzniecības revitalizācijai reģionos un pilsētu apkaimēs valsts līmenī ir tuvu nullei. Izņemot digitalizācijas programmu, kurā apmācības ir momentāli pieejamas, bet uz projektu atbalstu jāgaida vismaz pusgads, pārējie Ekonomikas ministrijas skaidrojumā atsūtītie izskatās, maigi sakot, jocīgi: aizdevums produktivitātes veicināšanai no 100 000 līdz 5 mlj. eiro, aizdevums izaugsmei investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem līdz 250 000 eiro, garantijām darījumiem no 500 000 7 mlj. eiro. Vienīgais pieejamais ar lielu tirgotāja fantāzijas devu ir atbalsta grants līdz 1 mlj. eiro jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai.
Pirms gadiem uzsākām pasta pakalpojumu ieviešanu reģionālajos veikalos. Nomainījās vadība un nolēma vienkārši likvidēt pasta pakalpojumus. Varbūt šoreiz jaunais “Pasts” varētu atbalstīt šo sadarbību un paņemsim miljonu, patiesi tuvinot pasta pakalpojumus cilvēkam katrā Latvijas apdzīvotajā vietā?
Neļausim sagraut tirdzniecības ekoloģiskās sistēmu. Atcerēsimies arī Bībelē teikto: vīns padara dzīvi priecīgu, tas ir pārpilnības, miera un prieka simbols, vīns un alus ir labas Dieva dāvanas, kas paredzētas cilvēka sirds iepriecināšanai.
