Vairākas saimniecības šogad nesēs ziemas rapšus un koncentrēsies uz ziemas kviešiem, jo šobrīd lauki ir pārmitri un dubļainā augsnē iesēts rapsis var neattīstīties un nepārziemot, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra.
Viņš uzsvēra, ka rapsim ir vajadzīga gaisīga un normāla mitruma augsne, kurā augs var strauji sadīgt un attīstīties. Tāpat pa mitrajiem laukiem nav iespējams pārvietoties ar smago tehniku.
Tāpēc nākamajā gadā varētu būtiski samazināties ziemas rapša platības, skaidroja Skudra. Ziemas rapšus ir ieteicams iesēt līdz 1.septembrim, bet Vidzemē un Latgalē to sēja vēl nav noslēgusies.
Savukārt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols aģentūrai LETA sacīja, ka ziemāju sēju ietekmē novēlotā ražas novākšana, piebilstot, ka šobrīd tikai neliels skaits saimniecību ir paspējis apsēt laukus plānotajā apjomā. Piemēram, Latgalē, kur darbus kavē lielais mitrums, nākamajā gadā varētu būt uz pusi mazāk ziemas rapšu platību, bet valstī kopumā - par aptuveni 25%.
Ozols akcentēja, ka lauku darbi ir cieši saistīti, tostarp laukus, kuros nav novākta raža, nevar apstrādāt un apsēt.
LLKC augkopības konsultants minēja, ka ziemas kviešus varētu sākt sēt nākamās nedēļas beigās, līdz aptuveni 10.septembrim, un sēšanas darbiem būtu jānoslēdzas līdz aptuveni 25.septembrim. Tomēr ir gadījumi, kad saimnieki ziemas kviešus sēj arī oktobrī, bet tad sējumi vājāk sacero.
Ziemas kviešus sējot agrāk, ir vajadzīgs mazāk sēklu un sējumi ir produktīvāki, uzsvēra Skudra.
Ziemas kviešu platību kopējos apmērus šobrīd vēl neesot iespējams prognozēt. Tomēr, visticamāk, Zemgalē saimnieki apsēs plānotos laukus, bet Vidzemē vēl ir nepieciešams novākt esošās platības. Tāpēc ziemas kviešu sējplatību apmēri būs atkarīgi no turpmākajiem laikapstākļiem.
Jau ziņots, ka pēc LLKC sniegtās informācijas ziemas rapša kulšanas darbi ir noslēgušies Zemgalē, Kurzemē nokulti aptuveni 80% platību, bet Vidzemē un Latgalē - 50 līdz 60%. Savukārt ziemas kvieši Zemgalē ir gandrīz novākti, Kurzemē nokulti ap 60-70%, bet Vidzemē un Latgalē ziemas kviešu platības novāktas tikai aptuveni 40-60% apmērā.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 5.augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. LLKC pamatkapitāls ir 1 139 326 eiro, un tā īpašnieki ir Zemkopības ministrija (99,32%) un Latvijas Zemnieku federācija (0,68%). LLKC 2024.gadā strādāja ar 15,69 miljonu eiro apgrozījumu un 20 958 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.