Pēdējās desmitgadēs migrācijas plūsmas Eiropas savienībā kļuvušas daudzveidīgākas. Cilvēki pārvietojās ne tikai no Austrumeiropas uz Rietumiem, meklējot labākas ekonomiskās iespējas, bet arī no citiem pasaules reģioniem, piemēram - Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Eiropas Savienība sāka veidot kopīgus noteikumus par robežkontroli un patvēruma politiku, taču dalībvalstu viedokļi par imigrācijas apmēru un regulējumu atšķīrās, kas bieži radīja spriedzi starp nacionālo un kopējo Eiropas politiku.
Viens no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem bija 2015. gada bēgļu krīze, kad Eiropā ieradās vairāk nekā miljons cilvēku, galvenokārt no Sīrijas kara un citām konfliktu zonām. Daļa valstu, piemēram, Vācija un Zviedrija, uzņēma lielu skaitu bēgļu, kamēr citas stingri iebilda pret uzspiestām kvotām.
Kuru valstu politika izrādījusies pareizāka? Skaties video un uzzini kādreizējā Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova viedokli.
