Par mēģinājumu atņemt māju tiesvedība velkas jau 12 gadus, krāpnieku shēmā bija iesaistīts arī bezpajumtnieks

© Depositphotos

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgas centrā, Brīvības ielā gandrīz tika izkrāpts vēsturisks nams. Tā īpašniece tikai nejauši uzzināja, ka par neesošu parādu gandrīz miljona latu apmērā viņas mājai draud piespiedu izsole. Krāpnieku shēmā bija iesaistīts arī bezpajumtnieks un “Latvijas Pasta” darbinieks. Policija plānu izjauca, taču lieta Latvijas tiesu sistēmā iestrēgusi un tiesvedība joprojām turpinās, ziņo "Nekā personīga".

Par krāpnieku rīkoto afēru Nekā personīga stāstījām jau 2013.gadā. Pagājuši 12 gadi un Augstākā tiesa šo lietu jau otro reizi atgriezusi atpakaļ skatīšanai apgabaltiesā.

Inese Sutta kopā ar ģimeni saimnieko savā ēkā Brīvības ielā, ko pirms 12 gadiem gandrīz zaudēja. Krāpnieku grupa sagatavoja viltotu līgumu, ka kāda persona namīpašniecei it kā aizdevusi 1 miljonu latu un parāds sen bija jāatdod. Krāpnieki kā parāda piedzinēju noformēja Rīgas patversmē Maskavas ielā dzīvojušu bezpajumtnieku.

Tolaik lietu skatīja nesen ieviestajā paātrinātā brīdinājuma kārtībā. Viltotā parāda pieteicējs sniedza dokumentus Zemesgrāmatas tiesnesei Agnesei Skulmei. Viņa tos apstiprināja un sūtīja Inesei Suttai ierakstītā vēstulē jautājumu, vai viņa piekrīt, ka šāds parāds pastāv. Dienā, kad Inese Sutta it kā parakstījusies par vēstules saņemšanu, Brīvības ielas nama novērošanas kameru video redzams, ka pastnieks tālāk par pastkastītēm nemaz neaizgāja. Patiesībā svarīgais dokuments uzreiz nonāca pie krāpniekiem. Viņi viltoja Ineses Suttas parakstu un apstiprināja, ka parāds ir īsts. Tālāk lieta nonāca uz galda tiesu izpildītājam.

Tieši šajā posmā Inese Sutta ar dēliem no paziņām uzzināja, ka viņu ēka tūdaļ nonāks izsolē. Operatīvi iesaistījās policija, krāpniekus izskaitļoja un arestēja. Īpašumu paglāba no izsoles. Šķita, ka viss beidzies labi.

Tomēr iespējamā krāpnieciskās shēmas autore - nekustamo īpašumu māklere Natālija Ņemilova pārcēlusies uz Vāciju. Un 12 gadu laikā šī salīdzinoši vienkāršā lieta joprojām iestrēgusi tiesu gaiteņos. Cietusī ģimene domā, ka tā novilcināta apzināti.

INESE SUTTA

cietusī

PĒTRIS SUTTA

cietušās dēls

Cik tiesu instances jūs jau esat izgājuši?

Sanāk daudz jau tagad.

Visas iespējamās.

Pirmā, kas sākās 2014.gadā, tad bija apgabaltiesa, tad bija Augstākā tiesa. Senāts. Tad AT ierosināja kasāciju. Pēc tam AT noraidīja, ierosināja kasāciju. Atkal nonāca atpakaļ apgabaltiesā 2021.gada nogalē. Un apgabaltiesa otrā vilkās 4 gadus. Tad atkal beidzot nonāca AT un tagad atkal ierosināta kasācija.

Iesākumā sešus gadus Vidzemes priekšpilsētas tiesā lietu skatīja tiesnese Doloresa Bambere. Notika vairāk nekā 50 sēdes, bet daudzas atlika. Apsūdzētās vārdā advokāts Juris Grinvalds tiesai regulāri nesis ārvalstu medicīnas iestāžu atzinumus par klientes veselības likstām. Slimības dēļ regulāri neieradās liecinieki un citi lietas dalībnieki. Kad jau garajam procesam bija pievērsta sabiedrības un amatpersonu uzmanība, lietu sadalīja, lai tiesvedību paātrinātu. Tomēr tiesāšanās nesamērīgi ieilgusi. Lieta jau divas reizes skatīta Augstākajā tiesā un šogad jau otro reizi tā atgriezta atpakaļ apgabaltiesai.

INESE SUTTA

cietusī

Kaut viss ātrāk beigtos. Ka varētu mierīgi gulēt un par to vairāk nedomāt. lai neatnāk kārtējais uzaicinājums paklausīties viņu jaunās versijas. 7:51:25

PĒTRIS SUTTA

cietušās dēls

Mēs cīnījāmies daudzus gadus, faktiski katru gadu, advokāts lūdza, lai veic tiesu medicīnas ekspertīzi. Pārbaudītu visus medicīnas dokumentus un veselības stāvokli. Vai tā persona var vai nevar. Jo advokāts arī solījās. Ja nākošajā tiesā nebūs, nu tad kaut vai uz ratiņiem atvedīsim. Tā viņš tikai solīja un braukāja tiesnešiem pa ausīm. (..) beidzot 2024.gadā pienāca laiks, kad apgabaltiesa lika iesniegt informāciju par veselības stāvokli un visām mūsu kompetentām iestādēm izvērtēt. Pagāja pusgads un tika saņemta no kompetentām iestādēm Vācijā informācija, ka bez apsūdzētās piekrišanas medicīnas informāciju izsniegt mēs nevaram.

Mēs esam nonākuši pie situācijas, ka tiesa saka - mēs nevaram neticēt ārsta zīmēm, bet tai pašā brīdī esam nonākuši pie situācijas, ka ārsta zīmes juridiski pārbaudīt mēs nevaram.

Jau kopš lietas sākuma cietušie par absurdo situāciju centās pievērst uzmanību gan Valsts prezidentam, gan Tieslietu ministrijai, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdim. Kritisks par notikušo bijis vienīgi Tiesībsargs, kas padziļināti pētījis tiesvedību šajā lietā. Iestāde uzskata, ka tiesāšanās ilgums ir nesamērīgs.

INETE PIĻĀNE

Tiesībsarga vietniece

Sanāk šajā lietā, kur nu vērsies, kur nu raksti - viss atduras pret to, ka tam konkrētajā pusē ir lielāka tiesība un aizsardzība. Bet tas taču vispār nav normāli pēc būtības. Tad sanāk tā, ka cilvēks, kas procesā ir iesaistīts un cietušais, viņam tagad jācīnās ar valsti, ka valsts nav spējusi nodrošināt adekvātu, normālu, saprātīgu tiesvedības procesu, ka novestu līdz taisnīgam noregulējumam. Nu tas nav pieļaujams.

Cilvēki ir pateikuši, ka viņiem vairs... Ir palūguši tiesām vairs nesūtīt nekādus dokumentus ir vai nav tiesas procesi, advokāti vairs neies, cietusī puse vairs neies, jo viņiem žēl savas veselības, laika un naudas, ko viņi ir iztērējuši šo daudzo gadu laikā.

Un to arī var saprast. Pilnībā var saprast.

Pēc šā skandalozā gadījuma Saeima grozīja likumu, lai tik milzīga apmēra krāpšanas nebūtu iespējamas. Tagad paātrinātā kārtībā var piedzīt līdz 15 tūkstoš eiro. Bet par grozījumiem, kas varētu skart darba nespējas lapu vai citu dokumentu izsniegšanu, kas attaisno cilvēku neierašanos uz darbu vai piedalīties tiesas sēdēs, ministriju gaiteņos un kabinetos spriež jau vairākus pēdējos mēnešus. Mudinājumu ātri jomu sakārtot jūlijā izteica arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Bet pēc ministriju amatpersonu izteikumiem - tas tik ātri visticamāk nenotiks.

Tieslietu ministrija apgalvo, ka viņiem notiekot sarunas ar Veselības ministriju. Kāds tieši būs mehānisms pateikt esot pāragri. Bet ideja varētu būt tāda, ka mediķi gatavos izziņas, kas būs paredzētas tieši tiesām. Un tajās ārstniecības personāls sniegs atzinumu vai sasirgušais ir tik slims, ka nevar piedalīties tiesas sēdē.

EVA KRJUKOVA

Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore

Mēs ar Veselības ministriju esam saziņā par nepieciešamo izmaiņu izdarīšanu. Mūsu ieskatā kā mēs līdz šim esam runājuši, šis būtu tieši tiesai adresēts izraksts no pacientu medicīniskās kartes, kurā ārsts skaidri apzinās, ka viņš šo izrakstu dod tiesai. Jo šobrīd ir tā, ka ārsts iedod šo izrakstu, bet viņš nezina, kur pacients viņu iesniegs. Vai tā būs darba vieta vai skola vai jebkura cita vieta. Bet viņš nav informēts, ka tas ir tieši tiesai adresēts.

Turpta 13 gadu ilga tiesvedība šādā vienkāršā lietā un jau otro reizi AT nosūta uz kasāciju - pirmsšķietami tas liekas normāli?

No tiesībām uz taisnīgu tiesu un saprātīgu termiņu ievērošanu, protams, tas nav pārāk adekvāti. Ar to tiešām vajadzētu cīnīties.

Veselības ministrijas amatpersonas neoficiālās sarunās ar Nekā personīga kolēģu optimismu slāpē, sakot, ka ārstiem nevajadzētu uzkraut papildu pienākumu vēl vērtēt, vai pacients var piedalīties tiesas sēdē. To, viņuprāt, jāizlemj pašai tiesu sistēmai. Ja tieslietu ministrija sola, ka mehānisms būs gatavs pusgada laikā, kolēģi Veselības ministrijā labākajā gadījumā runā par nākamā gada vasaru. Un ar noteikumu, ka mediķiem jaunievedums ir plaši izskaidrots un viņi pret to neiebilst. Bet kā risināt situāciju, ka persona atrodas ārvalstīs un tiesai regulāri kā attaisnojumu nosūta citas valsts mediķu rakstītas ārstu zīmes, ne tieslietu ne arī veselības ministrijā nezin.

Tiesībsarga ieskatā Brīvības ielas nama lietā cietušiem būtu jāapsver iespēja vērsties tiesā pret valsti, jo viņu piedzīvotais ir absurds.

INETE PIĻĀNE

Tiesībsarga vietniece

Protams, ka te vispār nevar būt stāsts, ka tas ir normāli. Protams, ka tas ir absolūti neadekvāts posms. Un es ko saredzu, ka tīri teorētiski cilvēks varētu vērsties pret valsti tiesā, jo Satversmes 92.pats paredz personai aizskarto tiesību gadījumā tiesā un saņemt arī kompensāciju un tiešām es domāju, ka tas ir viens no veidiem kā šo konkrēto situāciju varētu risināt. Es neredzu citu ceļu un citu variantu kā to darīt.

Cietusī ģimene saka - šodien šī skaļā krimināllieta ir kā lakmusa papīrs Latvijas tiesu sistēmas nespējai. Noziegums ir atklāts. Policija savu darbu paveica. Bet tiesvedība joprojām velkas. Pēc viņu teiktā - neviens no līdzīga piedzīvotā nav pasargāts. Ja tā var notikt ar mums - tas var notikt ar jebkuru. Tā saka Inese Sutta.

INESE SUTTA

cietusī

Ko jums pašai personīgi nozīmē, ka šī tiesvedība šitā velkas?

Man pašai ļoti daudz nozīmē. Sākot ar jau veselības sabojāšanu. Pēc šīs te uzziņas, kas es esmu tādu milzīgu aizņēmumu paņēmusi, nepagāja daži mēneši, ka es kļuvu par sirds invalīdi. Vajadzēja man uzlikt sirds stimulatoru. Un arī tagad visa tā lieta klibo. nekas jau neuzlabojas, jo katrs tiesas process jau veicina visu to pasliktināšanos un es neteiktu, ka īpaši labi jūtos, bet ceru, ka sagaidīšu, kad tas viss beigsies.

PĒTRIS SUTTA

cietušās dēls

Mēs prasību uzturām, bet mēs nevēlamies nevienu ziņu ne epastā, ne telefonā. Mēs nekur netaisāmies ierasties. Mēs nekur neieradīsimies. Mūs varat informēt tikait tad, kad ir gala tiesas spriedums. AT noraidījums kārtējais sūdzībai no apsūdzēto puses. Viss. Mēs esam izsmelti.

Tas tikai, lai pasargātu savu garīgo veselību?

Bezšaubām. viennozīmīgi. (...)

Mūsu patriotisms šai valstij ne tikai dēļ šī procesa. Ir arī daudz citas lietas. Bet šis ir pielicis ļoti treknu punktu mūsu patriotismam. Ja daudzi runā, ka jums jābūt patriotiskam, tad atnāciet. Es jums izstāstīšu. Vai ir vērts būt patriotam šinī valstī. Es vairs tāds neesmu. Ja tas skar jūs- izvērtējiet divreiz, trīsreiz, piecreiz, vai tas ir to vērts iesaistīties tiesas procesā. Apēdiet to un smierinieties un izvērtējiet savu veselību. Jo tas prasīs jums līdzekļus un prasīs jums gadus, tas jums prasīs veselību. Aizmirstiet pāridarījumu, kas jums ir izdarīts.

Austākās tiesas priekšsēdētājs mudina slimības lapu jautājumu pēc iespējas ātrāk sakārtot. Bet tomer Suttas ģimenes pieredzēto ar sirgstošo ārvalstīs tas nekādā veidā nerisinās. Līdzīgi no tiesas izvairījās bijušais VID augsta līmeņa darbinieks Vladimirs Vaškevičs. Viņš centās izlikties par slimu nespējnieku un to tēloja arī īpaši gatavotā filmā.

Latvijā

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Zinātniskais institūts sadarbībā ar Eiropas universitātēm, tehnoloģiju centriem un slimnīcām radījis unikālu e-apmācību platformu "www.eh4future.eu" veselības aprūpes speciālistiem Eiropā, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.