“Kādu dienu es ķimerējos savā garāžā un nolēmu veidot jaunu ideoloģiju.” (The other day I was tinkering around in my garage and I decided to build a new ideology.) Ar šiem vārdiem sākas Kērtisa Jarvina ieraksts “Formālista manifests” (A Formalist Manifesto), kuru viņš ar pseidonīmu Mencius Moldbug publicēja 2007. gada 23. aprīlī.
Šo manifestu var uzskatīt par fundamentu, uz kura būvēta ideoloģija, kas šodien pazīstama ne tikai kā “Neoreakcionārā kustība” (NRx) vai “Tumšā apgaismība” (Dark Enlightment), bet arī kā ideoloģija, uz kuras bāzējas pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa politika. Ja arī pats Tramps visās šajās ideoloģiskajās peripetijās varbūt īpaši neiedziļinās, tad tie spēki, kas aiz viņa stāv (Pīters Tīls, platforma “2025”), balstās tieši uz to. Liels Jarvina fans ir viens no MAGA kustības ideologiem Stīvs Benons un ASV viceprezidents Dž. D. Venss. Līdz ar to daudzi Trampa gājieni nav lāgā saprotami, ja nav zināma šī viņa rīcības ideoloģiskā bāze.
Kopš 2007. gada, kad Jarvins publicēja savu manifestu (nepārprotama atsauce uz Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa 1848. gadā publicēto “Komunistiskās partijas manifestu”), daudz ūdeņu aiztecējis, un pasaulē notikušas būtiskas politiskas pārmaiņas.
Pirmkārt, Krievija ir uzsākusi agresīvu karu Eiropā, kurš no līdzšinējās politiskās tradīcijas skatu punkta nav nedz pamatojams, nedz vēl jo vairāk attaisnojams.
Otrkārt, pasaulē ir tālu attīstījusies un, visticamāk, savu augstāko punktu jau pārsniegusi “progresisma” ideja (“woke” kustība), pret kuru aktīvi jau no paša sākuma vērsās Jarvins.
Treškārt, par ASV prezidentu atkārtoti ir kļuvis Donalds Tramps, kurš savā otrajā prezidentūras kadencē ir krasi nostājies pret “progresismu” un vairāk vai mazāk atklāti realizē Jarvina un viņa domubiedru idejas.
Kas ir šis “Tumšās apgaismības” idejiskais tēvs Kērtiss Jarvins, un kādas idejas iemieso šī “garāžā sagudrotā” ideoloģija?
Jarvins dzimis 1973. gadā liberāli noskaņotā ebreju ģimenē un jau no skolas gadiem iemantojis gan brīnumbērna, gan dīvaiņa slavu. Viņam mūžīgi paticis izcelties un iet “savu ceļu”. Studiju biedri atceras, ka viņš lekciju laikā atteicies noņemt velobraucēja ķiveri un sēdējis auditorijā ar ķiveri galvā.
Šajā gadu tūkstotī Jarvins ienāca jau kā diplomēts programmētājs un dažādu ar digitālo nozari saistītu jaunuzņēmumu dibinātājs. Vienu no tiem viņš sekmīgi pārdeva un ierakstījās miljonāros. 2002. gadā viņš nopirka māju Sanfrancisko bagātnieku rajonā un sāka aizgūtnēm, nesistēmiski lasīt vēstures un filozofijas literatūru. Piecus gadus vēlāk ar jau pieminēto manifestu dzima viņa literārais dubultnieks - Mencius Moldbug, kurš bez liekas pietātes pret tā brīža autoritātēm sāka dekonstruēt liberālās demokrātijas aksiomas.
Šī tieksme uz dekonstrukciju Jarvinu/Menciusu Moldbagu padara visai līdzīgu citiem agrāko patiesību dekonstruētājiem no “progresistu” nometnes. Būtu viņš piedzimis gadus desmit agrāk, visticamāk, būtu iekļāvies tieši kreisi liberālo dekonstruētāju (“progresistu”) rindās. 2000. gados šī niša jau bija aizņemta. Tā jau bija kļuvusi pamatstraume, bet Jarvins vienmēr ir gribējis iet jaunus, vēl neapgūtus ceļus. Tāpēc Jarvins par savu mērķi ir izvirzījis sagraut, viņaprāt, novecojušo “progresisma” ideoloģiju un tās vietā uz goda pjedestāla uzstumt savu. Sākotnēji dēvētu par “formālismu”, bet tagad kā neoreakcionāro kustību vai “Tumšo apgaismību” pretstatā vecajai 18. gadsimta Voltēra un Ruso apgaismībai, kas šodien sevi jau esot izsmēlusi.
Ko šī ideoloģija sevī ietver? Kāda ir tās galvenā jēga un centrālā ideja? Uzreiz jānorāda, ka Jarvins kopš 2007. gada regulāri, gandrīz vai ik dienas savā emuārā publicē kādu ierakstu. Ņemot vērā šo ierakstu daudzskaitlību un faktisko nesistēmiskumu, par kaut kādu stingru, rūpīgi līdz niansēm izstrādātu filozofisko konstrukciju runāt nevar. Tomēr ir divas centrālās tēzes, kuras caurvij visu Jarvina un viņa sekotāju domu gaitu.
1) Demokrātija kā valsts pārvaldes forma ir novecojusi. Tā vairs nestrādā. Pareizāk sakot, tā nav efektīva. Daudz efektīvāka ir monarhija, kad viens autoritatīvs cilvēks vienpersoniski pieņem lēmumus un par visu arī atbild. Kā ideāls piemērs tiek piesaukts ilggadējais Singapūras līderis un reformators Li Guanjao vai šeihs Muhameds Rašids al Maktūms Dubaijā.
Tieši šādu pārvaldes formu ASV cenšas ieviest Tramps, ignorējot vai minimizējot pārējo valsts pārvaldes institūciju lomu. Faktiski tās visas pakārtojot “zem sevis”. Līdzīga valsts pārvaldes sistēma (vertikāle) darbojas Putina Krievijā, Sji Dzjiņpina Ķīnā un Persijas līča monarhijās. Nav brīnums, ka tieši šie valstu līderi izpelnījušies lielāko Trampa cieņu. Pret demokrātiski ievēlētiem un viegli savu amatu zaudēt spējīgiem rietumvalstu līderiem Trampa respekts ir nesalīdzināmi mazāks.
2) Uz cilvēces problēmām jāraugās nevis caur morāles, bet efektivitātes prizmu. Uz tām jāskatās tehnokrāta acīm. “Formālista manifestā” šī doma tiek formulēta šādi: “Galvenais ir uz problēmām raudzīties nevis kā uz morālu, bet gan tehnisku jautājumu. Jebkurš risinājums, kas atrisina problēmu, ir pieņemams. Risinājums, kas neatrisina problēmu, nav pieņemams.”
Jarvins un viņa sekotāji atbalsta ideju, kuru aktīvi proponē arī Latvijas “īstie” konservatīvie, ka politikas vērtēšana morāles kategorijās esot bankrotējusi, jo ir neefektīva. Šī pozīcija skaidri redzama Krievijas - Ukrainas kara vērtējumā. Nav svarīgi, kurš kuram uzbrucis, kurš ir agresors un kurš upuris. Svarīgi ir izbeigt karadarbību, vienalga kā. Tiklīdz sākoties runas par “taisnību” un citām morāles kategorijām, tā miera panākšanas iespējas attālinoties.
Savos rakstos Jarvins nemitīgi uzsver, ka tradicionālo morāli un modernās vērtības (piemēram, vienlīdzību un cilvēktiesības) viņš neuztver kā nozīmīgas parādības. Viņš lietām pieejot kā tehnokrāts/programmētājs: ja kaut kas ir noderīgs, tad mēs to ņemam; ja nav, metām ārā. Nav svarīgi, kā vajadzētu būt pēc “taisnīguma” principiem. Svarīgi, kā ir.
Šī amoralitāte, kas bieži nonāk pretrunā ar mūsdienu humānisma standartiem, Jarvinu viegli ierindo ASV galēji labējo reakcionāru iecienītāko filozofu kohortā.
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Jarvina ideoloģisko uzskatu sistēmu grūti nosaukt par konservatīvu tradicionālajā izpratnē. No vienas puses, viņš netic sabiedrības spējām pašiem sevi vadīt (demokrātiskā veidā izvirzot savus līderus), bet no otras - sludina valsts totālu neiejaukšanos pilsoņu privātajā dzīvē un viņu brīvības neierobežošanu. Jebkuras brīvības. Jarvins nesaskata neko sliktu viendzimuma laulībās (un visā ar to saistītajā tematikā) vai privātā narkotiku lietošanā. Katrs varot darīt, ko grib un kā grib.
No Jarvina daudzskaitlīgajiem un īsti nesistematizētajiem izteikumiem katrs ņem to, kas viņam tuvs, un ignorē to, kas viņam mazāk pieņemams. Rezultātā Jarvina “filozofija” ir kā tāds milzīgs rezervuārs, no kura katrs var pasmelties ar autoritatīvu vārdu apstiprinātas “gudrības”. Tās nevis es pats, sēžot pie automašīnas stūres, izdomāju, bet gan tās ir izteicis slavenais Jarvins.
Šī raksta mērķis nav detalizēti aprakstīt Jarvina ideoloģijas dažādos, bieži vien pretrunīgos aspektus. Katrs pats var ar šo ideoloģiju plašāk iepazīties Menciusa Moldbaga vietnē “Unqualified Reservations” vai viņa neskaitāmajās intervijās “YouTube”. Norādīšu tikai uz vienu.
Ir ārkārtīgi viegli visai ciniski spriedelēt par bezmorāles sabiedrības labumiem, pašam ērti zvilnot pie baseina savā Kalifornijas villā. Proti, tādas sabiedrības ielenkumā, kura jau ir sasniegusi augstus humānisma standartus un kur šo standartu augļus var netraucēti baudīt. Pavisam cita lieta, ja Jarvinam un citiem “Tumšās apgaismības” apoloģētiem savus pasaules pārveidošanas plānus nāktos rakstīt, baudot nevis liberālās demokrātijas brīvības Sanfrancisko, bet gan Putina, Sji Dzjiņpina vai citu autoritāro monarhu “brīvības” kaut kur Voroņežā vai Čzjancinā.
Diez vai viņi paši būtu īpaši laimīgi, nonākot tādā bezmorāles sabiedrībā, kur cilvēks cilvēkam vilks un katrs pats par sevi. Lai gan parasti šie visu nokrāsu jaunās pasaules cēlāji ir pārliecināti, ka pēc revolūcijas viņi jau noteikti būs tie, kas būs pašā augšā un visu “riktēs” pēc sava prāta. Tikai vēlāk, kad viņus jau ved uz nošaušanu, viņi izmisīgi kliedz: nododiet vadonim, ka notikusi šaušalīga kļūda. Bet ir jau par vēlu.
