Kamēr ASV ieguva 45 miljardu vērtu balvu, ES diemžēl netika pat pie sarunu galda
Miers Kaukāzā – lieliska ziņa. Bet žēl ka ES globālā loma turpina samazināties
Viens no maniem darbiem EP ir vadīt delegāciju attiecībām ar Dienvidkaukāzu. Izteikšu savu viedokli par pēdējām ziņām par mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu.
1. Miers. Galvenais ir miers. Miera līguma parafēšana starp Armēniju un Azerbaidžānu pieliek punktu gadu desmitiem ilgam konfliktam. Vairs netiks nogalināti cilvēki, reģionā varēs sākties ekonomiskā attīstība. Miers ir absolūta prioritāte.
2. ASV pieeja. Mieru panāca ASV, izmantojot jaunu, teiksim tā, “pragmatisku” pieeju. Šī pieeja izrādījās efektīvāka par ES pieeju.
3. Īpašā balva. “Trampa ceļš”, kas savienos Azerbaidžānu ar Nahičevanu caur Armēnijas teritoriju, ir jauns transporta koridors ar dzelzceļa, naftas, gāzes un optiskās šķiedras līnijām. ASV saņēma ekskluzīvas tiesības uz 99 gadiem attīstīt šo stratēģisko artēriju ar milzīgu komerciālo potenciālu 45 miljardu dolāru vērtībā.
4. ES loma. Kamēr ASV ieguva 45 miljardu vērtu balvu, ES diemžēl netika pat pie sarunu galda.
5. Eiropas ieguldījums. Šī situācija ir īpaši nepatīkama, jo tieši Eiropas Savienība gadiem ilgi ieguldīja stabilitātē un bāzes infrastruktūras izveidē. Mēs esam tie, kas finansē drošības misiju EUMA uz robežas un piešķīruši simtiem miljonu eiro palīdzību.
Secinājumi: Tas ir turpinājums stāstam par tarifiem ar ASV, kas parādīja, ka ar ES var runāt no spēka pozīcijām. Dienvidkaukāzas kontekstā ES vispār nebija pie sarunu galda. Tas ir ļoti slikti, jo apliecina ES globālās lomas mazināšanos. Latvijas interesēs ir stipra Eiropas Savienība, kas spēj aizstāvēt savas intereses, nevis ES, ar kuru visi runā kā ar mazu bērnu.
