Igaunijas valdības mājaslapā publiskoti dokumenti par Latvijas un Igaunijas valdību 27. augustā Tartu notikušās kopsēdes rezultātiem. Tajos redzams, ka ir pieņemti konkrēti lēmumi, kas ļaus kāpināt kopējo Latvijas un Igaunijas konkurētspēju, ļaus Eiropas struktūrās vienotā frontē cīnīties par mūsu uzņēmēju interesēm, viņu pasargāšanu no pārmērīgās birokrātijas, ļaus intensificēt kopīgu darbu pie nākotnes tehnoloģiju megaprojektiem, ciešāk sadarboties enerģētikā un transportā.
Lai arī pašā sēdē žurnālistiem netika ļauts piedalīties, sēdes starplaikos un arī pēc tam www.nra.lv tika sniegta plaša informācija par sarunu virzību un tās rezultātiem.
Abu valstu iekšlietu ministrijām līdz šā gada beigām jājauno Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas divpusējais līgums par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā. Līdz šā gada 15. oktobrim jāsagatavo kopīgs rīcības plāns cīņai pret narkotiku tirdzniecību pārrobežu līmenī un organizēto noziedzību. Ārlietu ministrijām jāvienojas par kopīgu informēšanas darbu ES un citos atbilstošos formātos, lai veicinātu vienotu ES pieeju cīņai ar Krievijas ēnu floti Baltijas jūrā. Ekonomikas ministrijām līdz šā gada beigām jānoslēdz divpusējs saprašanās memorands par degvielas piegādes drošību un jāvienojas par kopīgu rīcības plānu, kurā izklāstītas konkrētas sadarbības jomas degvielas piegādes drošības jomā laikposmam no 2026. līdz 2028. gadam. Ministrijām, kas ir atbildīgas par dzīvnieku infekcijas slimību pārvaldību, jānostiprina pārrobežu sadarbība starp medniekiem pierobežas reģionos, lai notiktu efektīva mežacūku uzraudzība un populācijas kontrole.
Igaunijas un Latvijas valdības atkārtoti nofiksējušas kopīgo apņemšanos veltīt visas pūles, lai līdz 2030. gadam pabeigtu galveno "Rail Baltica” maršrutu. Abas valdības atzīst, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu ES finansējumu "Rail Baltica” projektam nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, būs nepieciešams palielināt finansējumu pārrobežu savienojamībai.
Par dzelzceļa transportu atbildīgām ministrijām tuvākajā laikā jāpanāk vienošanās, ka Tartu-Rīgas pasažieru dzelzceļa savienojuma Valgas-Rīgas posms tiks integrēts Igaunijas sabiedrisko pakalpojumu līgumā, lai varētu uzsākt regulārus pasažieru pārvadājumus. Igaunijas un Latvijas valdībām jāapstiprina turpmākais kopīgais atbalsts "airBaltic” attīstībai kā stratēģiskai reģionālai aviokompānijai, kas apkalpo Baltijas reģionu.
Par enerģētikas politiku atbildīgām ministrijām jāpadziļina reģionālā sadarbība, saskaņojot valstu enerģētikas stratēģijas un saskaņojot tiesisko regulējumu - jāvirzās uz integrētāku Baltijas enerģijas tirgu.
Par kodolpolitiku atbildīgām ministrijām jāpaplašina starpministriju sadarbība. Jāsaskaņo nacionālās enerģētikas stratēģijas un tiesiskie regulējumi, lai sniegtu labumu mūsu elektroenerģijas patērētājiem un ražotājiem, uzlabojot balansēšanas rezervju tirgus, attīstot vienotu pieprasījuma pārvaldības tirgus modeli. Jāizveido cieša starpministriju sadarbība kodolenerģijas tiesību aktu, drošības standartu, vides un radiācijas aizsardzības, ieinteresēto personu iesaistes un spēju veidošanas jomās.
Iestādēm, kas ir atbildīgas par ģeotelpisko kartēšanu, jāizstrādā kopīgs projekts visaptverošai Igaunijas un Latvijas robežas pārkartēšanai un jāizpēta finansēšanas iespējas, tostarp izmantojot "Interreg" Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmu.
Ministrijām un attiecīgajām iestādēm, kas ir atbildīgas par eksporta un investīciju veicināšanu, līdz 2025. gada 1. novembrim kopīgi jāsagatavo rīcības plāns 2026. gadam, lai stiprinātu Baltijas reģiona starptautisko klātbūtni un pozicionējumu, tostarp kolektīvu iesaisti stratēģiski svarīgos trešo valstu tirgos. Plāna izstrādi vadīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar attiecīgajām aģentūrām Igaunijā. Attiecīgās Latvijas iestādes aicinās arī savus Lietuvas kolēģus pievienoties šim plānam, kura mērķis ir izveidot vienotu rīcības plānu Baltijas reģionam. Jāpauž vienota nostāja par birokrātijas mazināšanu Eiropas Savienības līmenī gan pašreizējā, gan turpmākajā plānošanas periodā.
Ministrijām, kas ir atbildīgas par digitālajiem jautājumiem, jāsadarbojas, lai nodrošinātu igauņu un latviešu valodas klātbūtni mākslīgā intelekta (MI) jomā un stiprinātu divpusējo sadarbību MI ieviešanā publiskajā sektorā. Jāsaglabā koordinēta pieeja mūsu kopīgo interešu pārstāvniecībā mākslīgā intelekta gigarūpnīcu iniciatīvā attiecībās ar Eiropas Komisiju. Jāveic teorētiskās mācības, lai praktizētu koordināciju reaģēšanā uz nopietniem scenārijiem, cita starpā pārrobežu kabeļu incidentiem.
Kā kopsēdes starplaikā nra.lv norādīja mūsu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), "ekonomikā starp Latviju un Igauniju ir ļoti daudz neizmantotu ciešākas sadarbības iespēju, piemēram, jaunuzņēmumu attīstībā, kas dod ļoti lielas iespējas. Tikpat svarīgs uzdevums ir kopīga sadarbība tālāko tirgu apgūšanā, piemēram, lai cīnītos par eksporta iespējām uz ASV un investīciju piesaistīšanā no ASV. Līdzīgi ir ar Japānu. Tie ir tālākie tirgi, kur tādām valstīm kā Latvija un Igaunija iet atsevišķi un konkurēt ir ļoti grūti. Konkurence ir ļoti sīva. Bet, ja mēs ejam kopā, tad varam konkurēt ar citām valstīm. Kaut vai, piemēram, ar Somiju. Šādās sēdēs ir ļoti labas iespējas pārrunāt jautājumus un vienoties par tālākiem soļiem”.
Runājot par mūsu eksportspēju uz Ameriku, vaicājām ministram, vai ir kādas konkrētas nozares, kur mēs kopīgi ar igauņiem varētu ieiet Amerikas tirgū. V. Valainis teica: "Jau šobrīd tā ir kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība. Ir produkti, kurus mēs eksportējam, bet, kopīgi sadarbojoties, mēs varam veidot daudz lielākus un labākus piedāvājumus un daudz plašāk uzrunāt šo konkrēto tirgu. Valstis, kurām ir lielāki resursi, ir konkurētspējīgākas. Mēs kā Baltijas valstis varam konkurēt ar Somiju. Mēs jau sākam konkurēt ar Somiju, un tā ir iespēja mums piesaistīt daudz lielākas investīcijas kā reģionam kopumā, nevis katram atsevišķi. Ja šīs investīcijas "nosēžas” vienalga kur - Igaunijā vai Latvijā, tas ir ieguvums abām valstīm tik un tā, jebkurā gadījumā.”
Uz piebildi, ka igauņi intensīvi sadarbojas ar Somiju un vai mēs tādējādi nebūsim konkurenti Igaunijai sadarbībā ar Somiju, V. Valainis norādīja: "Būsim viennozīmīgi. Bet tas nemazina ātrumu. Šeit šī sadarbība būtu loģiskāka. Redzam, cik apjomīgi Latvija un Igaunija savā starpā jau tirgojas. Igaunija ir viens no mūsu lielākajiem gan investīciju, gan eksporta partneriem, un mēs Igaunijai tieši tāpat. Līdz ar to labāk izmantot jau esošās sinerģijas, lai veicinātu rezultātu.”
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), vaicāts par mūsu valstu virzību uz kodolstacijas būvi, skaidroja: “Runājām par to, kā līdzvērtīgi veidot likumus. Skaidrs, ka mēs mācāmies. Daudzas labas idejas ir jāpārņem, nevis jāizgudro pašiem. Otra lieta noteikti ir standarti. Svarīgi, lai kodolstaciju būvniecībā gan Latvijā, gan Igaunijā būtu līdzvērtīgi standarti. Jā, pašreiz izvērtējam mazo modulāro kodolstaciju būves iespējas. Vēl nenotiek diskusijas par to, kur būvēt, jo vēl jāizdara liels mājasdarbs. Bet tas, kas notiek, ir padziļināta situācijas pētīšana ekspertu līmenī. Tad skatīsimies, kāds būs iespējamais rezultāts. Viennozīmīgi, jau pašlaik notiek sadarbība.
Igauņiem šis jautājums ir daudz aktuālāks, jo viņiem ir jāizstrādā degslāneklis kā ģenerējošā jauda. Mums vēsturiski ir hidroelektrostacijas, kā arī vējš un saule. Mēs pēc būtības varam iztikt ar jau esošajām jaudām. Jautājums, kuru mēs pārrunājām ar igauņu kolēģiem, ir, cik izmaksās viens kilovats no kodolenerģijas saražotās elektroenerģijas. Tas ir tas svarīgākais aprēķins. Runāju arī ar iepriekšējo Igaunijas ministru par to, cik tad nākotnē maksās kilovats. Visi rāda lieliskas prezentācijas, bet neviens nevar pateikt, cik iedzīvotājiem maksās kilovats kodolenerģijas, un tas ir lielākais jautājums. Kurš pirks elektrību, piemēram, par 15 centiem. Vai tad mēs, valsts, dotēsim elektroenerģiju? Mēs esam vieni no retajiem reģionā, kam ir brīvas jaudas. Baltijas valstu lielākā priekšrocība ir tā saucamie brīvie tīkli tiem, kuriem vajadzīga 1600 megavatu jauda. Vācijā, Polijā ir problēmas izbūvēt papildu jaudas, līdz ar to mēs šādu staciju varam būvēt jau tuvākajā laikā.”
