Maksātnespējīgās "Baltic International Bank" administratore šogad jūlijā ir atguvusi bankas aktīvus 315 553 eiro apmērā, kas ir par 59,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2025.gada jūlijā ir atgūti 253 439 eiro, bet no pārējiem aktīviem ir atgūti 62 114 eiro.
Tādējādi šogad septiņos mēnešos "Baltic International Bank" administratore ir atguvusi kopumā 2,267 miljonus eiro, bet kopš 2023.gada 24.marta, kad "Baltic International Bank" tika atzīta par likvidējamu un tika sākts likvidācijas process, ir atgūti kopumā 26,875 miljoni eiro, tostarp 2023.gadā - 16,931 miljons eiro, bet 2024.gadā - 7,677 miljoni eiro.
"Baltic International Bank" maksātnespējas procesa izdevumi šogad jūlijā veidoja 253 288 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 186 702 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība - 66 550 eiro, bet izdevumi izsoļu organizēšanai - 36 eiro.
Tādējādi šogad septiņos mēnešos bankas maksātnespējas procesa izdevumi veido kopumā 1,833 miljonus eiro, bet bankas izdevumi kopš likvidācijas sākuma veido kopumā 8,537 miljonus eiro, tostarp 2023.gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 3,322 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 3,383 miljonu eiro apmērā.
Pārskats arī liecina, ka 2025.gada 31.jūlijā kreditoru prasījumi "Baltic International Bank" bija 80,727 miljonu eiro apmērā, kamēr 2024.gada beigās kreditoru prasījumi bija 81,155 miljonu eiro apmērā. Savukārt pārējās saistības veidoja 25,036 miljonus eiro.
Tāpat pārskats liecina, ka jūlija beigās "Baltic International Bank" prasības pret kredītiestādēm veidoja 6,653 miljonus eiro, bet nauda kasē un prasības pret Latvijas Banku bija 6,478 miljonu eiro apmērā.
Savukārt parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu jūlija beigās bija 3,09 miljonu eiro apmērā, akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu bija 1,606 miljonu eiro apmērā, pārdošanai turēto ilgtermiņa aktīvu vērtība bija 19,165 miljoni eiro, bet līdzdalība saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā veidoja 1,593 miljonus eiro.
Kopumā "Baltic International Bank" aktīvi šogad jūlija beigās bija 50,264 miljonu eiro apmērā, kamēr 2024.gada beigās bankas aktīvi bija 52,555 miljonu eiro apmērā.
Bankas kapitāls un rezerves jūlija beigās bija negatīvs - mīnus 55,499 miljoni eiro, apmaksātais pamatkapitāls bija 56,399 miljonu eiro apmērā, bet iepriekšējo gadu uzkrātie zaudējumi bija 112,776 miljonu eiro apmērā.
Jau vēstīts, ka Ekonomisko lietu tiesa 2023.gada marta beigās apmierināja Latvijas Bankas iesniegto "Baltic International Bank" likvidācijas pieteikumu. Banka tika atzīta par likvidējamu no 2023.gada 24.marta. Tiesa par bankas likvidatoru iecēla advokātu Olavu Ceru.
Savukārt ar Ekonomisko lietu tiesas 2024.gada 24.janvāra spriedumu "Baltic International Bank" ir pasludināta par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratori ir iecelta Linda Sniega-Svilāne.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura kopš 2023.gada ir pievienota Latvijas Bankai, 2022.gada 12.decembrī atzina "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, un nolēma neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.
Pēc FKTK skaidrotā, "Baltic International Bank" darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nebija īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bija nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
2022.gadā "Baltic International Bank", pēc neauditētajiem datiem, strādāja ar zaudējumiem 26,773 miljonu eiro apmērā, kas ir 5,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā. Bankas aktīvi 2022.gada 31.decembrī bija 139,051 miljona eiro apmērā, kas ir par 33,8% jeb 71,12 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās.
Bankas lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%).