Saules enerģijas parku būvniecība veicinātu normatīvo aktu izmaiņas
Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība. Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.
Proti, neskatoties uz to, ka saules enerģijas parka būvniecībai ir vajadzīga būvatļauja un tam ir nepieciešama nodošana ekspluatācijā gluži kā citām būvēm, saules enerģijas parkus nevar reģistrēt zemesgrāmatā. Tas ir pat pārsteidzoši, ka šis jautājums nav atrisināts jau gadiem, jo saules enerģijas parkiem jau tagad piešķir un zemesgrāmatā var reģistrēt apbūves tiesību un Valsts zemes dienests saules parkam piešķir kadastra apzīmējumu, taču uzbūvēto saules parku kā “būvi” ierakstīt zemesgrāmatā nevar. Attiecīgi saules enerģijas parks tiek traktēts nevis kā būve un nekustamā īpašuma sastāvdaļa, bet kā “kustamā manta”.
Taču pēc saules enerģijas parka būvniecības pabeigšanas tās vairs nav atsevišķas iekārtas, bet pie konkrētā zemesgabala piestiprināto iekārtu kopums ar visām nepieciešamām konstrukcijām, kabeļiem, apakšstacijām. Saules paneļu elektrostacija kļūst par nekustamā īpašuma sastāvdaļu. Šis ir paradokss arī tādēļ, ka saules enerģijas parks pilnīgi noteikti ir mazāk “kustināms” kā, piemēram, angārs, kas tiek reģistrēts zemesgrāmatā kā “būve”, taču patiesībā ir vieglāk nojaucams vai pārvietojams nekā izbūvēts saules enerģijas bateriju projekts.
Tāpat minētajā situācijā sanāk, ka apbūves tiesības piešķiršana saules enerģijas parka būvniecībai ir pretrunā ar pašu apbūves tiesības būtību, jo tā ir piešķirama tikai attiecībā uz tādām ēkām un būvēm, kuras ir iespējams reģistrēt zemesgrāmatā. Apbūves tiesības zemesgrāmatas nodalījums pēc saules enerģijas parka būvniecības pabeigšanas paliek “tukšs”, proti, neaizpildīts ar būvi, kuras būvniecībai apbūves tiesība tika piešķirta.
Varētu likties - kāda gan nozīme šīm it kā tehniskajām detaļām, turklāt daudz saules parku jau ir uzbūvēts un tātad šī sistēma strādā. Jā - strādā - taču nepilnīgi un finansiāli neefektīvi. Proti, problēma ir finansēšanas nodrošinājumā, jo pašlaik saules enerģijas parku nav iespējams ierakstīt zemesgrāmatā un, līdz ar to, nodibināt uz to hipotēku.
Un, ja saules enerģijas parks ir “kustamā manta”, tad no banku finansējuma viedokļa tas skaitās riskantāks par “nekustamo īpašumu” un attiecīgi, banku finansējums teorētiski ir dārgāks vai pat nav pieejams. Tas tādēļ, ka no banku viedokļa mainās finansējuma ķīlas vērtība un drošība. Īsumā, “būve”, kas ir reģistrēta zemesgrāmatā, bankām ir drošāka ķīla nekā “kustamā manta”, kas pat pēc definīcijas var nebūt stingri piesaistīta kādai konkrētai vietai.
Un finansējuma “cenai” jeb piemērotajām procentu likmēm ir liela nozīme enerģijas parka projekta dzīves ciklā, kas var ilgt gadiem, pat desmitiem gadu. Ja finansējums ir augstāks pat par pusprocentu nekā tas varētu būt, tad attiecīgi pieaug arī saražotās elektroenerģijas pašizmaksa un tātad arī cena, ko uzņēmēji vēlas saņemt par saražoto enerģiju. Proti, finansējuma izmaksu izmaiņas ietekmē visu saules enerģijas parka biznesa modeli un iespējams arī to, vai parku vispār ir ekonomiski pamatoti būvēt. Atrisinot šo vienu detaļu, saules enerģijas parku būvniecība kļūtu finansiāli pievilcīgāka un Latvija kopumā varētu ātrāk virzīties uz to, lai kļūtu par elektroenerģijas neto eksportētāju.
Turklāt tas palīdzētu valstij sasniegt izvirzītos enerģētikas un klimata mērķus, kam nepieciešama mērķtiecīga politika un investīcijas šādos projektos. Labvēlīgo atjaunīgās enerģijas finansēšanas priekšnosacījumu veidošana un attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos, neapšaubāmi, veicinātu šīs politikas realizāciju.
Mēs aicinātu likumdevēju šo jautājumu atrisināt un paredzēt iespēju zemesgrāmatā reģistrēt saules enerģijas parku kā “būvi” ar tās raksturojošiem parametriem. Kā jau minēju, zemesgrāmatā jau tagad tiek mēģināts risināt saules enerģijas parku reģistrāciju, taču palicis kāds pussolis, lai to varētu izdarīt pilnvērtīgi. Tā ir pavisam neliela un pilnīgi loģiska izmaiņa, kas noteikti nāks par labu Latvijas enerģētikas nozarei, finanšu tirgum un galu galā - elektroenerģijas patērētājiem.
