Kofeīna izraisītā nervozitāte un nemiers dažiem cilvēkiem var būt tik spēcīgs, ka daudzi pāriet uz bezkofeīna kafiju, domājot, ka tā neapšaubāmi ir veselīgāka, tomēr, vai tā patiešām ir, skaidro laikraksts "The Telegraph".
Grēmu gadījumā kuņģa skābe ieplūst atpakaļ barības vadā, izraisot dedzinošu sajūtu aiz krūšu kaula un dažreiz skābu garšu mutē. Tāpēc ir svarīgi zināt, ko dzert grēmu gadījumā un kādi šķidrumi mazina simptomus.
Ja vēlaties dzīvot veselīgu dzīvi, vajadzētu dzert pietiekami daudz ūdens. Ilgu laiku noteikums bija vismaz divi litri dienā. Bet, pēc ekspertu domām, jāievēro cits noteikums.
Mēs visi zinām to sajūtu – diena sākas skrējienā un beidzas ar vēl vienu vakaru, kurā atkal nebija laika doties uz sporta zāli. Tomēr kustības nepieciešamas arī tad, ja tām šķietami nav laik - šeit talkā nāks mikrostiepšanās – īsas, apzinātas kustības tikai dažas minūtes dienā, kas sniedz jūtamu atvieglojumu gan ķermenim, gan prātam, kopā ar “verywellfit.com”.
Banāni ir lielisks enerģijas avots un satur šķiedrvielas, kas ir ļoti noderīgas jūsu zarnām, tomēr ir svarīgi ēst šos augļus, ievērojot mērenību, īpaši, ja jums ir noteiktas veselības problēmas. Cik daudz banānu dienā ir droši? Skaidro “Verywell Health” uztura speciālisti.
Nedēļas sākums cilvēkiem izraisa noturīgu fizioloģisku reakciju, kas ilgst mēnešiem ilgi un var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku, atklājuši Honkongas Universitātes zinātnieki.
Šai smaržai nav nekāda sakara ar higiēnu, tā nepazūd pat pēc dušas un ilgi saglabājas gaisā, uz ādas, drēbēm un gultas veļas. Neliela pelējuma smaka, sajaukta ar metālisku skābumu un kaut ko netverami taukainu. Zinātnieki jau sen ir apstiprinājuši: tā smaržo vecums. Precīzāk, ķīmisks savienojums, kas organismā rodas vecumā.
Matu mazgāšana katru dienu var padarīt galvas ādu vēl taukaināku, savukārt retāka mazgāšana nesniedz svaiguma sajūtu. Par laimi, ir vairāki vienkārši triki, kā matiem saglabāt svaigumu arī dienās bez šampūna – un ne vienmēr vajadzīgs sausais šampūns. Ar padomiem dalās “Healthline”.
Silta ūdens dzeršana no rīta ir bieži dzirdēts padoms - tas ir it kā vienkāršs solis ceļā uz labāku pašsajūtu. Taču vai šim ieradumam tiešām ir zinātnisks pamats, vai tas ir tikai vēl viens interneta mīts? Skaidro “Cleveland Clinic”.
Aukstā sezona bieži rada jautājumu par D vitamīna piedevu priekšrocībām. Uztura speciālists Uve Knops sniedz pārsteidzošu ieskatu saules vitamīna faktiskajā iedarbībā, raksta focus.de.
Šī zivs, kas ir plaši izplatīta, bet tajā pašā laikā nenovērtēta, var kļūt par īstu superēdienu uzturā. Tā ir pieejama, viegli pagatavojama un tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, kas neatpaliek no dārgā laša. Runa ir par sardīnēm – un lūk, kāpēc tās jāiekļauj ikdienas ēdienkartē.
Dermatologi atgādina, ka kompetenta ādas kopšana sākas ar šo vienkāršo pamatnoteikumu. Ādas jaunību ietekmē daudzi faktori: ģenētika, cik bieži atrodaties saulē bez saules aizsargkrēma, dzīvesveids un uzturs. Protams, arī kompetenta kopšana var mainīt situāciju.
Brokastu izlaišana ne tikai kaitē fiziskajai veselībai, bet tas var kļūt arī garīgi nogurdinoši, pat neapzinoties to, skaidro psihologs Marks Treverss kopā ar “Forbes”.
Ir garšvielas, kas satur vairāk antioksidantu nekā populārā kurkuma. Lai gan kurkuma ir pazīstama ar savām labvēlīgajām īpašībām, tās aktīvā sastāvdaļa kurkumīns organismā uzsūcas slikti.
Dušas želeja un roku ziepes bieži šķiet aizstājamas, īpaši brīžos, kad beidzas viens vai otrs. Taču atšķirības sastāvā un iedarbībā var ietekmēt gan ādas stāvokli, gan mazgāšanas efektivitāti, skaidro “Healthline”.
Lūk, kad un kā tās var aizstāt cita citu – un kad labāk to nedarīt!
Testosterons ir galvenais hormons, kas ietekmē vīriešu fizisko un garīgo veselību. Tas regulē muskuļu masu, tauku vielmaiņu, enerģiju, garastāvokli un libido. Tomēr tā deficīts rodas ne tikai vecākiem vīriešiem, bet arī jauniem vīriešiem. Kāpēc rodas šī problēma un kā to diagnosticēt?
Amerikāņu zinātnieki atkal ceļ trauksmi par cilvēku veselībai bīstamu ķīmisko vielu izplatību – šoreiz uzmanības centrā ir alus, vēsta pētījums, kas publicēts žurnālā “Environmental Science & Technology”.
Iespējams, esat dzirdējuši, ka pārāk daudz olu izraisa aizcietējumus. Arī influenceri Instagram to apgalvo. Olas kādreiz tika vainotas holesterīna līmeņa paaugstināšanā asinīs, kas izrādījās nepatiesi. Vai mēs arī kļūdāmies par olām un aizcietējumiem? Ko stāsta dažādie pierādījumi?
Līdz ar datortehnoloģiju attīstību cilvēki nereti salīdzināja savu atmiņu ar datu glabāšanas disku. Bet vai cilvēka smadzenēm var pietrūkt "vietas" un tās var tikt pārslogotas ar informāciju, tā, kā tas var viegli notikt ar datora vai viedtālruņa cieto disku? Skaidro zinātnes žurnāls “LiveScience”.
