Iesnas, kakla kņudēšana un drebuļi – brīdī, kad piezogas saaukstēšanās, daudzi atceras bērnībā dzirdētas tautas metodes. Viena no spilgtākajām un arī pretrunīgākajām ir sīpola likšana zeķēs vai kāju ierīvēšana ar sīpolu pirms miega. Dažiem tā šķiet dīvaina, citi zvēr, ka tas ir “palīdzējis vienmēr”. Bet no kurienes šī metode nāk, kāpēc tā joprojām tiek izmantota un vai patiešām strādā? Atbildes meklē “unian.net”.
Kā darbojas šī tautas metode?
Tautas ticējumos pēdas tiek uzskatītas par īpaši jutīgu ķermeņa daļu, kurā it kā atrodas punkti, kas saistīti ar visu organismu. Tāpēc sīpols - augs ar spēcīgu aromātu un antibakteriālām īpašībām - tiek likts tieši zeķēs vai izmantots kāju ierīvēšanai.
Parasti izmanto svaigu sīpolu, to sagriežot šķēlēs vai pusītēs. To ieliek zeķēs un dodas gulēt. Citi sīpolu smalki sakapā vai sarīvē un ar to viegli ierīvē pēdas, pēc tam uzvelkot siltas vilnas zeķes.
Kāpēc tieši sīpols?
Sīpols izsenis ticis uzskatīts par dabisku “attīrītāju”. Tas satur sēra savienojumus, kam piemīt spēcīga smarža un kairinoša iedarbība. Tautas medicīnā uzskata, ka:
Jāatzīst gan, ka zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu, ka sīpols caur pēdām tieši ārstē saaukstēšanos, nav. Taču tas nenozīmē, ka metode nestrādā vispār.
Placebo efekts un rūpes par sevi
Speciālisti bieži uzsver - tautas metožu iedarbībā lielu lomu spēlē placebo efekts un pats rituāls. Silta gulta, vilnas zeķes, sajūta, ka par sevi rūpējas, un miers var reāli uzlabot pašsajūtu. Savukārt sīpola smarža var palīdzēt atbrīvot degunu un padarīt elpošanu vieglāku.
Kad būt piesardzīgiem?
Lai arī metode šķiet nekaitīga, jāievēro piesardzība:
Tradīcija, kas turpina dzīvot
Sīpols zeķēs, iespējams, neizārstēs saaukstēšanos vienas nakts laikā, taču kā tautas tradīcija un mierinošs vakara rituāls tas joprojām atrod vietu daudzās mājās. Un reizēm tieši šīs vienkāršās, no paaudzes paaudzē nodotās metodes sniedz sajūtu, ka esam parūpējušies par sevi - un arī tas ir svarīgs solis ceļā uz atveseļošanos.
