Ja žagošanās lēkmes kļūst biežas, ilgstošas un netiek atvieglotas ar mājās pieejamiem līdzekļiem, tā varētu būt brīdinājuma zīme. Pastāvīgas žagas dažreiz liecina par nopietnām iekšējo orgānu, galvenokārt aknu un barības vada, patoloģijām.
Pēc speciālistu teiktā, viens no iespējamiem cēloņiem ir steatohepatīts — aknu iekaisums, ko izraisa pārmērīga tauku uzkrāšanās. Palielinātais orgāns sāk spiest uz diafragmu, to kairinot un refleksīvi izraisot žagas. Turklāt aknu darbības traucējumi izraisa toksīnu uzkrāšanos asinīs, kas arī kairina nervu sistēmu, raksta DoctorPiter.
Aknas atrodas zem diafragmas. Palielinātas aknas var spiest uz diafragmu, to kairinot, un nervu sistēmas līmenī tas refleksīvi aktivizē nervus, kas kontrolē diafragmu.
Ārsti min arī barības vada iekaisumu (ezofagītu), kas bieži rodas žults refluksa dēļ gastroezofageālā refluksa slimības gadījumā. Ķīmiski apdegumi un iekaisums kairina nervu galus, kas arī izraisa žagošanos.
Steatohepatīts ir bīstams, jo tas var progresēt līdz aknu fibrozei un cirozei — neatgriezeniskiem stāvokļiem, kuros orgāns zaudē savas dzīvības funkcijas. Smagos gadījumos attīstās portālā hipertensija, kas var izraisīt bīstamu asiņošanu no barības vada vēnām.
Iesaka konsultēties ar ārstu, ja žagas ilgst vairāk nekā divas dienas vai tām pievienojas citi satraucoši simptomi, piemēram, svara zudums, apetītes zudums vai smags vājums.
