Klepus ir viens no izplatītākajiem saaukstēšanās un sezonālo vīrusu simptomiem. Turklāt nereti klepus mēdz saglabāties vēl kādu laiku pēc vīrusu izslimošanas. Kāpēc jāpievērš uzmanība dažādiem klepus veidiem, kāpēc klepus mēdz saglabāties pēc slimošanas un kā veicināt atlabšanu? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā speciāliste, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Klepus ir organisma aizsardzības mehānisms, lai attīrītu elpceļus. Klepum var būt dažādi iemesli, tostarp vīrusi, infekcijas, piesārņojums, atviļņa slimība, sirds un asinsvadu un citas saslimšanas, arī noteikti medikamenti. Klepum par iemeslu var būt arī iesnas. Lai klepu veiksmīgi ārstētu, ir jāzina tā iemesls.
Parādoties pirmajām saaukstēšanās, gripas pazīmēm, arī akūtam klepum, ir svarīgi palikt mājās, pastiprināti uzņemt šķidrumu un ievērot atpūtas režīmu, uzsver klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Nepieciešamā šķidruma uzņemšanai ieteicams ūdens vai zāļu tējas, piemēram, ceļtekas lapu, mārsila lakstu, liepziedu, gaiļbiksītes, deviņvīruspēka ziedu, priežu pumpuru, ko lieto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu, mazinātu iekaisumu, un ārstniecības augu drogas darbojas arī antibakteriāli un stiprina imunitāti.
Tējas klepus ārstēšanas laikā gan nodrošina nepieciešamo šķidruma uzņemšanu, gan arī uzlabo zāļu sekretolītisko iedarbību.
Klepu iedala produktīvā, kas norit ar krēpu izdalīšanos, vai neproduktīvā, kas ir sauss un kairinošs. Klepus gadījumā ārstēšanās līdzekļi jāizvēlas atbilstoši klepus veidam - sausam klepum vai produktīvam, stāsta klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
No ārstniecības augu līdzekļiem viszināmākie ir preparāti ar Islandes ķērpja ekstraktu, ko ieteicams lietot sausa, kairinoša klepus, aizsmakuma, rīkles gļotādas kairinājuma gadījumā. Ekstraktā esošās gļotvielas pārklāj, aizsargā un mitrina mutes dobuma un rīkles gļotādu, mazinot kairinājumu rīklē un sausu klepu.
Produktīva klepus gadījumā jāizvēlas atkrēpošanu veicinoši līdzekļi, piemēram, līdzekļi ar efejas lapu sauso ekstraktu, arī citiem augu ekstraktiem (piemēram, timiāna, mārsila, priežu pumpuru, ceļteku) un to dažādas kombinācijas, jo tie veicina atkrēpošanu, ir ar pretiekaisuma darbību, palīdz atvieglot elpošanu un darbojas antibakteriāli.
Svarīgi ņemt vērā! Nav ieteicama vienlaicīgi klepu nomācošo līdzekļu un atklepošanu veicinošo, krēpas sašķidrinošo līdzekļu lietošana, jo tiek nomākts klepus reflekss un kavēta sašķidrināto krēpu atkrēpošana. Par piemērotāko līdzekļu izvēli ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
Liela nozīme gan veseļojoties no vīrusiem un klepus, gan ikdienā ir arī gaisa mitrumam telpās, lai gļotāda nebūtu izžuvusi, saka ģimenes ārste Zane Zitmane. Mājās relatīvais gaisa mitrums jāuztur 40-55 % robežās. Telpas jāvēdina ik pēc 2-3 stundām, pilnībā atverot logu uz 5-10 minūtēm.
Kāpēc klepus nereti saglabājas arī pēc tam, kad saaukstēšanās vai vīruss jau šķiet pārslimots? Kā skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane, elpceļus klāj skropstiņepitēlijs - mikroskopiskas slotiņas, kas virza gļotas ārā. Vīrusi (īpaši gripa un RSV) šīs šūnas bojā. Lai tās atjaunotos un atsāktu normālu darbību, organismam nepieciešams laiks.
Turklāt pēc iekaisuma elpceļu receptori kļūst pārlieku jutīgi. Pat auksts gaiss, smiekli vai straujāka ieelpa var izraisīt klepus lēkmi, lai gan vīrusa organismā vairs nav. Ja klepus kļūst retāks un mīkstāks, parādās tikai no rītiem vai pie slodzes un ja ir laba pašsajūta, tad satraukumam nav pamata. Taču, ja klepus nevis mazinās, bet kļūst biežāks, maina raksturu (piemēram, kļūst rejošs), ja parādās elpas trūkums vai sēkšana (svilpjoša skaņa izelpojot) vai ja atkal paaugstinās temperatūra (virs 38 grādiem) pēc tam, kad tā jau bija normalizējusies, jāvēršas pie ārsta.
Tāpat ieilguša klepus cēlonis var būt aizdegunes tecēšana, kad iesnas vairs netek uz āru, bet biezas gļotas tek kaklā pa rīkles aizmugurējo sienu, īpaši guļus stāvoklī. Tas kairina klepus receptorus. Ieildzis klepus var būt arī alerģijas izraisīts, piemēram, tā var būt alerģija uz putekļu ērcīti, ziedputekšņiem, pelējumu, arī alerģija uz dzīvnieku spalvu, skaidro ārste.
Jāņem vērā, ka akūts klepus parasti ilgst līdz trīs nedēļām. Pēc infekcijas klepus var turpināties līdz astoņām nedēļām. Ja klepus turpinās ilgāk par šo laiku, tas jau ir hronisks, un ir jāvēršas pie ārsta.
Ilgstošs klepus un slikta pašsajūta ir simptomi, ko nedrīkstam ignorēt. Ja klepus neuzlabojas un saglabājas vairākas nedēļas, ir svarīgi vērsties pie ārsta, lai veiktu izmeklējumus - jāveic asins analīzes, nosakot pilnu asinsainu un CRO (C-reaktīvais olbaltums), lai saprastu, vai nav sākusies bakteriāla infekcija, saka ģimenes ārste Zane Zitmane. Tāpat jāveic plaušu rentgens, lai izslēgtu pneimoniju un tuberkulozi. Ja ir aizdomas par astmu vai alerģiju, var tikt nozīmēta alergologa konsultācija.
Pievērsiet uzmanību brīdinājuma zīmēm! Ja parādās asins piejaukums krēpās, elpas trūkums, sāpes krūtīs, nepamatots svara zudums, noteikti jāvēršas pie ārsta, jo tas var liecināt par nopietnākām veselības problēmām.
Pēc slimošanas jāņem vērā pašsajūta, lai uzreiz nepārslogotu organismu darbā vai sportojot. Vitamīni un minerālvielas izmantojami profilaksei un spēku atgūšanai pēc slimošanas, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Imūnsistēmai nozīmīgie vitamīni ir D, C, A un E vitamīni, kā arī minerālvielas - dzelzs, selēns un cinks, tāpēc jāseko, lai uzturs būtu sabalansēts un pilnvērtīgs un nodrošinātu nepieciešamās vielas. D vitamīns jāuzņem papildus, lai tas būtu optimālā līmenī, kā arī ieteicams veikt asins analīzes - D vitamīna līmeņa noteikšanai un kontrolei asinīs.
Jārūpējas par veselīgu un pietiekami ilgu miegu un atpūtu. Katru dienu jāizvēlas sabalansēts uzturs, samazinot sāls patēriņu, un jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums. Ieteicamas pastaigas svaigā gaisā un piemērotas fiziskās aktivitātes.
Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!
