Veikli vīri ar Raimonda Paula vārdu cenšas nogrābt kārtīgu “piķi”. Var tikai pabrīnīties, kā var iekulties ķezā ar koncerta rīkošanu, kura nosaukumā ir tādi ikvienam latvietim svēti vārdi kā “dziesmu svētki”, “Manai dzimtenei” un Raimonds Pauls. Taču tas viegli izdarāms, ja visa pamatā ir primitīva vēlme krietni nopelnīt ar Paula vārda ekspluatāciju pašam Maestro aiz muguras.
Ik reizi, kad runājam par situāciju Latvijas mediju vidē, jāatceras vairākas lietas. Latvijas mediji darbojas: 1) milzīgas lingvistiskās nevienlīdzības apstākļos; 2) milzīgas finansiālās nevienlīdzības apstākļos; 3) milzīgas ideoloģiskās nevienlīdzības apstākļos. Atšifrēsim visas šīs nevienlīdzības un pamēģināsim ieskicēt iespējamos risinājumus, kā situāciju uzlabot.
Jaunais, 2026. gads ir ne tikai Uguns Zirga gads (no 17. februāra), bet arī 15. Saeimas vēlēšanu gads (3. oktobrī). Atsevišķi politiskie spēki neslēpj, ka ies uz vēlēšanām ar domu aizmēzt šobrīd valdošo politisko šķiru vēstures mēslainē. Viņu argumenti ir vispārzināmi: Latvija joprojām daudzos tautsaimnieciskās izaugsmes rādītājos atrodas ja ne gluži pēdējā, tad vienā no pēdējām vietām ES. Turklāt daudzos rādītājos atpaliekam no kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas.
ASV Jaungada speciālā militārā operācija “Trīs stundās Karakasā” iedzina pēdējo naglu vecajā pasaules kārtībā, kura pēc Otrā pasaules kara tika iestrādāta dažādās konvencijās, deklarācijās un galīgi formulēta 1975. gada Helsinku nolīguma Nobeiguma aktā.
Aizvadītā gada nogalē Rīgas dome (RD) pieņēma jaunā gada sagaidīšanas uguņošanas noteikumus. Tagad atļauts šaut svētku salūtu tikai vienu stundu pēc jaunā gada atnākšanas pēc Latvijas laika. Visos citos laikos uguņošana uzskatāma par pārkāpumu un tiks administratīvi sodīta.
Jebkurš svētku apsveikums sastāv no divām sastāvdaļām. No klasiskām, vispārzināmām standartfrāzēm un otras, svarīgākās – oriģinālās daļas, kurā kaut kas tiek pateikts tieši tam konkrētajam cilvēkam, kurš tiek sveikts. Jo lielāka pirmā, vispārīgā daļa, jo apsveikums formālāks, bezpersoniskāks un līdz ar to arī mazāk emocionāli uzrunājošs.
Gadumijas sagaidīšanas tradīcijās latviešiem raksturīga laimes liešana, kas pēc būtības ir tā pati zīlēšana kafijas biezumos. Pamēģināsim kaut ko līdzīgu izdarīt ar Latvijas politiskās nākotnes prognozēšanu. Kas mūs gaida 2026. gadā? Pareizāk sakot, kas mainīsies pēc 3. oktobrī paredzētajām 15. Saeimas vēlēšanām?
Aizvadītais 2025. gads ir iezīmējis lūzuma punktu pasaules kārtībā. Ir pienācis laiks runāt skaidru un tiešu valodu. Tā pasaules kārtība, kura bija vēl pirms gada, faktiski vairs nepastāv. Ir sākusies jauna ēra. Vai šis jaunais laikmets novedīs pasauli pie kādas globālās katastrofas, vai arī vēstures rats pagriezīsies tā, ka briesmas paies secen, to rādīs nākamais – 2026. gads, bet šobrīd skaidrs ir viens: mēs esam apokaliptiskam scenārijam tuvāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara.
Kad Rīgas “intelektuāļi” sāk runāt par provinciālismu, tad tas gandrīz vienmēr liek iekšēji saspringt. Līdzīgi kā sēžot autobusā, kad aizmugurējā sēdeklī apsēdušies pārāk pļāpīgi pasažieri. Neviļus rodas nepatīkamas priekšnojautas, ka piespiedu kārtā būs jāklausās visādas banalitātes.
Latvijas politika aizvadītajā 2025. gadā pagāja gluži kā bradājot pa purva muklāju. Valdošās koalīcijas partijas pārstāja slēpt savu savstarpējo nepatiku, vienlaikus turpinot demonstrēt nevēlēšanos kaut ko būtiski mainīt. Tas ir, gāzt valdību un veidot jaunu.
Ikviens eiropietis, kurš dažādu iemeslu, piemēram, gaidāmā ceļojuma, dēļ sācis padziļināti interesēties par Koreju, saskaras ar vairākiem (vismaz trīs) pārsteigumiem, kas it kā nekādi neasociējas ar izplatītajiem stereotipiem par Āziju un Austrumiem.
Ir sarakstītas grāmatu grēdas par to, kāpēc vienas valstis ir turīgas, bet citas ne. Ir dažādas teorijas par to. Bet šoreiz par ko citu. Par politiku un politiķiem. Kāpēc vieniem sanāk, bet citiem ne tik ļoti?
Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, atbildot uz jautājumiem Ukrainas “LB Kluba” slēgtajā sanāksmē (LB - Livyi bereh, [Dņepras] kreisais krasts) paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs.
Pēdējā laikā aktivizējušies Latvijas drīza gala vai bankrota sludinātāji. Viņu centrālais “lielais stāsts” ir nemainīgs jau pārdesmit gadus – Latvija esot “dziļā pakaļā”; gandrīz visos rādītājos pēdējās vietās Eiropas Savienībā; tās bankrots iestāsies, vēlākais, pēc trijiem gadiem. Pie visām šīm ķibelēm vainīga esot nelietīgā, nemākulīgā un visādi citādi riebīgā valdība. Vienīgais, kas mūsu valsti varot glābt, esot jauns Atmodas process, kurš tūlīt, tūlīt sākšoties.
Aizvadītais 2025. gads Latvijas politikā pagāja birokrātijas apkarošanas zīmē. Valsts augstākajā politiskajā līmenī tika atzīts, ka birokrātija ir smags akmens pie kājas valsts attīstībai.
Vakar Saeima ar trešo piegājienu (pirms tam izbrāķējot Ivara Beltes un Jāņa Sikšņa kandidatūras) par līdz šim iztrūkstošo, trešo SEPLP locekli ievēlēja Latvijas Universitātes vadošo pētnieku Andri Saulīti.
Kur pazudis Endziņš, kurš šā gada 22. oktobrī tika iecelts par rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītāju? Kas notiek ar birokrātijas apkarošanu un slaveno Evikas Siliņas valdības restarta (uzrāviena) plānu 4x4?
Decembra sākumā parādījās ziņa, ka Rīgas domē (RD) ir izstrādāts likumprojekts, kurš paredz nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pārdošanu. Patlaban šis uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir 100% Rīgas domes īpašumā.
Politiskās partijas “Nacionālā apvienība: Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kongress aizritēja salīdzinoši mierīgā, var pat teikt – ikdienišķā atmosfērā. Ja jau pēc statūtiem šāds kongress reizi gadā jāsasauc un jāsarīko, tad tas arī jādara.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzījusi Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Andri Saulīti.
Svaigākie SKDS aptauju dati par politisko partiju reitingiem liecina, ka pieaug politisko izvēļu nenoteiktība. Lai arī reitingu galvgalis ir palicis nemainīgs, pieaudzis neizlēmušo skaits, kas norāda – līdz vēlēšanām vēl iespējami visai nopietni pavērsieni. Tas nozīmē, ka politiskajām partijām ir lielas iespējas spert izšķirīgus, varbūt pat riskantus soļus ar grūti prognozējamām sekām. Cits jautājums, vai tās šo iespēju izmantos un vai tām to vajag.
Caur pazīstamo politologu, Krievijas prezidenta administrācijas padomnieku, Ārlietu un aizsardzības politikas padomes vadītāju Sergeju Karaganovu Kremlis kārtējo reizi nodevis vēstījumu “pilsētai un pasaulei”. Tas ir, Eiropai un Trampam. Karaganovs sniedzis interviju Vācijas konservatīvas ievirzes interneta izdevumam “multipolar-magazin.de” un īsi pirms tam Itālijas lielākajam laikrakstam “Corriere della Sera”. Kādu vēstījumu Kremlis pasaulei cenšas nodot?