Ivaru Godmani izbrīna, kā Latvijā tika dalīta kovida nauda

Bijušais premjers Ivars Godmanis TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” pastāstīja, kā Latvijā tika sadalīta Atveseļošanas fonda jeb tā dēvētā kovida nauda – divi miljardi eiro. Viņaprāt, Rīgā, iztērējot šo naudu galvenokārt veloceliņiem, nav veikti aprēķini, kas ir svarīgāk – iespēja nelielai iedzīvotāju daļai pārvietoties ar velosipēdu vai mērķis izveidot “Park&Ride” sistēmu un atbrīvot pilsētas centru no sastrēgumiem.

I. Godmanis stāstīja, ka tad viņš pirmoreiz iepazinis šī projekta struktūru. Līdz 2024. gada martam bija jānoprojektē jeb jākontraktē nauda, t.i., jānoslēdz līgumi ar tiem, kas izpildīs projektu par 1,8 miljardiem. “Ja mēs te visu laiku runājam par investīcijām, kas kaut kad nāks vai varbūt nenāks, ir kaut kāda cīņa par tām, tad šī ir tā nauda, kas konkrēti tika piešķirta grantu veidā, kas nozīmē, ka tas nav kredīts,” viņš teica.

I. Godmanis pārliecinājies, ka mūsu Finanšu ministrija visu izpildījusi laikā, nekas nav nokavēts, un šie kontrakti jāizpilda līdz 2026. gada jūnijam - nākamgad jūnijā jau ir jāredz rezultāts. Varbūt tur nedaudz būs nobīde, kā Eiropas Komisija to pieļauj.

Taču bijušo premjeru izbrīnīja naudas sadalījums - no 1,8 miljardiem eiro aptuveni 700 tūkstoši aiziet ar klimatu saistītiem uzdevumiem, kas izklausās labi. Atverot vaļā šos uzdevumus, “tur iekšā ir daudz Rīgas”. I. Godmanis uz Rīgu vairāk skatījies caur satiksmes problēmām - sastrēgumiem, uz ko mēs desmitiem gadu skatāmies, ka vajadzētu “Park&Ride” - atstāt mašīnu, iebraukt ar vilcienu, neaizmirstot, ka Rīga ir unikāla pilsēta un mēs tajā varam iebraukt gandrīz no visiem virzieniem.

Pēc bijušā premjera sacītā, vajadzētu, lai, piemēram, Mārupes iedzīvotāji mašīnas var atstāt Tīraines stacijā, bet tie, kas iebrauc no citām pusēm - Imantā, Jāņavārtos utt. Lai nebūtu tikai “burkāns”, pamazām vajadzētu uzcelt autostāvvietas, kurās jāmaksā 25 eiro par stundu, lai mašīnu turēt centrā būtu dārgi. Un vēl, neļaut valsts iestāžu darbiniekiem turēt mašīnas tāpēc, ka viņi tur strādā, jo tāpat strādā arī privātuzņēmumu darbinieki, lai viņi brauc ar vilcienu. Centrā brauc iekšā tikai tie, kas pieved preci un dzīvo, un iespējams, ka tas atrisinātu sūdzības.

Ko izdarīja tajā projektā? Neko tādu nedarīja. Visu naudu ielika veloceliņos. Būvniecība notiek visur - no Ulbrokas līdz apvedceļam, plāni iet līdz pat Carnikavai, Ķekavas virzienā, Imantā. Arī pie “Turības” nebūvē “Park&Ride,” stāstīja I. Godmanis.

Pēc I. Godmaņa teiktā, šie projekti ir labi no “zaļuma” viedokļa, ātri izpildāmi, un viss tiek darīts, bet jautājums ir, vai kāds pirms tam ir papētījis, cik daudz cilvēku pie mums brauc ar velosipēdiem, kāda ir vecuma struktūra, kādos laikapstākļos var braukt ar riteni un vai tas mazinās cilvēku vēlmi iekāpt automašīnā un vienalga braukt uz centru. Bijušajam premjeram ir bažas, ka tas nav darīts.

Nākamā nauda tika ieguldīta dzelzceļa staciju mobilitātes palielināšanā. Bet, kad I. Godmanis ieraudzījis stacijas, piemēram, Zemitānu staciju, kur jānonāk, pārbraucot vairākiem tiltiem, tad, viņaprāt, “tur nav jēgas nekādas mobilitātes taisīt”. Tas pats ir ar Dauderu staciju, kur vispār ir grūti piebraukt klāt. Viņaprāt, “attaisnojama” būtu tikai Ziemeļblāzmas stacija Vecmīlgrāvī.

Vēl Rīgā neiet ar ēku siltināšanu, viņaprāt, tikai tā iemesla dēļ, ja daudzdzīvokļu mājās dzīvo daudz gados vecāku cilvēku, viņi ātri sarēķina, ka nepiedzīvos to laiku, kad maksās mazāk, tādēļ māju iedzīvotāju kopsapulcēs nevar pieņemt lēmumus. Tā vietā tiek siltinātas valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, cita pat pa vairākām reizēm.

Pēdējais, kas neiepriecināja I. Godmani, ir tas, ka mēs daudz runājam par digitalizāciju, katrā nozarē ir sataisīti informācijas un komunikāciju centri, kas apsolījušies izveidot biznesa platformas, kur satiktos pircēji un pārdevēj. Tad vēl katram klāt pielikts, ka jāuztaisa pieci seši jauni produkti, nepasakot - kādi.