Provokācijas viesīs optimismu, droni gādās mieru un drošību? Kā saka, galīgs kreizi. Pieņēmums ka ukraiņi garantē Eiropas drošību ar jau ir tikai tāds maldinošs pieņēmums vien ir. Provokācijas optimismu neviesīs, droni nekādu mieru un drošību negarantēs, vismaz tādā veidā kā tas domāts rakstā. Tas ir kad provokācijas tiek domātas sapurināšanai, droni muskuļu audzēšanai. Vienīgais veids kā provokācijas un droni var dot kādu labumu ir tad kad tie stimulē domāšanu.
Bet tā, vienīgais drošais līdzeklis mieram optimismam, mieram un drošībai vienmēr, un it īpaši šajos laikos, ir sirsnīgas sarunas. Tā ka optimisms diez vai slēpjas tur kur rakstā tas tiek meklēts. Ar provokācijām un droniem nekad neko nevar zināt, kura ir labā provokācija kur sliktā, kurš ir labais drons kurš sliktais.
Pasaules attīstības draudīgā trajektorija? Nav nekādas draudīgas trajektorijas. Ir slikti politiķi kas negrib atzīt savas kļūdas un vājo domāšanu, un neizdara to ko pasaule no tiem prasa. Tas ir laicīgi pārkārtot pasauli optimālai attīstībai.
Bet ar ko runāt, ja galvenais cilvēciņš, kurš negrib atzīt savas kļūdas un vājo domāšanu, sēž Kremlī? Un izskatās, ka viņš tāds paliks līdz savai nāvei. Tā ka nekas cits neatliek, kā gatavoties karam, jo runāt tur, vismaz pašlaik, nav ar ko.
Gatavošanās karam kaut ko līdzēs? Pirms otrā pasaules kara arī visi gatavojās, gatavojās kamēr nogatavojās. Tikai tas vēl bija tajos laikos kad vēl bija izredzes arī uzvarēt karā. Tagad taču praktiski nevienam vairs nav nekādu izredžu uzvarēt karā. Priekš kam tad tam gatavoties? Tad jau drīzāk jāgatavojas savstarpējām provokācijām un dronu ordu uzbrukumiem. Jautājums ir tikai, kurš būs aktīvais, kurš pasīvais. Pagaidām Kremļa cilvēciņš ir izteikti aktīvais. Ko darīs Eiropa? Gatavosies karam un visu laiku raustīsies kā puņķis uz drāts no Kremļa cilvēciņa aktivitātēm, līdz pat Kremļa cilvēciņa nāvei, cerībā ka nākamais būs citāds?
Nekāda dižā perspektīva tā Eiropai nav. Tad jau protams ka daudz labāks risinājums būtu sirsnīgās sarunās atdot Kremļa cilvēciņam visu to ko tas diplomātiskā ceļā jau tāpat praktiski ir priekš sevis sarūpējis un paturēt to kas diplomātiski vēl nav paspēlēts, teiksim Baltijas valstis.
Komentāri: Pasaules attīstības draudīgajā trajektorijā var saskatīt optimistiskas iezīmes
Jā, nu tagad gan būs!
Provokācijas viesīs optimismu, droni gādās mieru un drošību? Kā saka, galīgs kreizi. Pieņēmums ka ukraiņi garantē Eiropas drošību ar jau ir tikai tāds maldinošs pieņēmums vien ir. Provokācijas optimismu neviesīs, droni nekādu mieru un drošību negarantēs, vismaz tādā veidā kā tas domāts rakstā. Tas ir kad provokācijas tiek domātas sapurināšanai, droni muskuļu audzēšanai. Vienīgais veids kā provokācijas un droni var dot kādu labumu ir tad kad tie stimulē domāšanu.
Bet tā, vienīgais drošais līdzeklis mieram optimismam, mieram un drošībai vienmēr, un it īpaši šajos laikos, ir sirsnīgas sarunas. Tā ka optimisms diez vai slēpjas tur kur rakstā tas tiek meklēts. Ar provokācijām un droniem nekad neko nevar zināt, kura ir labā provokācija kur sliktā, kurš ir labais drons kurš sliktais.
Pasaules attīstības draudīgā trajektorija? Nav nekādas draudīgas trajektorijas. Ir slikti politiķi kas negrib atzīt savas kļūdas un vājo domāšanu, un neizdara to ko pasaule no tiem prasa. Tas ir laicīgi pārkārtot pasauli optimālai attīstībai.
Bet ar ko runāt, ja galvenais cilvēciņš, kurš negrib atzīt savas kļūdas un vājo domāšanu, sēž Kremlī? Un izskatās, ka viņš tāds paliks līdz savai nāvei. Tā ka nekas cits neatliek, kā gatavoties karam, jo runāt tur, vismaz pašlaik, nav ar ko.
Nu un kāda jēga ir gatavoties karam?
Gatavošanās karam kaut ko līdzēs? Pirms otrā pasaules kara arī visi gatavojās, gatavojās kamēr nogatavojās. Tikai tas vēl bija tajos laikos kad vēl bija izredzes arī uzvarēt karā. Tagad taču praktiski nevienam vairs nav nekādu izredžu uzvarēt karā. Priekš kam tad tam gatavoties? Tad jau drīzāk jāgatavojas savstarpējām provokācijām un dronu ordu uzbrukumiem. Jautājums ir tikai, kurš būs aktīvais, kurš pasīvais. Pagaidām Kremļa cilvēciņš ir izteikti aktīvais. Ko darīs Eiropa? Gatavosies karam un visu laiku raustīsies kā puņķis uz drāts no Kremļa cilvēciņa aktivitātēm, līdz pat Kremļa cilvēciņa nāvei, cerībā ka nākamais būs citāds?
Nekāda dižā perspektīva tā Eiropai nav. Tad jau protams ka daudz labāks risinājums būtu sirsnīgās sarunās atdot Kremļa cilvēciņam visu to ko tas diplomātiskā ceļā jau tāpat praktiski ir priekš sevis sarūpējis un paturēt to kas diplomātiski vēl nav paspēlēts, teiksim Baltijas valstis.
Ben, šis raksts nu atkal nekāds !
Voldiņ, manu mazo,puņķaino draudziņ raksts nu atkal nekāds!
Krievija sabruks, viss notiek!
Vienreiz es tev jau pajautāju aptuveno termiņu, kad tas notiks.
Nezini, vai bail atbildēt?
Tad varēsim atgriezties pie šī jautājuma pēc norādītā datuma.
Domāju, ka nākošgad.
Ok, tātad 2027.g 1.janvārī pārbaudām to šeit.
Voldiņ, manu mazo,puņķaino draudziņ, tev prasi vai neprasi, viss kā aizaugušā skurstenī, atbildes nav! Pirms ko pārmet citiem, atbildi pats!
Domāt nav kaitīgi, vteica Guntis Akmeņkalns nokāpdams no kājenieku mīnas.
Komentēt