Pietiek jau paskatīties kaut vai uz savu ģeogrāfisko stāvokli. No Baltijas pat nekāda jēdzīga buferzona starp Eiropu un Krieviju nesanāk. Skaidrs ka juku laiki starp Eiropu un Krieviju varbūt pat drīz vien beigsies. Kam tāda Baltija būs vajadzīga? Priekš kam Eiropai vajadzīgas mūsu problēmas ar Krieviju? Priekš kam ASV vajadzīgas mūsu problēmas ar Krieviju? Jā, ja nu mēs tā uzbāžamies tad tāpat kā dakters brīvu dienu dos, tā Eiropa un ASV mums drošības garantijas arī it kā iedos. Tas ir, būs mums garantijas uz visu laiku kamēr mūs neviens neapdraud. Tiklīdz kāds (Krievija protams) sāks apdraudēt tā čusss visām garantijām, uzmetīs ka nemetas. Bet Krievija mums protams ka draudēs, jo vienīgi Krievijai mūsos var būt interese. Pārējiem principā taču esam samērā nevajadzīgi un aizsargāties nespējīgi, kamdēļ tad kādam uzņemties kādas saistības attiecībā uz mums, tā teikt, kamdēļ noraut kādu gabaliņu no savas miesas ne par ko.
Nav te ko sapņot ne par kopēju Eiropu, ne arī par kādām drošības garantijām ne no Eiropas, ne no ASV. Drīzāk tad no Krievijas. Manuprāt labākais kas mūs gaida ir buferzonas statuss, sliktākajā gadījumā Krievijas protektorāts.
Muļķības nevajag darīt, tad nebūs jābaidās ne no Putina, ne no RU raķetēm, kuras var sasniegt Briseli ~10 minūtēs. Vēl jau Eiropā kāds atceras Bismarka atziņas!
"Beļģija noraida Krievijas aktīvu konfiskāciju; ārlietu ministrs Prēvo kritizē ES par politikas 'sabrukumu' (lente.lv)
Par ko ir raksts man nav skaidrs. Ir patiesības pie kurām cilvēki ir nonākuši visas cilvēces pastāvēšanas laikā izbaudot tās uz sevis. Tikai Briseles kāpostiņi tos spītīgi negrib atzīt. Tie gluži kā mazi bērni pretēji vecāku teiktajam grib iebāzt pirkstus rozetē vai pieskarties karstam. Var jau arī tā. Tikai der atcerēties, ka pie pilna galda draugu daudz un katram savs kažoks tuvāks utt. Vienkāršas, bet patiesas patiesības kurās ir vērts ieklausīties un padomāt. Varbūt izdodas ko sadzirdēt.
Par ko raksts? Nu manuprāt par to ka Eiropā apstākļi mainās. Ja Baltiju ar lielu entuziasmu uzņēma ES un NATO, tad tas jau pateicoties tikai tam ka tajā laikā tas bija kā no gaisa nokritis bezmaksas tirgus plača un teritorijas paplašinājums. Tā teikt kaut kas noderīgs un par absolūtu velti, bez kāda toksiskuma. Kāpēc nepaņemt? Tagad pamazām izrādās ka toksisms ir gan, tas ir parādās Krievijas draudi. Nu lūk, manuprāt ES, un tāpat NATO vēl paskatīsies vai tāds sīks placītis un niecīga teritorija stratēģiski nekurienē ir tā vērta lai nākotnē ievērojami tērētos tās aizsardzībai. Apstākļi mainās, Eiropa mūs arvien mazāk saprot un kas zin vai ar laiku vispār gribēs pazīt.
Varu tev piekrist. Tad turpinot tevis iesākto Domu. Livonijas zemes un Kursu, tagadējo Latvijas teritoriju reiz bija okupējuši zviedri un poļi. Jautājums: vai zviedri un poli mums arī nav jāuzskata kā potenciāls apdraudējums? Ja nu šie arī sadomā atgūt savs zemes, ko tad? Maz ko šie saka, kas zina ko šie domā? A, ja nu?
Nu zviedri un poļi diez vai tā domā, jo šiem jau nav nekāda pamata lai tā domātu. Bet Krievijai ir pamats, pamats ka neviens īsti viņiem aiz lielas negribēšanas neko nevar padarīt. Tā ka, pie tādiem apstākļiem, kā Putins var nedomāt? Droši vien ka domā dienu un nakti.
Par ko sāpe? Sāpe par to ka visa uzmanība pievērsta fiziskai aizsardzībai, morālā aizsardzība tiek laista galīgā ripā. Viss, tā teikt, garaspēks tiek izniekot kaut kādā naidīgā matu skaldīšanā.
Pastāsti man, kam Krievijai ir vajadzīga Baltija? Tas protams pie nosacījuma, ja paši neuzprasās. Zini tādu patiesību: mazs šunelis aizgutnēm rej uz lielu suni, kad lielajam apnīkst, tas vai nu parāda zobus, jeb kā citādi un mazais ir prom. Redzi, pieturos pie uzskata, ka mums sākot ar 90- tajiem bija jāstiprina un jāveido sava ekonomika un aizsardzības, bez nekādām savienībām un blokiem. Mums vajadzēja Plūdoņa vārdiem izsakoties, nedaudz tos pārfrazējot:
"Mums jābūt kungiem mūsu dzimtajā zemē,
Mums pašiem sev likumus lemt.
Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu,
Mēs gribam to, kas mūsu, ņemt."
Mums nevajadzēja brīdī kad bijām atbrīvojušies no Maskavas skavām līst Briseles apskāvienos. Bet latvietis kā to senči 10. gs., mūžam gatavs uzticēties svešzemju kungiem un to skaistajiem solījumiem. Esam kur esam.
Nu manuprāt runa nav par "vajadzīga" vai "nevajadzīga".
Runa drīzāk ir par to ka tīrā veidā, bez okupantu statusa, tā nemaz nevar dabūt. Tāpat skaidrs ka Eiropā bijušā politiski tektoniskā kārtība jūk ārā. Skaidrs arī ka bez kārtības nepaliks. Jaunā kārtība un Baltija, Latvija? Protams ka tas jau tikai tāds mans redzējums, bet es redzu kaut ko līdzīgu Latvijas pirmajiem laikiem. Neatkarīgas valstis, buferzona starp Austrumiem un Rietumiem. Ar to kas reiz jau ir bijis, proti ja Rietumi taisās nopietni uzbrukt Austrumiem, tad Austrumi aizsardzības nolūkos iet iekšā Latvijā. Un otrādi.
Manuprāt, Latvijas problēma ir nevis Krievija, bet gan ASV un NATO. Ir vērts atcerēties profesora Džefrija Saksa teikto: "Būt draugos ar ASV ir bīstami, bet būt ASV sabiedrotajam ir nāvējoši". ASV 250 to pastāvēšanas gados tās vairāk nekā 200 reizes ir iebrukušas suverēnās valstīs, gāzušas valdības, nogalinājušas valstu vadītājus un valstsvīrus, pašlaik gatavojas karam ar Venecuēlu un perspektīvā - ar Ķīnu. Vai tiešām tas te - Latvijā - nevienam neliek aizdomāties? Un arī vasaļa-suverēna attiecības starp Latviju un ASV neko labu mums nesola. Atceroties, kā ASV aizbēga no Afganistānas, pametot visu un visus likteņa varā, kādas gan ir garantijas, ka ASV/NATO to pašu neizdarīs ar Igauniju, Latviju un Lietuvu?
Voldiņ, manu mazo, pūkaino draudziņ! Būt ASV vasalim negrib neviens, es gribu būt brīvs cilvēks, brīvā valstī . Nevēlos sev nevienu senjoru kura vasalim būt! Bet tu bez trakonama Gintermuižas kā bez mājām, tev vajag senjoru kuru par dakteri sauc, tapēc tu te muļķības dzejo.
Vai tad kāds vēl tic ka arī nākotnē ASV sargās Eiropu zem sava lietussarga?
Krievija taču tāpat no tā vairs nebaidās. Runā jau ka Aļaskā nevis par Ukrainu runāja bet gan jauna pasaules dalīšana jau gāja vaļā. Skaidrs ka Eiropai turpmāk nāksies paļauties tikai uz savu lietussargu. Nāksies vien izvilkt no apvalka to kas ir, atvērt un varbūt uzfrišināt. Jautājums paliek par Baltiju, Somiju, Ukrainu. Skaidrs ka tās ir tās vietas kur Eiropā visai iespējams ka pilinās. Pilinās, jo kas tad būs tik drosmīgs ka ņems tās zem sava lietussarga. Kam tas būs tik liels ka vispār var paņemt vēl kādu apakšā? Jo ja paņems tad manuprāt tikpat kā skaidrs ir ka no Krievijas puses tiks pilināts. Kam gan varētu patikt ka no vienas puses visu laiku pilina virsū, ka visu laiku jādomā ko darīt ar lietussargu - atvērt vai neatvērt. Manuprāt gribētāju nebūs. Vienā mierā pilināšanai pakļautos izstums no lietussarga apakšas ārā. Nu bet ja tā tad kāda ir mūsu rīcība aizsardzības jomā? Turpinām lamāt krievus ar cerību ka šiem no tā piemetīsies tāds mazohisms ka nevarēs nemaz neko papilināt?
Zini draugs, Nikolo Makiavelli savā darbā "Valdnieks" XIII nod. "Par sabiedroto, jaukto un savu karapulku" ir daudz ko gudru pateicis pamatojoties uz vēstures notikumiem. Ja kads domā, ka tagad kas ir ciradi, tad viņš maldina tikai sevi.
Komentāri: Briselē bezdarbnieka mūža pabalsti svarīgāki par Putina draudiem
Nu bet protams, "Eiropa mūs nesapratīs"!
Pietiek jau paskatīties kaut vai uz savu ģeogrāfisko stāvokli. No Baltijas pat nekāda jēdzīga buferzona starp Eiropu un Krieviju nesanāk. Skaidrs ka juku laiki starp Eiropu un Krieviju varbūt pat drīz vien beigsies. Kam tāda Baltija būs vajadzīga? Priekš kam Eiropai vajadzīgas mūsu problēmas ar Krieviju? Priekš kam ASV vajadzīgas mūsu problēmas ar Krieviju? Jā, ja nu mēs tā uzbāžamies tad tāpat kā dakters brīvu dienu dos, tā Eiropa un ASV mums drošības garantijas arī it kā iedos. Tas ir, būs mums garantijas uz visu laiku kamēr mūs neviens neapdraud. Tiklīdz kāds (Krievija protams) sāks apdraudēt tā čusss visām garantijām, uzmetīs ka nemetas. Bet Krievija mums protams ka draudēs, jo vienīgi Krievijai mūsos var būt interese. Pārējiem principā taču esam samērā nevajadzīgi un aizsargāties nespējīgi, kamdēļ tad kādam uzņemties kādas saistības attiecībā uz mums, tā teikt, kamdēļ noraut kādu gabaliņu no savas miesas ne par ko.
Nav te ko sapņot ne par kopēju Eiropu, ne arī par kādām drošības garantijām ne no Eiropas, ne no ASV. Drīzāk tad no Krievijas. Manuprāt labākais kas mūs gaida ir buferzonas statuss, sliktākajā gadījumā Krievijas protektorāts.
Galvenais, ka Krievija sabruks!
Sabruks, jau sabruks Krievija. Tikai tad Austrumeiropas un Centrāleiropas reģionus apdraudēs kādas desmit "mazās kodolkrievijiņas"...
🤪
1+1+1+1+1+1+1+1+1+1=10
10=10
Skatīt mācies? Tas labi. Varbūt, ka kādreiz tevi no trakonama izlaidīs!
Muļķības nevajag darīt, tad nebūs jābaidās ne no Putina, ne no RU raķetēm, kuras var sasniegt Briseli ~10 minūtēs. Vēl jau Eiropā kāds atceras Bismarka atziņas!
"Beļģija noraida Krievijas aktīvu konfiskāciju; ārlietu ministrs Prēvo kritizē ES par politikas 'sabrukumu' (lente.lv)
Paldies par atgādinājumu, biju piemirsis.
Pierakstīšu, lai turpmāk neaizmirtu, tāpat kā tavi cīņu biedri, kad vienmēr ieskatās vecajā apburzītajā burtnīciņā.
Par ko ir raksts man nav skaidrs. Ir patiesības pie kurām cilvēki ir nonākuši visas cilvēces pastāvēšanas laikā izbaudot tās uz sevis. Tikai Briseles kāpostiņi tos spītīgi negrib atzīt. Tie gluži kā mazi bērni pretēji vecāku teiktajam grib iebāzt pirkstus rozetē vai pieskarties karstam. Var jau arī tā. Tikai der atcerēties, ka pie pilna galda draugu daudz un katram savs kažoks tuvāks utt. Vienkāršas, bet patiesas patiesības kurās ir vērts ieklausīties un padomāt. Varbūt izdodas ko sadzirdēt.
Par ko raksts? Nu manuprāt par to ka Eiropā apstākļi mainās. Ja Baltiju ar lielu entuziasmu uzņēma ES un NATO, tad tas jau pateicoties tikai tam ka tajā laikā tas bija kā no gaisa nokritis bezmaksas tirgus plača un teritorijas paplašinājums. Tā teikt kaut kas noderīgs un par absolūtu velti, bez kāda toksiskuma. Kāpēc nepaņemt? Tagad pamazām izrādās ka toksisms ir gan, tas ir parādās Krievijas draudi. Nu lūk, manuprāt ES, un tāpat NATO vēl paskatīsies vai tāds sīks placītis un niecīga teritorija stratēģiski nekurienē ir tā vērta lai nākotnē ievērojami tērētos tās aizsardzībai. Apstākļi mainās, Eiropa mūs arvien mazāk saprot un kas zin vai ar laiku vispār gribēs pazīt.
Varu tev piekrist. Tad turpinot tevis iesākto Domu. Livonijas zemes un Kursu, tagadējo Latvijas teritoriju reiz bija okupējuši zviedri un poļi. Jautājums: vai zviedri un poli mums arī nav jāuzskata kā potenciāls apdraudējums? Ja nu šie arī sadomā atgūt savs zemes, ko tad? Maz ko šie saka, kas zina ko šie domā? A, ja nu?
Nu zviedri un poļi diez vai tā domā, jo šiem jau nav nekāda pamata lai tā domātu. Bet Krievijai ir pamats, pamats ka neviens īsti viņiem aiz lielas negribēšanas neko nevar padarīt. Tā ka, pie tādiem apstākļiem, kā Putins var nedomāt? Droši vien ka domā dienu un nakti.
Manuprāt Baltijai ar to ir jārēķinās.
Par ko sāpe? Sāpe par to ka visa uzmanība pievērsta fiziskai aizsardzībai, morālā aizsardzība tiek laista galīgā ripā. Viss, tā teikt, garaspēks tiek izniekot kaut kādā naidīgā matu skaldīšanā.
Pastāsti man, kam Krievijai ir vajadzīga Baltija? Tas protams pie nosacījuma, ja paši neuzprasās. Zini tādu patiesību: mazs šunelis aizgutnēm rej uz lielu suni, kad lielajam apnīkst, tas vai nu parāda zobus, jeb kā citādi un mazais ir prom. Redzi, pieturos pie uzskata, ka mums sākot ar 90- tajiem bija jāstiprina un jāveido sava ekonomika un aizsardzības, bez nekādām savienībām un blokiem. Mums vajadzēja Plūdoņa vārdiem izsakoties, nedaudz tos pārfrazējot:
"Mums jābūt kungiem mūsu dzimtajā zemē,
Mums pašiem sev likumus lemt.
Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu,
Mēs gribam to, kas mūsu, ņemt."
Mums nevajadzēja brīdī kad bijām atbrīvojušies no Maskavas skavām līst Briseles apskāvienos. Bet latvietis kā to senči 10. gs., mūžam gatavs uzticēties svešzemju kungiem un to skaistajiem solījumiem. Esam kur esam.
Nu manuprāt runa nav par "vajadzīga" vai "nevajadzīga".
Runa drīzāk ir par to ka tīrā veidā, bez okupantu statusa, tā nemaz nevar dabūt. Tāpat skaidrs ka Eiropā bijušā politiski tektoniskā kārtība jūk ārā. Skaidrs arī ka bez kārtības nepaliks. Jaunā kārtība un Baltija, Latvija? Protams ka tas jau tikai tāds mans redzējums, bet es redzu kaut ko līdzīgu Latvijas pirmajiem laikiem. Neatkarīgas valstis, buferzona starp Austrumiem un Rietumiem. Ar to kas reiz jau ir bijis, proti ja Rietumi taisās nopietni uzbrukt Austrumiem, tad Austrumi aizsardzības nolūkos iet iekšā Latvijā. Un otrādi.
Kādi vēl varianti?
Bet ja tā, kādu dzejolīti vai, tad:
Draudziņ nesteidzies,
Kam jānotiek notiksies,
Jo nākotni paredzēt,
Mums nav lemts, nav lemts.
Manuprāt, Latvijas problēma ir nevis Krievija, bet gan ASV un NATO. Ir vērts atcerēties profesora Džefrija Saksa teikto: "Būt draugos ar ASV ir bīstami, bet būt ASV sabiedrotajam ir nāvējoši". ASV 250 to pastāvēšanas gados tās vairāk nekā 200 reizes ir iebrukušas suverēnās valstīs, gāzušas valdības, nogalinājušas valstu vadītājus un valstsvīrus, pašlaik gatavojas karam ar Venecuēlu un perspektīvā - ar Ķīnu. Vai tiešām tas te - Latvijā - nevienam neliek aizdomāties? Un arī vasaļa-suverēna attiecības starp Latviju un ASV neko labu mums nesola. Atceroties, kā ASV aizbēga no Afganistānas, pametot visu un visus likteņa varā, kādas gan ir garantijas, ka ASV/NATO to pašu neizdarīs ar Igauniju, Latviju un Lietuvu?
Precizējums: Džefrijs Sakss citēja Henriju Kisindžeru, kurš sacīja: "Būt ASV ienaidniekam ir bīstami, bet būt draugos ar ASV ir nāvējoši".
Imantiņam sapņos rādās būt par vasali utinam.
Super droši!
Voldiņ, manu mazo, pūkaino draudziņ! Būt ASV vasalim negrib neviens, es gribu būt brīvs cilvēks, brīvā valstī . Nevēlos sev nevienu senjoru kura vasalim būt! Bet tu bez trakonama Gintermuižas kā bez mājām, tev vajag senjoru kuru par dakteri sauc, tapēc tu te muļķības dzejo.
Vai tad kāds vēl tic ka arī nākotnē ASV sargās Eiropu zem sava lietussarga?
Krievija taču tāpat no tā vairs nebaidās. Runā jau ka Aļaskā nevis par Ukrainu runāja bet gan jauna pasaules dalīšana jau gāja vaļā. Skaidrs ka Eiropai turpmāk nāksies paļauties tikai uz savu lietussargu. Nāksies vien izvilkt no apvalka to kas ir, atvērt un varbūt uzfrišināt. Jautājums paliek par Baltiju, Somiju, Ukrainu. Skaidrs ka tās ir tās vietas kur Eiropā visai iespējams ka pilinās. Pilinās, jo kas tad būs tik drosmīgs ka ņems tās zem sava lietussarga. Kam tas būs tik liels ka vispār var paņemt vēl kādu apakšā? Jo ja paņems tad manuprāt tikpat kā skaidrs ir ka no Krievijas puses tiks pilināts. Kam gan varētu patikt ka no vienas puses visu laiku pilina virsū, ka visu laiku jādomā ko darīt ar lietussargu - atvērt vai neatvērt. Manuprāt gribētāju nebūs. Vienā mierā pilināšanai pakļautos izstums no lietussarga apakšas ārā. Nu bet ja tā tad kāda ir mūsu rīcība aizsardzības jomā? Turpinām lamāt krievus ar cerību ka šiem no tā piemetīsies tāds mazohisms ka nevarēs nemaz neko papilināt?
Zini draugs, Nikolo Makiavelli savā darbā "Valdnieks" XIII nod. "Par sabiedroto, jaukto un savu karapulku" ir daudz ko gudru pateicis pamatojoties uz vēstures notikumiem. Ja kads domā, ka tagad kas ir ciradi, tad viņš maldina tikai sevi.
Komentēt