Valdības augstajos modes namos dizainēts jauns politisko svārku piegriezums: vēl vakar visu nēsātās “birokrātijas samazināšanas” vietā šodien jau mugurā tiek vilkts jaunākais modes kliedziens – “valsts pārvaldes izdevumu samazināšana”.
Notikumi ap Ukrainas kara “miera sarunām” iegūst arvien kinematogrāfiskāku raksturu. Tas viegli izskaidrojams, jo galvenās darbojošās personas – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Putins – ir politiķi ar tendenci uz teatrāliem efektiem.
Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā būs jau otrās, kurās vietējie “saimnieki” tiks ievēlēti pēc 2021. gadā īstenotās pašvaldību reformas. Laiks izvērtēt šīs reformas rezultātus.
Pusdivos naktī no sestdienas un svētdienu Krievijas diktators Putins “preses konferencē” uzstājās ar runu. Pēdiņās, jo šī bija “preses konference” bez jautājumiem. Runāja tikai pats Putins.
Pagājušajā gadā Latvijas IKP samazinājās par 0,4%. Vēl sliktāk starp ES valstīm klājies tikai Austrijai. Tur IKP samazinājies par 1,2%. Iemesli, kāpēc Latvijai tik vāji rādītāji, kā vienmēr tiek nosaukti daudzi, bet, atsijājot verbālos graudus no pelavām, izkristalizējas viens galvenais. Vāji tiek apgūta ES fondu nauda. Pērn, kā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis, neapgūtā summa ir vairāk nekā 500 miljoni eiro.
“Progresīvo” Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs partijas vārdā nosūtījis Nacionālajai apvienībai (NA) un “Jaunajai vienotībai” (JV) aicinājumu parakstīt kopēju memorandu, kurā visas šīs trīs partijas apņemtos nekādā veidā nesadarboties ar Aināra Šlesera vadīto “Latvija pirmajā vietā” (LPV).
Pazīstamais krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks un publicists Dmitrijs Bikovs interneta izdevumā “Republic” publicējis eseju, kurā atšifrē mūsdienu Krievijas impēriskās tradīcijas “lielo stāstu” – “krievu ideju”.
Laiku pa laikam izskan balsis, ka Latvijā esot pārāk daudz svinamo dienu. Tas it kā negatīvi ietekmējot mūsu iekšzemes kopproduktu (IKP). It kā, jo pasaules augstāk attīstītajās valstīs vērojama pretēja tendence – cenšanās darba stundu skaitu samazināt. Tiek uzskatīts, ka labi atpūties, ar dzīvi apmierināts cilvēks darbojas produktīvāk nekā pārstrādājies, dzīves nomocīts cilvēks.
Jāsaka, ka tik vētrainas pirmās simt valdīšanas dienas, kādas vērojam ASV prezidenta Donalda Trampa otrā termiņa sākumā, ir kaut kas sen neredzēts demokrātiski ievēlētu spēku vēsturē. Kaut ko līdzīgu pasaule piedzīvoja 1933. gada sākumā, kad tā paša gada 30. janvārī toreizējais Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs uzticēja Ādolfam Hitleram valdības veidošanu kā Bundestāga vēlēšanās uzvarējušās Vācu Nacionālsociālistiskās darba partijas līderim.
ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanās pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas izraisīja kārtējo cerību
vilni. Fotogrāfijas, kurās abi sarunājas aci pret aci Svētā Pētera bazilikas telpās, aplidoja pasauli, radot cerības, ka varbūt Tramps ar Zelenski beidzot izlīgs, atradīs kopīgu valodu un Trampa neslēptā nepatika pret Zelenski pazudīs.
Šajās dienās paiet pusgadsimts, kopš 1975. gada 17. aprīlī Kambodžā pie varas nāca Pola Pota un Jenga Sari “sarkanie khmeri”. Sākās viena no cilvēces vēsturē asiņainākajiem režīmiem trīs gadus ilgā valdīšana. Nogalināto skaitu precīzi neviens nezina, bet pat vispieticīgākajos aprēķinos pusotrs miljons tiek nosaukts kā minimums. Parasti tiek minēti trīs miljoni bojā gājušo.
Jaunākie vispārnacionālie partiju reitingi iezīmē to pašu tendenci, kuru vērojam gandrīz visā pasaulē – tā dēvēto labējo pavērsienu. Abas pirmās vietas ieņem izteikti konservatīvi, labēji spēki – “Latvija pirmajā vietā” un Nacionālā apvienība.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša ierosinātā pārbaude par ģenerālprokurora Jura Stukāna iespējamiem pārkāpumiem, kuri varētu būt par pamatu viņa atlaišanai, ir pēdējo mēnešu lielākais politiskais skandāls (pēc Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu piruetēm).
Šodien Londonā notiek daudzpusējas miera sarunas, kurās piedalās ASV, Eiropas un Ukrainas pārstāvji. ASV delegācijas sastāvā ir valsts sekretārs Marko Rubio un abi prezidenta īpašie sūtņi – Stīvs Vitkofs un Kīts Kellogs. Ukrainas delegācijā: prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, viņa vietnieks Pavlo Palisa, ārlietu ministrs Andrijs Sibiga un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.
Pagājušajā nedēļā tika publicēti SKDS partiju reitingi Rīgā. Daži komentētāji jau izteikuši šaubas par to precizitāti. Aptaujāti tikai 555 respondenti, starp kuriem gandrīz trešdaļa nezināja, par ko balsos.
Pazīstamais kultūrpētnieks (tā pieteikumā) Deniss Hanovs kārtējo reizi izcēlies. Intervijā Latvijas sabiedriskajam medijam viņš nācis klajā ar strīdīgu, lai neteiktu kaitīgu, vēstījumu: “Eiropieši paši veidojuši briesmoni vārdā Putins.”
Rīgas domes vēlēšanās arvien spilgtāk iezīmējas jauns balsu zvejošanas lauks – autostāvvietas un viss, kas saistīts ar autobraucēju ērtībām un neērtībām. Šķietamām un patiesām.
Šodien Rīgā liels notikums – Uzvaras parkā tiek atklāts stacionārs panorāmas rats “Riga rise”. Sakot, ka tas ir liels notikums, pat nedomāju ironizēt. Tas patiešām ir mūsu valsts galvaspilsētai nozīmīgs notikums, jo iezīmē jaunu, būtisku vaibstu ne tikai Pārdaugavas siluetā, bet arī Rīgas kopējā tūrisma piedāvājumā.
Evikas Siliņas ar lielu troksni izveidotā birokrātijas mazināšanas darba grupa noslēgusi savas darbības pirmo posmu – izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus. Par tālāk virzāmiem atzīti 20 priekšlikumi, kuri tiks iesniegti izskatīšanai valdībā un Saeimā. Galīgo lēmumu pieņems politiķi, bet jau tagad ir dots nepārprotams signāls gan savējiem, gan sabiedrībai. Kāds?
Šobrīd partiju sarakstu iesniegšana 7. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām noslēgusies un sākusies pilnvērtīga priekšvēlēšanu kampaņa. Tiesa, pagaidām lielākās aktivitātes ir redzamas sociālajos tīklos, kur paši kandidāti, partiju aktīvisti un līdzjutēji cenšas atgādināt par sevi. Visbiežāk, izplatot, viņuprāt, konkurentus novājinošus materiālus.
Turcijas prezidenta Redžeps Tajips Erdogans Antālijā notiekošajā diplomātijas forumā kārtējo reizi atgādināja, ka situācijā, kad ASV pārstāj būt Eiropas drošības garants, Eiropa varot paļauties uz Turciju.
Kad 2023. gada vasarā krita Krišjāņa Kariņa otrā valdība un tika uzsākta jaunas valdības veidošana, tad politikas kuluāros par tās bīstamāko zemūdens akmeni tika nosaukta gaidāmā “Rail Baltica” krīze. “Tad, kad sabiedrība beidzot uzzinās, cik dziļās auzās ar to projektu esam iebraukuši, cik miljardu tur izniekoti un cik vēl trūkst, valdībai klāsies plāni,” brīdināja politiskās dzīves zinātāji.