Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita politiskā kaujas lauka pamešana ir pamatīgi sajaukusi kārtis valdošo aprindu iecerētajās kombinācijās. LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainars Šlesers pat izteica apgalvojumu, ka esošā koalīcija ir beigusies un 100% tiks veidota jauna. Vēlākais, līdz jūlija vidum.
Latvijas grupas “Sudden Lights” dziesma “Aijā” Eirovīzijā tālāk par pusfinālu netika. Eiropa mūs kārtējo reizi nesaprata. Kaut kā netrāpījām uz pareizā “nerva” vai pareizās nots. Kas tika izdarīts nepareizi? Ko darīt, lai neveiksmju sēriju apturētu?
Ceļojot pa dažādām pasaules valstīm dažādos kontinentos, esmu ievērojis vienkāršu likumsakarību – vispārējais valsts labklājības līmenis ir cieši saistīts ar vides sakārtotības, sakoptības līmeni. Jo vairāk apdrupušu māju stūru, atlupušu fasāžu krāsojumu, apdauzītu, nošķiebtu ielu apmaļu, bedrainu ceļu klātņu, pavirši veiktu remontdarbu, jo zemāks attiecīgās valsts labklājības līmenis.
Slavenais angļu rakstnieks Arturs Konans Doils ar sava varoņa Šerloka Holmsa muti apgalvoja, ka, redzot tikai vienu ūdens pilienu nolīstam no debesīm, ar dedukcijas palīdzību varot secināt par okeānu esamību. Tāpat tikai no vienas Jēkabpils traģēdijas var radīt pilnvērtīgu, telpisku priekšstatu par visu Latvijas tiesībsargājošo sistēmu.
Uzreiz jānorāda, ka virsrakstā minēto tēzi minu tikai kā absurda piemēru tai loģikai, ar kuru tiek pamatota ideja, kāpēc nedrīkst ļaut tautai pašai lemt par valsts pirmās personas izvēli.
Ziņu ar virsrakstu “Pīlēns atklāti pasaka, ko domā par Levitu” sociālā aktīviste Elīna Kursīte sociālajā vietnē “Twitter” komentēja, demonstratīvi izrādot nevērību: “Jēzu, it kā kādam baigi interesē, ko viņš domā.”
Jāsaka, kā ir. Tā nemitīgā naida birkas karināšana katram, kurš negrib dancot pēc kreisi liberālo kosmopolītu stabules, kļūst nomācoša, un tai jādod enerģisks pretspars
“Apvienotā saraksta” izvirzītais prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns ir pirmais oficiālais kandidāts. Nav izslēgts, ka tieši viņš arī būs nākamais valsts prezidents.
2023. gads iesākās visai cerīgi. Eiropas politikā (pirmām kārtām Vācijā) krita nerakstītais smagās kaujas tehnikas piegādes Ukrainai liegums. Šķita, ka slūžas beidzot vaļā – frontei tik nepieciešamie smagie ieroči plūdīs platā straumē, un Krievijas armijas izdzīšana no Ukrainas ir ne pārāk ilga laika jautājums.
Tieši pirms Lieldienu brīvdienām gadījās notikums, kura nozīmi nevajadzētu nenovērtēt. Ilggadējais “Vienotības” lieldraugs Normunds Bergs, viens no redzamākajiem birkas “vissirslikti” karinātājiem visiem, kuri atļaujas nesaudzīgi kritizēt valdību, pats iestājies šajā “vissirslikti” partijā. Kas noticis? Kas licis pat tik dedzīgam valdības fanu kluba biedram mainīt dziesmas vārdus?
Premjera Krišjāņa Kariņa attiecībām ar Lieldienām piemīt kaut kas mistisks, neizskaidrojams. Pirms diviem gadiem viņš uz Lieldienām aicināja rādīt viens otram savas olas, šogad izcēlās ar atklāsmi, ka pensijas vecumu “būs neizbēgami jāpalielina”.
Lietuvas valdība trešdien atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz bankām noteikt pagaidu solidaritātes maksu, lai iegūtos līdzekļus izmantotu militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem.
Nākamās Saeimas vēlēšanas vēl ir tālu, bet valsts prezidenta vēlēšanas pavisam tuvu – jau 31. maijā. Līdz 13. maijam jāizvirza kandidāti, un tad jau visu izšķirs Saeimas deputātu balsojums. Un kā tad bez aizkulišu sarunām.
Pirmdien “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcija tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi, piedaloties arī VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam. Pēc tikšanās AS izplatīja paziņojumu, kurā aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut finanšu ministra vadītās Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupas darba kārtībā.
Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa konflikts ar Ogres muzeja vadību pamazām iegūst pārnacionālu raksturu. Nevalstisko organizāciju jumta organizācija “Latvijas Pilsoniskā alianse” aicina cilvēkus parakstīt atklāto vēstuli valsts vadītājiem, lai tie iejaucas un palīdz novērst “demokrātijas apdraudējumus”.
Latviešu nacionālajā kultūras kanonā jāiekļauj ne tikai paši dziesmu svētki, bet arī ar tiem saistītie skandāli. Dziesmu svētki bez skandāliem jāuztver gandrīz kā zaļumballe bez kautiņa. Kā mērce bez pipariem un sāls.
Šajā laikā apritēja Kariņa otrās valdības pirmās simt dienas. Tāda kā maza jubileja. Robežšķirtne, kura ļauj izdarīt pirmos, provizoriskos vērtējumus. Kādi tie ir?
Valdība atbalstījusi ieceri no šī gada septembra vidusskolām aizliegt iestājpārbaudījumu rīkošanu tajos mācību priekšmetos, kuros tiek kārtoti centralizētie eksāmeni. Turpmāk Latvijas skolās nebūs nekādas diskriminācijas. Visiem būs vienādas iespējas. Nekādu eksāmenu. Latvijas prestižākā vidusskola – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kur ik gadu rīko iestājpārbaudījumus, par šādu plānu ir neizpratnē.
Režisora Staņislava Tokalova dokumentālā filma “Viss būs labi” sacēlusi kopš Jura Podnieka “Vai viegli būt jaunam?” laikiem ap šāda žanra filmām nebijušu ažiotāžu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tviterī raksta, ka viņa vadītajā ministrijā aktīvi strādā pie valsts nodokļu politikas pamatnostādņu pārskatīšanas. Cita starpā tiekot skatīts jautājums par banku solidaritātes nodokļa ieviešanu, par kuru gan pašam ministram esot atturīgs viedoklis: “Vai solidaritātes maksājums bankām veicinātu kreditēšanu? Šaubos.”
Pagājušo ceturtdien Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstināja bāzes procentu likmi līdz 3,5%, kas daudziem kredītņēmējiem nozīmē papildu izdevumus kredītu procentu nomaksai. Ne viens vien hipotekāro kredītu maksātājs ir ne tikai sašutis par šo ikmēneša maksājumu pieaugumu, bet arī neizpratnes pilns – kā tad tā? Tā jau viss kļūst dārgāks, bet man vēl bankai vairāk jāmaksā. Kāpēc?
