Komentāri

Iepirkumu uzraudzības birojs 17. decembrī noraidījis Turcijas koncerna sūdzību un ļauj “Eiropas dzelzceļa līnijām”, proti, “Rail Baltica” Latvijas posma ieviesējam, slēgt līgumu.

* Bojāgājušo skaits Izraēlas uzlidojumos naktī pieaudzis līdz 71 pēc uzbrukumiem Rafai un trīs māju bombardēšanas Hanjunisā. * ASV valsts sekretārs Blinkens saka, ka Baidens uzsvērs – Izraēlai ir "tiesības un pienākums" aizstāvēties no “Hamas”.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera vēlēšanas ieguvušas globālu nozīmi. Tās zināmā mērā ietekmēs arī Latviju. Kādā veidā? Tādā, ka no šī balsojuma būs atkarīga palīdzība Ukrainai un pretspars Putina agresīvajai politikai Eiropā.

Lai saprastu, kādā veidā gurķu pumpu mijiedarbība un integritāte ietekmē sociālekonomiskos procesus, trīs pilnmēnešu laikā tiks īstenota valsts pētījumu programma “Saliedētas un pilsoniski aktīvas gurķu dobes attīstība”. Domāju, ka mūsu pilsoniski aktīvā sabiedrība novērtēs jebkuras absurda formas, kurās tiek ielieta nodokļu maksātāju naudiņa. Šoreiz gan ne par gurķiem, tā vienkārši tāda progresīvi zaļa līdzība.

Pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” uzstādītajos infrastruktūras objektos “Rīgas satiksmes” pieturvietās vairāku gadu garumā virknei reklāmas stendu veikti nelikumīgi elektrības pieslēgumi un tādējādi apgaismojums nodrošināts uz “Rīgas gaismas”, faktiski visu rīdzinieku, nodokļu maksātāju rēķina – izriet no “Rīgas gaismas” un Rīgas pilsēta būvvaldes saņemtajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem.

“Kas, pie velna, ir politiskā nācija? Es zinu latviešu nāciju, zinu poļu nāciju, zinu vēl dažas. Politiskā nācija ir kaut kādi siļķu salāti ar putru un ķīseli?” – iemetu tīmeklī jautājumu, kas izrādījās provokatīvs un izsauca diskusiju. Aicinājumus veidot “politisko nāciju” pirms tam pamanīju gan “Jaunās vienotības”, gan “Progresīvo” dompilnajos atvēzienos atrādīt savus politiskos uzskatus. Bet kas tad īsti ir šī “politiskā nācija”?

7. oktobrī no Gazas joslas vairāki tūkstoši ekstrēmās teroristu organizācijas “Hamas” kaujinieku iebruka Izraēlas teritorijā, slepkavojot, griežot nost galvas, aizvedot gūstā izraēliešus – jaunus, vecus, kareivjus, sievietes un bērnus. Esot nogalināti 1200, taču šis skaitlis noteikti ir daudz lielāks.

Pēc Krievijas plaša mēroga uzbrukuma Ukrainai 2022. gada 24. februārī daudzi Rietumu politiķi bija spiesti atzīt: jā, jums bija taisnība. Jūs, austrumeiropieši, jau sen mūs brīdinājāt par to, kas ir Putins, krievu impēriskais šovinisms, bet mēs Rietumos šos brīdinājumus neņēmām par pilnu.

“Uz katru sliktu pedagogu jāatrod kāds drosmīgs un “apkalts” vecāks. Klausieties, krievu vecāki! Jums jābūt drosmīgiem un nav jābaidās no tā, ka uz jūsu bērniem tiks izgāztas dusmas, aizsedzoties ar mācību pāreju uz valsts valodu. Jums jāiet un labā latviešu valodā jāprot aizstāvēt sava bērna tiesības starpbrīžos runāt tajā valodā, kādā viņam ērtāk. Kaut ķīniešu valodā,” bērnu vecākus māca Rīgas domes deputāte no Latvijas Krievu savienības Inna Djeri.

Ar gandarījumu uzzinājām, ka 11. oktobrī Strasbūrā Francijā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) uzstājās Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, uzrunājot tās dalībniekus par starptautiskajām aktualitātēm un Latvijas paveikto Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūras laikā. Tā kā Latvija – Kariņa vadībā – ir paveikusi neiedomājami daudz, prieka asarām ritot, noskatījos fragmentu no Kariņa uzrunas.

“Man šķiet būtiski iet uz patriotisma pārdefinēšanu. Pēdējos gados vārds “patriotisms” un Latvijas mīlēšana ieguvusi ļoti nacionālistisku nokrāsu, tas ir cieši saistīts ar to, ka Nacionālā apvienība bija Kultūras ministrijā padsmit gadus. Es gribu redzēt Latviju, kurai cilvēki vēlas piederēt, jo šeit ir forši, šeit viņiem ir droša dzīve, šeit par viņiem rūpējas un šeit viņi redz sev nākotnes perspektīvu,” intervijā žurnālam “Satori” klāsta kultūras ministre Agnese Logina. Kā mēs tagad “pārdefinēsim” patriotismu?

Pēc šaušalīgā teroristiskā uzbrukuma Izraēlai daudzās Rietumeiropas, arī ASV un Austrālijas pilsētās notika plašas Palestīnas atbalsta demonstrācijas, pat savdabīgas “uzvaras” svinības. Daudziem Eiropā un pie mums tas šķita pārsteigums. Kā tad tā? Kā var atklāti svinēt un atbalstīt terorismu un civiliedzīvotāju masu slepkavības? Izrādās, var.

Ak, cik daudz vārdu mēs visi esam pateikuši par valsti, politiku, par visām nejēdzībām, kas notiek, un visiem uzlabojumiem, kas nepieciešami. Par nepietiekamo finansējumu, izglītībai, zinātnei, medicīnai, policijai, par lielo birokrātiju, uzpūsto, neefektīvo valsts aparātu, par nepieciešamību transformēt ekonomiku, mazināt nabadzību, attīstīt reģionus, samazināt nodokļus darbaspēkam, panākt lētākus energoresursus, labot ceļus, atbalstīt jaunuzņēmumus un ko tikai visu vēl ne.

“Progresīvo” frakcija slēpj savus vadoņus. Viens frakcijas tālrunis klusē, otrā kāda laipna palīdze skaidro, ka nav pilnvarota publiskot frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva kontaktus. Bet šobrīd īpaši svarīgs būtu viņa teiktais, komentējot islāmistu teroristu grupējuma “Hamas” uzbrukumus Izraēlai – laikā, kad viņš un vēl trīs “progresisti” darbojas Saeimas deputātu grupā palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam.

“Neatkarīgajai” ir draudzība un pazīšanās sakari ar ārvalstu žurnālistiem gandrīz 100 pasaules valstīs. Mēs redzam, ko raksta kolēģi, viņi redz, ko rakstām mēs. Mēs apmaināmies ar informāciju, domām, viedokļiem.

300 000 eiro vērtais pētījums par “Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģisko analīzi”, ir tikai pēdējais piliens tajā sašutuma un neizpratnes kausā, kas pildījies kopš bēdīgi slavenajiem “salātu” pētījumiem kovida laikā. Cik ilgi vēl zinātnes vārdā turpināsies šī naudas izniekošana.

Pēdējo nedēļu laikā uzkarsusi diskusija sakarā ar Saeimas apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, kurā paredzēts, ka sabiedriskajos medijos netiks veidots un finansēts saturs krievu valodā, sākot ar 2026. gadu.

Vai tevī nav vilšanās sajūtas? – tas ir populārākais jautājums, kad runājam par Atmodu, par Latvijas Tautas fronti (LTF) un salīdzinām “to laiku” ar “šo laiku”. Kāda gan var būt vilšanās, atceroties pirmo mīlestību? To mīlestību, kas piedzima pirms 35 gadiem, saglabājās gadu desmitos un nenieka nezaudēja no sava patiesuma un siltuma… Šodien svinam šo mīlestību un atceramies LTF 1. kongresu, kas notika 1988. gada 8. oktobrī.

Premjerministrs Benjamins Netanjahu sestdien pavēstīja, ka Izraēla atrodas karastāvoklī pēc tam, kad Hamas kaujinieki agri no rīta veica negaidītu uzbrukumu, izšaujot tūkstošiem raķešu un šī triecien laikā iekļuva Izraēlā pa sauszemi, jūru un gaisu tajā skaitā izmantojot paraplānus, ziņo CNN.

Jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. Šī tautas gudrība pilnvērtīgi attiecas uz jaunās valdības izpaudumiem valsts celtniecībā, kas iet uz dižu sasniegumu virsotnēm nu jau gigantiskiem, neapturamiem soļiem. Tā kā likumdevējvaras (Saeimas) prioritāti mums ir nomainījusi izpildvara (valdība), atliek pavaicāt: cik ilgi vēl jāgaida, lai resnie partizāni nobalsotu par Latvijas teritoriju pievienošanu Krievijai?

Ingas Spriņģes daudz apspriestajā ierakstā, kurā viņa atbalsta “rus.lsm.lv” galvenās redaktores Jekaterinas Safronovas izteikumu par Latvijas plāniem izveidot kaut kādu “krievu geto”, tiek lietots visai izplatīts politiskā žargona vārds – “nacionāļi”. Kas tie tādi “nacionāļi”? No kurienes radies šis morfoloģiski kroplīgais vārds?

“Kalni, pašķirieties! Ļaujiet, kalni, man iet meklēt savu mīļoto! Sveši ļaudis viņu aizveda. Ļaujiet man viņu vest mājās!” savulaik dziedāja armēņu dižais Norairs Mnacakanjans. Dziesmas vārdi un melodija ir dziļa dramatisma un neremdināmu alku pilni – gluži kā par tiem notikumiem, kas pašlaik risinās Kaukāzā visas pasaules acu priekšā.