Gluži vai jāievaidas par bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. Bija varens valsts vadītājs, bet tagad jāsēž deviņus kvadrātmetrus mazā cietuma kamerā. Labi vismaz, ka viņam ļautas gana biežas tikšanās ar sievu un radiem.
Tikmēr aktīvais ASV prezidents Donalds Tramps bez aplinkiem jau ir piedraudējis narkotiku apkarošanas operāciju turpināt sauszemē - tas ir, Venecuēlas un varbūt arī Kolumbijas teritorijā. Un vēl šis tas par notikušām un vēl gaidāmām vēlēšanām dažādos pasaules nostūros.
Divi policisti, kuri pavadīja bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī viņa pirmajā naktī cietumā, uzturējās blakus kamerā viņa drošības labad, paziņoja valsts iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess. Viņš apstiprināja, ka bijušais prezidents, kurš izcieš piecu gadu sodu pēc tam, kad tika atzīts par vainīgu noziedzīgā sazvērestībā, turpinās saņemt aizsardzību cietumā, ņemot vērā viņa statusu un "ņemot vērā draudus, ar kuriem viņš saskaras". Iekšlietu ministrs, kurš pagājušajā trešdienā runāja radiostacijā “Europe 1”, piebilda, ka drošības pasākumi paliks spēkā "tik ilgi, cik tas tiks uzskatīts par nepieciešamu". "Esmu atbildīgs par indivīdu, augsta ranga amatpersonu drošību," sacīja Nunjess, paskaidrojot, ka tas bija viņa lēmums pagarināt Sarkozī aizsardzību, kamēr viņš izcieš sodu. Sarkozī advokāts Žans Mišels Daruā otrdienas vakarā runāja ar BFMTV un uzstāja, ka viņa klients nav saņēmis nekādu īpašu attieksmi. “Viņš atrodas deviņus kvadrātmetrus lielā kamerā, visu laiku ir troksnis. Visi ieslodzītie trokšņo, viņi kliedz, viņi dauza pa sienām,” sacīja Daruā. “Principā, ņemot vērā viņa ieņemtos amatus, viņam vajadzētu būt citam statusam. Viņš to nelūdza, tāpēc viņam tāda nav,” viņš piebilda.
Parīzes tiesa 2025. gada 25. septembrī piesprieda bijušajam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī piecu gadu cietumsodu un lika viņam doties cietumā pēc tam, kad viņš tika atzīts par vainīgu noziedzīgā sazvērestībā saistībā ar apgalvojumiem, ka nelaiķis Lībijas diktators Muammars Kadāfi palīdzēja finansēt viņa uzvarošo 2007. gada prezidenta vēlēšanu kampaņu apmaiņā pret diplomātisku labvēlību Lībijai no Francijas puses.
Tiesa lika Sarkozī apcietināt vēlāk, un prokuroriem tika dots viens mēnesis, lai informētu bijušo valsts vadītāju, kad viņam jāierodas cietumā.
Bijušais prezidents, kurš atstāja amatu 2012. gadā, ir pārsūdzējis savu notiesājošo spriedumu, bet tikmēr tiek sagaidīts, ka viņš atradīsies kamerā vai nu vieninieka kamerā, vai tā sauktajā VIP spārnā Santē cietuma kompleksā. Šis spārns parasti ir paredzēts ieslodzītajiem, kuri tiek uzskatīti par nepiemērotiem turēšanai cietuma vispārējā ieslodzījumā, parasti baidoties par viņu drošību. Sarkozī ir atļautas trīs tikšanās reizes nedēļā, un vienu reizi nedēļā jau ir izmantojusi viņa sieva, dziedātāja un modele Karla Bruni-Sarkozī, kura pagājušajā otrdienā apmeklēja savu vīru, ziņoja BFMTV. Daruā atklāja, ka pirmajā dienā cietumā bijušais prezidents veltīja laiku vingrošanai, kā arī sāka rakstīt savu grāmatu. Advokāts sacīja, ka Sarkozī bažas nebija par sevi, bet gan par saviem tuviniekiem. "Ja viņš par kaut ko uztraucas, tad tā ir viņa ģimene," viņš teica. Bijušā līdera brālis Gijoms Sarkozī BFMTV sacīja: "Es lepojos, ka mums ir viens un tas pats vārds. Es lepojos, ka viņš dodas uz cietumu ar paceltu galvu, un esmu pilnībā pārliecināts par viņa nevainību."
Ar ASV prezidenta Donalda Trampa vārdu Latvijas publikai saistās viņa diezgan pozitīvie sasniegumi Tuvo Austrumu konflikta risinājumā un pagaidām ne visai spožie panākumi Krievijas - Ukrainas kara izbeigšanā, taču ir viņam gluži traka, satraucoša vēl viena “fronte” divu Latīņamerikas valstu piekrastē, kas var pārvērsties par īstu fronti bez šā vārda likšanas pēdiņās. Tramps pagājušajā ceturtdienā paziņoja, ka viņam nav nepieciešams ASV likumdevēju kara pieteikums, lai uzbruktu Venecuēlai vai citām valstīm, kuras viņš apsūdz iesaistē narkotiku tirdzniecībā, brīdinot, ka gaidāmi uzbrukumi uz sauszemes, raksta “La Monde”. Te nav teikts “iespējams”, “varētu būt”, bet “gaidāmi uzbrukumi uz sauszemes”. To pašu pauž arī citi plašsaziņas līdzekļi, piemēram BBC, kas atsaucas uz Trampa teikto, ka ASV "tagad skatās uz sauszemi" pēc tam, kad ir "ļoti labi kontrolējusi jūru".
Kopš septembra sākuma ASV ir uzbrukušas kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie tiek izmantoti narkotiku kontrabandai.
Vašingtona ir izvietojusi lidmašīnu bāzes kuģu trieciengrupu, lai cīnītos pret narkotiku tirdzniecības organizācijām Latīņamerikā, piektdien, 24. oktobrī, paziņoja Pentagons, kas ir būtisks militārā pastiprinājuma pieaugums reģionā.
Šaušalīgajā ASV un Venecuēlas attiecību atvarā ir ierauts ir arī Kolumbijas prezidents Gustavo Petro, ass amerikāņu triecienu kritiķis, kuram Vašingtona piektdien noteica sankcijas par iespējamu narkotiku tirdzniecības atbalstīšanu. Venecuēlas ģenerālprokurors Tareks Viljams Saabs, kurš ir prezidenta Nikolasa Maduro tuvs sabiedrotais, apgalvo, ka Tramps vēlas pārvērst Venecuēlu par ASV "koloniju". Saabs sacīja, ka ASV vēlas režīma maiņu Venecuēlā, apsūdzot to cerībā atņemt valsts dabas resursus, tostarp zelta, naftas un vara rezerves.
Jautāts par iespējamu sauszemes iebrukumu Venecuēlā, Saabs BBC programmā “Newshour” sacīja, ka "tam nevajadzētu notikt, bet mēs esam gatavi". Viņš piebilda, ka Venecuēla "joprojām ir gatava atsākt dialogu" ar ASV. Tramps ir apsūdzējis Maduro par narkotiku tirdzniecības organizēšanu, ko Maduro noliedz. ASV uzbrukumos pret iespējamiem narkotiku kuģiem pie Dienvidamerikas krastiem ir nogalināti vismaz 43 cilvēki. ASV ir viena no daudzām valstīm, kas neatzīst Maduro par Venecuēlas leģitīmo līderi. ASV Kongresa locekļi abās politiskajās partijās ir pauduši bažas par to, vai uzbrukumi kuģīšiem ir likumīgi un vai Trampam ir pilnvaras pavēlēt tiem uzbrukt. Republikāņu senators Lindsijs Greiems svētdien žurnālistiem sacīja, ka turpmāki uzbrukumi uz sauszemes ir "reāla iespēja" un ka Tramps viņam teica, ka plāno informēt Kongresa locekļus par turpmākajām militārajām operācijām, kad atgriezīsies no Āzijas. Pēdējo divu mēnešu laikā ASV ir pastāvīgi veidojušas karakuģu, iznīcinātāju, jūras kājnieku, izlūkošanas lidmašīnu, bumbvedēju un dronu spēkus Karību jūras reģionā, ko tās ir iekļāvušas narkotiku tirdzniecības un "narkoteroristu" apkarošanas pasākumos. Daudzi analītiķi uzskata, ka šī ir arī daļa no plašākas iebiedēšanas kampaņas, kuras mērķis ir gāzt prezidentu Maduro. Maduro ir apsūdzējis ASV "kara safabricēšanā" pēc tam, kad Tramps arī pavēlēja nosūtīt uz Karību jūras reģionu pasaulē lielāko karakuģi “USS Gerald R Ford”.
Vienīgais mierinājums Venecuēlai ir tas, ka Tramps ir pazīstams ar savu mainīgo viedokli, draudu un solījumu nepildīšanu. Tā viņš te dod, te nedod Ukrainai “tomahaukus”, te nosaka, te nenosaka citām valstīm milzīgus tirdzniecības tarifus, Putins viņam vienā dienā ir draugs, bet nākamajā dienā vairs nav...
Lielākie Venecuēlas plašsaziņas līdzekļi vienā balsī... gandrīz vai klusē par nopietno Maduro un Trampa attiecību saspīlējumu. Piemēram, Karakasas izdevums “El National” raksta par visu ko citu - par futbolu, par viesuļvētru “Melisa”, Trampu pieminot vien tādā kontekstā, ka viņš apsveicis Argentīnas prezidentu Havjeru Mileju ar viņa uzvaru vēlēšanās.
Un raksta riņķi un apkārt - ka Brazīlijas prezidents Lula da Silva “cenšas izvairīties no reģionālās konfrontācijas un ierosina dialogu starp ASV un Venecuēlu”.
Vēl viens ietekmīgs Venecuēlas medijs - “Ultimas Noticias” - tēmu apskata sašķiebtā griezumā, galveno kritiku vēršot pret Trinidādu un Tobāgo. “Venecuēla nosoda Trinidādas un Tobāgo un ASV provokācijas Karību jūras reģionā”, raksta “Ultimas Noticias”. "Venecuēlas Bolivāra Republika starptautiskās sabiedrības priekšā nosoda bīstamās militārās mācības, kuras veica Trinidādas un Tobāgo valdība un ko koordinēja, finansēja un kontrolēja Amerikas Savienoto Valstu Dienvidu pavēlniecība. Šī rīcība ir naidīga provokācija pret Venecuēlu un nopietni draudi mieram Karību jūras reģionā,” raksta Venecuēlas izdevums.
Tikmēr Kolumbijas mediji miglu acīs nepūš - “El Tiempo”, “El Nuevo Siglo” un citi informē par prezidentam Petro noteiktajām ASV sankcijām un atzīst, ka situācija reģionā ir nokaitēta.
Gan Kolumbijas, gan Venecuēlas mediji mēnešiem ilgi ir stāstījuši par visādiem pasākumiem, kurus šo valstu valdības veikušas, lai apkarotu narkotiku tirdzniecību, un neparko netiek atzīts, ka narkomafija būtu valstiski atbalstīta.
Argentīnas prezidenta Havjera Gerardo Mileja konservatīvā partija "La Libertad Avanza" ("Brīvība virzās uz priekšu" (LLA) guvusi pārliecinošu uzvaru svētdien notikušajās parlamenta vidustermiņa vēlēšanās.
LLA saņēmusi 41% balsu un izcīnījusi 14 no 24 Senāta vietām, kā arī 64 no 127 apakšnama vietām, par ko balsošana notika svētdien, liecina aplēses pēc teju visu balsu saskaitīšanas. Mileja partija trīskāršojusi savu vietu skaitu, pārstāvniecību apakšnamā palielinot no 37 līdz 101 vietai, bet
Senātā - no sešām līdz 20. Centriski kreisā peronistu kustība, kas pagājušajā mēnesī guva uzvaru Buenosairesas provinces vēlēšanās, saņēmusi 32% balsu.
Līdz ar svētdienas vēlēšanu rezultātiem tiek stiprinātas Mileja pozīcijas centienos mazināt valsts tēriņus un tautsaimniecības regulāciju. Svētdienas vēlēšanās tika ievēlēta puse apakšnama un trešdaļa Senāta.
Pirmsvēlēšanu kampaņas gaitā tika pieredzēts valsts valūtas - peso - kursa kritums, un tas lika Milejam lūgt palīdzību savam sabiedrotajam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tramps apsolīja 40 miljardu dolāru lielu palīdzības paketi, taču vienlaikus brīdināja argentīniešus, ka nebūs dāsns, ja svētdienas vēlēšanās Milejs negūs sekmes. Milejs ir veltījis daudz runu un rakstu, kuros pausts atbalsts Trampam un kritizēts “vokisms”, tādā veidā uzsverot sava domu gājiena līdzību ar ASV prezidenta viedokli.
Argentīnas laikraksts “La Prensa” jau analizē, kuri ministri paliks jaunajā valdībā un kuri nē, bet “La Nacion” norāda, ka Milejam jādefinē valdības jaunais iekšējais līdzsvars un jāparāda, kā viņš interpretē pēdējo mēnešu “nemierīgo ekonomisko trajektoriju”.
Vildersa partijai izredzes iegūt visvairāk vietu Nīderlandes parlamentā
Nīderlandē trešdien, 29. oktobrī, notiks parlamenta vēlēšanas, kurās, šķiet, visvairāk balsu iegūs galēji labējā Gērta Vildersa Brīvības partija. Starp priekšvēlēšanu laikā visvairāk apspriestajām problēmām ir imigrācija un mājokļu pieejamība. “Politico” publicētie aptauju dati liecina, ka par šo partiju sliecas balsot piektdaļa vēlētāju. Tiesa gan, atbalstītāju skaits šai partijai gada laikā ir sarucis no 26% uz 20%.
Brīvības partija pirms diviem gadiem iesaistījās vadošajā koalīcijā, bet pēc tam izstājās domstarpību dēļ par imigrācijas tēmu. Partija turpina iestāties pret imigrāciju, islamizāciju un valdības kursu. Nav zināms, vai Brīvības partija būs pie varas pēc vēlēšanām, jo arī konkurentiem aptaujas sola gana labus rezultātus - Kristīgie demokrāti un Darba partijas un zaļo apvienība aptaujās uzrāda 16%, liberālā "D66" partija un Tautas partija brīvībai un demokrātijai apmēram 10%.
Bet pavisam rāmi un rātni 24. oktobrī notika Īrijas prezidenta vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja Katrīna Konolija. Viņa ir kļuvusi par Īrijas Republikas 10. prezidenti pēc uzvaras pār partijas "Fine Gael" pārstāvi Hīteri Hamfrisu, kura jau bija piekāpusies savai sāncensei. Rezultāts, kas jau sen bija skaidrs no sākotnējiem aprēķiniem, tika oficiāli paziņots Dublinas pilī. Konolija - neatkarīgā prezidente, kuru atbalstīja lielākās kreisā spārna partijas - savā pieņemšanas runā solīja būt "iekļaujoša prezidente visiem". 68 gadus vecā sieviete no Golvejas ir Īrijas parlamenta locekle kopš 2016. gada. Viņa būs valsts 10. prezidente, pārņemot amatu no Maikla D. Higinsa, kurš ir nostrādājis amatā maksimālos divus termiņus. Konolija ieguva 914 143 pirmās izvēles balsis (63%), kas ir rekords Īrijas prezidenta vēlēšanu vēsturē. Savu pieņemšanas runu viņa vispirms teica īru valodā un pēc tam angļu valodā. "Es būšu prezidente, kas klausās un pārdomā, un kas runā, kad tas ir nepieciešams," viņa teica. "Es būšu miera balss, balss, kas balstās uz mūsu neitralitātes politiku, balss, kas skaidri formulē klimata pārmaiņu radītos eksistenciālos draudus, un balss, kas atzīst milzīgo darbu, kas tiek paveikts visā valstī." BBC Dublinas korespondente Gabija Gataveckaite sacīja, ka Konolija bija pret establišmentu vērsta kandidāte, kas sacentās ar valdības izvēlēto Hamfrisu. Viņa teica, ka pēdējās nedēļās Konolija uzstāja, ka viņas kampaņa ir "kustība", un tagad viņa ir ieguvusi skaidru mandātu no tautas.