13. oktobris, līdz kuram Latvijas varas iestādes pieprasīja 841 Krievijas pilsonim izbraukt no valsts, ir jau pagājis. Kāda šobrīd ir situācija ar šiem svešpilsoņiem? Vai viņi tiek deportēti, precīzāk sakot, repatriēti? Vai arī viss paliek pa vecam un šie vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņi izliekas, ka neko nezina? Runa ir par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā, bet līdz 30. jūnijam nav izpildījuši prasību par ES ilgtermiņa rezidenta statusa iegūšanu, kam bija jāapliecina latviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī un jāiztur drošības pārbaude.
Precizēsim, ka ES ilgtermiņa rezidenta statuss bija jāiegūst tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc 2003. gada maija pieņēma Krievijas pilsonību un kuri līdz tam bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Sākotnēji tie bija aptuveni 30 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem lielākā daļa izpildīja Latvijas prasības, bet 2600 Krievijas pilsoņu brīvprātīgi pameta Latviju. Savukārt minētās vairāk nekā 800 personas laikus neiesniedza pieprasītos dokumentus, tāpēc viņu uzturēšanās Latvijā šobrīd ir nelikumīga: viņiem jāpamet mūsu valsts.
No Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) saņēmām atbildes uz jautājumiem, jo interesējāmies, vai kāds no minētajiem vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņiem līdz 13. oktobrim ir reāli izbraucis uz savu etnisko dzimteni.
“Līdz 13. oktobrim personas varēja pieteikties uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šonedēļ pa pastu iesniegtie pieteikumi tiks apkopoti, bet nākamnedēļ informācija tiks apstrādāta un nodota Valsts robežsardzei pārbaužu veikšanai,” skaidro Madara Puķe, PMLP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. “Vispirms, 18. jūlijā, pārvalde 841 personai uz deklarētajām adresēm nosūtīja informatīvās vēstules. Pēc tam, kad pārvalde būs apkopojusi aktuālos datus par situāciju - cik personas iesniegušas dokumentus uzturēšanas atļaujas saņemšanai, cik personas ir mirušas un cik ir ignorējušas pārvaldes aicinājumu - pārbaudāmo personu saraksts tiks nodots Valsts robežsardzei. Valsts robežsardze veiks pārbaudes un konstatēs, vai attiecīgās personas ir pametušas Latvijas Republikas teritoriju,” stāsta Madara Puķe, “bet, ja persona neievēros pārvaldes izsniegtajā izbraukšanas rīkojumā noteikto termiņu, tiks uzsākts piespiedu izraidīšanas process. Šo procesu realizē un uzrauga Valsts robežsardze, kas ir atbildīgā institūcija par nelikumīgi valstī uzturošos ārvalstnieku izraidīšanu.”
Ir visai grūti konstatēt, vai mainās Krievijas pilsoņu attieksme pret Latvijas valsts prasību apgūt latviešu valodu, bet Madara Puķe uzskata, ka stingrākas prasības par latviešu valodas apguvi nepārprotami signalizē: lai turpinātu uzturēties Latvijas Republikā, likuma nosacījumi būs jāievēro.
Interesanti, vai likuma ievērošanas pamatā ir pēkšņi radusies cieņa pret valsts valodu vai arī vienkārši bailes tikt izraidītam no valsts? Ir zināms, ka no tiem, kuriem tika nosūtītas informatīvās vēstules, 358 personas tomēr atsaucās, iesniedzot pieteikumus uzturēšanās atļaujām. Taču tas, ka pieteikumi ir iesniegti, automātiski nenozīmē, ka uzturēšanās atļauja tiks piešķirta, jo šo personu pieteikumus detalizētāk pārbaudīs PMLP un Valsts drošības dienests.
Par tām personām, kuras nebija iesniegušas pieteikumu, informācija tiks nodota Valsts robežsardzei izceļošanas pārbaudes veikšanai. Pēc pārbaudes veikšanas tos, kuri nebūs izceļojuši no Latvijas, aicinās ierasties PMLP, lai saņemtu izbraukšanas rīkojumu, kura termiņš ir vēl 30 dienas.
Zināms, ka piespiedu izraidīšanas gadījumā persona tiek aizturēta un ievietota aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā vai arī šai personai atļauj uzturēties līdz izraidīšanas procedūras beigām savā dzīvesvietā. Birokrātiskā knakstīšanās ar šiem Krievijas pilsoņiem ir visai sarežģīta, tomēr mērķis ir jāsasniedz: jānāk viņiem pretim un jāļauj pārcelties uz valsti, kur viss ir krieviski, un nekādu problēmu.
“Saskaņā ar 2022. gada Imigrācijas likuma grozījumiem bija aptuveni 4400 cilvēku, kuriem bija dots divu gadu termiņš, lai iemācītos latviešu valodu,” iesāk Anta Lazareva, Valsts izglītības attīstības aģentūras Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja. “Viņi ir nākuši pie mums regulāri, ap 100 līdz 150 personām mēnesī. Diemžēl viņu sekmes īpaši neuzlabojas. Latviešu valodas eksāmenu ir nokārtojuši aptuveni 10%.”
Acīmredzot latviešu valoda ir tik grūta, ka cilvēks, dzīvodams Latvijā 30 līdz 50 gadus, nav spējīgs apgūt kaut vai elementāros valodas pamatus.
Anta Lazareva piebilst, ka viņi nekad nav lietojuši latviešu valodu, turklāt daudzi no viņiem ir jau vecumā virs 50 gadiem. “Iespējams, valodu kaut mazliet šie cilvēki ir pratuši tad, kad viņi bija aktīvi darba tirgū. Salīdzinoši sliktāka situācija ir Latgales reģionā, kur lingvistiskā situācija ir tāda, ka bez latviešu valodas var iztikt,” atzīst Lazareva.
Ir arī grupa Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecas 2024. gada Imigrācijas likuma grozījumi. “Šiem cilvēkiem eksāmenu vajadzēja kārtot tikai šogad,” skaidro Lazareva, “un, pēc PMLP datiem, tie bija aptuveni 2500 cilvēku, un no tiem 35% eksāmenu nokārtoja sekmīgi.” Bet interesanti ir tas, ka līdz noteiktajam termiņam - 13.oktobrim - uz Lazarevas vadīto iestādi nemaz nestāvēja garum garā eksāmenu kārtotāju rinda. “Mēs gan bijām gatavi uzņemt daudz vairāk eksāmenu kārtotāju, domājām, ka šī vēlme būs intensīvāka,” teic Lazareva, “tāpēc tagad ir grūti pateikt, kāda ir šo cilvēku nostāja un uz ko viņi cer.”
Atbilde varētu būt: viņi cer, ka nekas nemainīsies un ka beigu beigās viņus liks mierā. Ir daļa krievu, kuri lieliski prot latviešu valodu un cenšas to lietot ikvienā situācijā. Bet ir arī tādi, kuri principiāli ienīst mūsu valsts valodu un nekad tajā nerunās. Taču nevajag tā mocīties: vienvirziena ceļš uz Krieviju vienmēr vaļā.
Savukārt mums beidzot ir jāsaprot, ka piekāpšanās un locīšanās laiks ir beidzies. Latviešu valoda Latvijā ir valsts valoda, un neviena cita to neaizstās. Un jāsaprot arī tas, ka tie, kuri ir pret latviešu valodu, patiesībā apdraud valsts drošību. Bet ļoti gribas ticēt, ka nenotiks tā, ka “mīļā miera labad” šos Krievijas pilsoņus, kuri ir pret latviešu valodu un Latvijas valsti, tomēr liks mierā un ļaus dzīvot šeit - nelikumīgi un noziedzīgi.
