Izskatās, ka šogad valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam stipri atpaliks no budžetā plānotajiem un nesasniegs arī pagājušā gada rādītāju – iekasētos 214 miljonus eiro. Deviņos mēnešos akcīzes nodoklis bija pildījies 160 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu konsultanta Jāņa Hermaņa no publiski pieejamiem avotiem sastādītie grafiki sociālajā vietnē “X” rāda, ka šā gada deviņos mēnešos ienākumi no akcīzes nodokļa atpaliek no plāna par 17 miljoniem eiro.
1. augustā tika ieviesti daudz stingrāki alkohola tirdzniecības ierobežojumi - atļautais pārdošanas laiks tika saīsināts no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet sestdienās no 10.00 līdz 18.00. Pagaidām šis faktors akcīzes nodokļa nomaksā neatspoguļojas, jo uzņēmēji akcīzi par preci ir jau samaksājuši, tomēr kopējā tendence ir tāda, ka ieņēmumi būs mazāki par plānoto un, iespējams, arī mazāki nekā pagājušajā gadā. Turklāt alkohola patēriņš salīdzinājumā ar 2024. gadu diezgan redzami sācis samazināties jau kopš gada sākuma.
LDDK konsultants Jānis Hermanis “nra.lv” sacīja, ka slikti pildās arī akcīze par tabakas izstrādājumiem un pievienotās vērtības nodoklis, bet labi pildās uzņēmumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļi.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs sacīja, ka akcīzes nodokļa ieņēmumu kritumu nav grūti paredzēt. “Būtu pavisam dīvaini, ja būtu otrādi,” viņš piebilda.
“Viens no faktoriem, kāpēc valsts budžets saņem mazākus ienākumus no alkohola akcīzes, ir tas, ka jaunajai paaudzei alkohols nav modē - viņus interesē kaut kas cits, viņi socializējas internetā, viņus nenomāc nekas tāds, kamdēļ vajadzētu aizmirsties. Piemēram, Somijā vairāk nekā puse jauniešu vecumā līdz 27 gadiem vispār nelieto alkoholu. Atturēšanās no alkohola ir plaši izplatīta gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā. Somijā bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjomi šogad pieauga par 65%, pircējiem izvēloties ne tikai bezalkoholisko alu un vīnu, bet arī parasto ūdeni pudelēs,” sacīja Henriks Danusēvičs. Viņš paredz, ka šāda tendence turpmākajos gados vēl pastiprināsies un tas notiks arī Latvijā.
Alkohola pārdošanas laika saīsināšana sākotnēji radīja stresa situācijas neilgi pirms pulksten astoņiem vakarā, kad daudzi izmisīgi centās paspēt iegādāties reibinošo dzērienu un līda rindā priekšā “parastajiem pircējiem”. Tagad ar šo jauno situāciju ir puslīdz aprasts.
Bet lielas problēmas ir radītas veikaliem, īpaši jau mazajiem “stūra veikaliņiem” un lauku veikaliņiem. Igors, kuram pieder nelieli veikali Pārdaugavā, kuros viņš pats nereti stājas pārdevējas vietā pie letes, saka: “Līdz šīm bijām vaļā līdz desmitiem, bet laikam jau nāksies saīsināt darba laiku līdz astoņiem, jo vakarā tikpat kā nav vairs pircēju. Rītos vēl tik slikti nav, jo netālu ir skola un bērni nāk pirkt visādus saldumus un čipsus. Bet vakaros turēt veikalu vaļā vairs nav jēgas.”
Toties kopš 1. augusta Rīgā ir atdzimušas vairākas “nakts kafejnīcas” ar necilu interjeru, kur iekšā viens galds un divi krēsli (agrākos laikos tāda bija Lapu ielā Rīgā).
Gara acīm var iztēloties, ka drīz vien būs atpakaļ arī nelegālie kontrabandas alkohola tirgošanas punkti. Tie gan ir tikuši skarbi apkaroti, un tirgoņi ir sasēdināti cietumos, tomēr, ja kādam ir dzertgriba, tad citam būs tirgotgriba, un viņi viens otru atradīs.
“Tagad parfimērijas ražotājiem ir jāaizpilda tas robs, pēc 20.00 ir odekolonu renesanse,” vietnē “X” ironizē Kristīne. Un nav nemaz tā, ka šāda ironija būtu bez pamata.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Dāvis Vītols TV24 raidījumā “Naudas cena” norādīja, ka alkohols nav vienīgā bēda, jo esot jāsāk celt trauksmi arī par odekolonu, jo dažos veikalos tā pārdošanas apjoms pieaudzis no divām līdz astoņām reizēm. Nu, ja veikalā agrāk pārdeva divas pudelītes, bet tagad četras, tad tas vēl nav nekas satraucošs. Taču, ja odekolonu izpērk litriem vien, tad skaidrs, ka mērķis nav iesmaržoties un dezinficēt ādu.
Ieņēmumu iztrūkums budžetā rada galvassāpes finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (“Jaunā vienotība”), bet lielu prieku veselības ministram Hosamam Abu Meri (“Jaunā vienotība”). Jo, ja cilvēki Latvijā mazāk dzer, tad viņi mazāk slimo, mazāk notiek visādu negadījumu, mazāk vardarbības ģimenēs.
Janvārī, kad Saeimā tika pieņemti grozījumi Alkohola aprites likumā, likumprojekta anotācijā bija teikts: “Latvijā patērētais alkohola daudzums ir augstākais gan Eiropas Savienības, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū, pauž likumprojekta autori. Likuma izmaiņas paredz ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu.”
Varētu jau strīdēties, ka patērētais alkohola daudzums nav augstākais, bet ir “viens no augstākajiem”, jo arī citur dzer uz nebēdu, un statistikas dati mēdz būt dažādi, arī ne visai ticami. Ir, piemēram, tādi, ka pasaulē pirmajā vietā kā visdzerošākā ir Rumānija, otrajā vietā - Gruzija, trešajā - Čehija, un ceturtajā - Latvija. Vēl ir tīmeklī izplatīta Eiropas karte, ka ar alkohola pārmērīgu lietošanu saistītu nāves gadījumu visvairāk ir Baltkrievijā.
Tomēr, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2023. gada datiem, Latvijā bija augstākais alkohola patēriņa līmenis starp dalībvalstīm - 11,7 litri tīrā alkohola uz vienu personu vecumā no 15 gadiem. Šis ir nopietni.
Tikmēr Lietuva jau diezgan sen vairs nepretendē uz šāda skumja “čempionāta” pjedestālu, lai gan vēl 2011. gadā Lietuvā bija viens no lielākajiem alkohola patēriņiem visā pasaulē, aptuveni 15 litri uz cilvēku, bet 10 gados tas tika samazināts līdz 12 litriem.
Lietuvā ir spēkā alkohola pārdošanas laiks no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās no 10.00 līdz 15.00. Bet dažādi dzeršanas apkarošanas likumi ir tikuši ieviesti jau sen. Alkohola kontroles pasākumu rezultātā no 2007. gada līdz 2019. gadam vīriešu dzīves ilgums palielinājies par septiņiem gadiem!