Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.
Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.
2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.
Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".
Ilona Maska vārds un viņa kompāniju tehnoloģiskie izstrādājumi nav sveši Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā Ilona Maska saikni ar atkārtoti ievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu pasaules sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par to kā attiekties pret talantīgā amerikāņu uzņēmēja radītājām lietām.
Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās un pirmajām ziņām par tehnoloģiju gigantu dibinātāja Īlona Maska izredzēm nokļūt ASV prezidenta administrācijas vadībā lietotāji masveidā sāka pamest Maskam piederošo “X” platformu. Jaunā platforma “Bluesky”, kas ir ļoti līdzīga kādreizējam “Twitter”, tagad piesaista miljoniem jaunu lietotāju. “Neatkarīgās” žurnālistu raksti un portāla NRA ziņas tagad ir lasāmas arī šajā platformā.
Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju, tostarp cilvēku reproduktīvajā vecumā un jaundzimušo bērnu, skaits. "Tas neapšaubāmi ir nopietni, un 2024. gadā visticamāk gaidāms dzemdību skaita kritums gan Rīgas Dzemdību namā, gan pārējos stacionāros Latvijā," atzīst valsts galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.
Interesanti ieraudzīt 2024. gadā Moldovā to, ar ko palikusi prātā Latvija kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem vai arī pavisam nesenā pagātnē pirms pēdējās padomju okupācijas laika pieminekļu novākšanas kampaņas.
Klaustrofobiska atmosfēra, LPSR simbolika, Aukstā kara bunkuru restes un dzelzs durvis — tāda atmosfēra sagaida visus tos drosmīgos, kuri apmeklē jauno vēsturisko izstādi “Kolaboracionisms un kolaboracionisti” Ogrē.
Valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV vai arī “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks apgalvo, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz naudas, materiālo resursu un zināšanu, lai uz vilcieniem cilvēki varētu paļauties vairāk nekā uz pārējiem satiksmes līdzekļiem.
Zviedrijas Bruņotie spēki uzstāj, ka vēja parki Baltijas jūrā var apdraudēt nacionālo drošību, radariem traucēt Kaļiņingradas virziena vērošanu, ziņo Zviedrijas nacionālā televīzija SVT savā portālā “svt.se”, savukārt Latvija jau savlaicīgi vērtējusi enerģētikas un militāro interešu savietošanu, un līdzīgas situācijas, kā tagad Zviedrijā, netiks pieļautas.
Vismaz triju savulaik Latvijā strādājošo komercbanku piedalīšanās Moldovā nozagtas naudas nogādāšanā līdz tiesībsargājošajām iestādēm vairs neaizsniedzamiem ofšoriem iekustināja tādu “kapitālo remontu” visās Latvijas komercbankās, pēc kura pāri palika drīzāk banku nosaukumi nekā pašas bankas.
Lai arī Latvija un pārējās Baltijas valstis ir praktiski atslēgušās no Krievijas energoresursiem, to pavisam nesteidz darīt vairākas Eiropas Savienības valstis. Visu nosaka nauda – kādēļ gan tām būtu jāsteidz atteikties no lētās energobarotnes? “Deutsche Welle” (DW) žurnālists Tims Goslings apkopojis pēdējās tendences Eiropas valstu gribēšanā saraut saites ar cenu ziņā izdevīgajiem Krievijas piedāvājumiem.
Zviedrija un Norvēģija, kura pirms pāris gadiem plānoja atteikties no skaidras naudas un pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, tagad iedzīvotājus mudina ikdienā lietot un mājās turēt arī skaidru naudu, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem. Turpretī Latvija veic pasākumus, lai ierobežotu skaidras naudas apriti.
Valsts augstākās amatpersonas nākamā gada valsts budžetu nosaukušas par drošības, konkurētspējas un pārmaiņu budžetu, kas ļaušot dzīvot labākā un drošākā valstī.
Mākslīgais intelekts var pārkāpt pamattiesības, tajā skaitā diskriminēt cilvēkus, ja netiek ievēroti vairāki nosacījumi, teikts Latvijas Republikas tiesībsarga uzdevumā veiktajā pētījumā "Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti". Pašlaik mākslīgā intelekta sistēmas jau ir pārkāpušas cilvēka pamattiesības tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, biometriskā identifikācija un pamatpakalpojumu pieejamība. Arī mākslīgā intelekta pētnieks Vitālijs Komašilovs uz tā izmantošanu raugās pesimistiski, brīdinot sabiedrību nekļūt par starptautisko korporāciju vergiem.
Māra Čaklā (1940-2003) dzejoļu krājumā “Lapas balss” (1969) ievietotajā dzejolī “Izkapts ābelē (Anno 1944)” var saskatīt padomju režīmam vismaz kabatā parādītu pigu, bet tālāk seko “47. gada Kurzemes balāde” ar nacionālo partizānu apsaukāšanu par bandītiem.
Oktobra sākumā kopējā nodokļu parādu summa bija sasniegusi 854 miljonus eiro. "Nodokļu parāds nav noziegums, un problēmas rodas tad, ja uzņēmums mērķtiecīgi izvairās no sarunas ar VID. Mēs nevienu negribam iedzīt maksātnespējā, mēs gribam palīdzēt nonākt atpakaļ uz strīpas," uzsvēra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
"Neatkarīgās" lasītājs Manvels Isadzhanjams šā gada 11. oktobrī – Pasaules olu dienā – trim konkrētiem veikalu tīkla "Lidl" darbiniekiem, kuri atbildīgi par iepirkumiem, nosūtīja radošu dāvanu – skaisti iesaiņotu vistu sprostu ar vēstuli no vistas Olgas, kuras olas neatbilst Eiropas Savienības standartiem, bet tomēr ir nopērkamas "Lidl" veikalos. Par šo vēstuli pēc "Lidl" iesnieguma Valsts policija sākusi administratīvo pārkāpumu procesu. "Neatkarīgā" noskaidroja arī Pārtikas un veterinārā dienesta viedokli šajā jautājumā.
