Pirms neilga laika kļuva zināms, ka VAS "Latvijas pasts" plāno celt tarifu, kas ietver vēlmi privāto drukāto mediju izdevējiem paaugstināt arī preses piegādes tarifus, lai varētu turpināt nodrošināt abonētās preses piegādi. Tajā pašā laikā “Latvijas pasts” ir centies rast iespēju noturēt maksimāli zemu cenas pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Pakalpojuma cena 2026. gadā plānota 2,35 eiro.
Valdība ir apņēmusies nodrošināt, ka izdevējiem un iedzīvotājiem par abonētās drukātās preses piegādi cenas nekāps. Tomēr publiski neatbildēts paliek jautājums, uz kā rēķina tas notiks - uz visu nodokļu maksātāju rēķina, ieskaitot to, kuri drukāto presi ikdienas vajadzībām nelieto. Varbūt tarifu tomēr nevajadzēs celt, jo brīnumainā kārtā tiks atrasti resursi pašā "Latvijas pastā" vai citos Satiksmes ministrijas pārziņā esošajos uzņēmumos, ieslēdzot taupības režīmu.
Apstākļos, kad no gada uz gadu ir būtiski samazinājies drukātās preses izdevumu apjoms, salīdzinot 2024. un 2025. gada pirmo pusgadu - par 13,5%, arī valdības kuluāros aktuāla ir kļuvusi diskusija, kā ilgtermiņā nodrošināt efektīvu un finansiāli pamatotu abonēto preses izdevumu piegādes modeli. Pieņemot, ka visa drukātā prese ir valstiski svarīgs informācijas avots, ne mazāk svarīgi ir tas, kādēļ tiem, kuri nelasa greznos izklaides žurnālus, kas nav pirmās nepieciešamības prece, būtu jāmaksā par šo izdevumu piegādi privātās dzīves un greznā dzīvesveida apjūsmotājiem?
Nav strīdu par nepieciešamību subsidēt reģionālo presi, kura patiesi daudziem ir vienīgais pieejamais informācijas avots.
Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņoja, ka ir rasts risinājums drukātās preses piegādes nodrošināšanai, īpaši reģionos, būtiski nepaaugstinot pasta noteiktos tarifus. Par pasta nozari atbildīgais satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie") jau otrdien pirms valdības sēdes vietnē X pauda, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies.
Tā kā ministra izteikumos izpalika būtiskākais - no kādiem līdzekļiem tiks kompensēta abonētās preses pasta piegādēm nepieciešamā summa, "Neatkarīgā" ministram vaicāja,
vai "Latvijas pasta" abonētās preses piegādes izdevumu pieaugumu nāksies segt no nodokļu maksātāju sarūpētajiem līdzekļiem, respektīvi, no valsts budžeta, vai tomēr "Latvijas pasts" līdzīgi kā akciju sabiedrība “Rīgas siltums” sadarbībā ar akciju turētāju ir atradusi nodokļu maksātājiem nesāpīgu risinājumu?
"Latvijas pastam" nenāk subsīdijas no nodokļu maksātāju naudas. Ir universālais pasta pakalpojums, ir Eiropas direktīva, un tā ir Latvijas izvēle universālā pasta pakalpojuma grozā likt šo drukāto preses izdevumu piegādi. Šis ir jau savulaik pieņemts likums un lēmums, kas ir bāzes budžetā, arī papildus iztrūkstošā nauda ir no papildu līdzekļiem.
Tātad tomēr no nodokļu maksātāju naudas? Vai atminaties, ka vasaras sākumā "Rīgas siltums" vēlējās strauji celt tarifus, taču, kad iejaucās akcionārs Rīgas dome un ekonomikas ministrs, "Rīgas siltums" vairs nevēlējās tik ļoti celt tarifus. To vēlmi var krietni samazināt?
Nē, šis nav tarifu jautājums. Arī SPRK (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija) seko līdzi šiem tarifa jautājumiem. Šobrīd tarifi ir iesniegti un tiek pārbaudīti. Principā ir neizbēgamība. "Latvijas pasts" nevar veidot samazinātu tarifu, jo tādējādi veidotos šķērssubsīdijas. Šķērssubsīdijas ir aizliegtas, un tāpēc ir jābūt efektīvam un kvalitatīvam pakalpojumam, ko "Latvijas pasts" arī veido. Papildus tam pasts ir veicis arī optimizāciju un radis dažādus risinājumus, lai tarifs nepieaugtu tik strauji, kā tas varētu būt. Šodien tikos ar reģionālās preses izdevējiem, un ziņa ir tāda, ka piegādes cena reģionāliem preses izdevumiem nepieaugs par izdevumu piegādi nedz izdevējiem, nedz reģionālās preses lasītājiem. Izmaksas paliks tieši tādā pašā līmenī, kādas tās ir šogad.
Vai nepieaugs tikai reģionāliem preses izdevumiem vai tomēr arī visiem pārējiem drukātiem medijiem?
Visiem izdevumiem nepalielināsies.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā vienotība") "Neatkarīgajai" atbildēja lakoniski un tieši uz jautājumu, vai varam likt roku uz sirds un teikt, ka abonētās preses piegādes pakalpojums "Latvijas pastam" netiks kompensēts no nodokļu maksātāju kabatas.
Valdība par to vēl nav lēmusi, bet koalīcija par to diskutēja, un abonētai presei par piegādi nākamgad tarifi nepieaugs.
No kurienes tiks ņemta nauda piegādes izdevumu kompensēšanai?
Meklēsim valsts budžeta apcirkņos.
Tas nozīmē - no nodokļu maksātāju kabatas?
Protams, jā. Jebkura valsts subsīdija ir no nodokļu maksātāju naudas.
Nav runa par reģionālo presi, kura ir jāatbalsta, jo daudziem tā ir vienīgā iespēja saņemt informāciju, bet, cik noprotu, subsidējamā paketē iekļauta arī tā prese, kas nav reģionālā prese - žurnāli, centrālā prese?
Šobrīd Kultūras ministrijas ieskatā nepieciešams atbalstīt visu presi. Ņemot vērā to, ka šie lēmumi ir novilcināti līdz pēdējam brīdim, koalīcijas lēmums vakar bija atbalstīt šīs abonēšanas subsīdijas pieaugumu.
No finanšu plūsmas redzespunkta valsts budžetā tas ir ilgtermiņa risinājums, izņemot attiecībā uz reģionālo presi?
Kultūras ministrijai ir jādomā par modeļiem, kādā veidā prese varētu funkcionēt ilgtermiņā. Redzam, ka ik gadu samazinās abonēšanas apjomi. Mēs visu laiku palielinām subsīdiju. Nu jau tā ir vairāk nekā septiņi miljoni eiro gadā. Tās ir ļoti nopietnas summas. Jāskatās, kā tas varētu būt nākotnē. Teikt, ka šis modelis būtu ļoti ilgtspējīgs, es nevaru. Redzu to, ka šī situācija nestabilizējas, abonētās preses apjoms krīt, valdības dotācija pieaug. Vajadzētu atrast kādu līdzsvara punktu, kurā mēs redzētu, ka finansējums ir pietiekams un situācija stabilizējas.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), kurš sākotnēji aktīvi iestājās par reģionālās preses nodrošināšanu iedzīvotājiem bez tarifu paaugstināšanas, uzskata, ka līdzekļi kompensācijai jārod no nozares ministrijas iekšējiem resursiem.
Vai tiesa, ka tarifs tiks segts no nodokļu maksātāju kabatas?
Mūsu uzstādījums ir tāds: reģionos presei jābūt pieejamai, reģionos prese ir jāpiegādā, jo ir svarīgi nodrošināt iedzīvotājus ar informāciju tieši attālākos reģionos, kuri nav advancēti ar modernākām tehnoloģijām, kuriem nav pieejamas mobilās aplikācijas un citi informācijas avoti. Satiksmes ministrijai ir jāskatās, kā viņiem no iekšējiem resursiem savus līdzekļus ietaupīt, un arī "Latvijas pastam" jāskatās, ko viņi var ietaupīt, piemēram, autoparku ierobežot, arī vadības izdevumus. Cik zināms, arī pasta vadītājam ir milzīga alga. Satiksmes ministrijai ir jāskatās, kuri viņi iekšienē var rast līdzekļus, nevis kompensēt no nodokļu maksātāju naudas.
"Rīgas siltuma" gadījumā, iejaucoties ekonomikas ministram un akcionāram, jautājumu atrisināja - vai šis nav līdzīgs gadījums?
ZZS uzskata, ka ir jāliek slogs nevis uz nodokļu maksātāju pleciem, bet Satiksmes ministrijai pašai no pasta resursiem un vadības algām jāatrod līdzekļi, lai varētu nodrošināt pakalpojumus par pieejamu cenu.
