Daudzkārt piesauktie taupības pasākumi valsts pārvaldes iestādēs nākamgad izpaudīsies tā, ka iestādes samazināšot darbinieku komandējumu skaitu un apmācības pasākumus, kuru saprātīgākā daļa ir kafijas pauzes, bet dažu iestāžu darbiniekiem jau nācies vai nāksies saspiesties šaurākās telpās.
Ieskatu uz nākamo gadu solīto taupības pasākumu apjomā un saturā sniedza trīspadsmit tā saukto “neatkarīgo” iestāžu atskaitīšanās par šo iestāžu nākamā gada tēriņiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde 30. septembrī. Rakstiskā veidā šīs iestādes jau iepriekš bija informējušas Finanšu ministriju un ministrija - ministrus valdības 19. augusta sēdē par šo iestāžu prasīto izdevumu palielināšanu “prioritāriem pasākumiem” (PP) virs tiem izdevumiem, ieskaitot izdevumu pieaugumu, kas iestādēm jau iepriekš apsolīts uz 2026. gadu. Finanšu ministrija atgādināja, ka valdība šā gada 26. jūnijā izdevusi rīkojumu ministrijām un citām centrālajās valsts iestādēm neiesniegt PP pieprasījumus finansēšanai no nākamā gada budžeta, bet neatkarīgās institūcijas tikušas “aicinātas nesniegt priekšlikumus PP”. Dažas neatkarīgās institūcijas valdības aicinājumam paklausījušas, bet sešas - nav paklausījušas un kopā pieprasījušas 7,5 miljonus eiro virs tiem izdevumiem, kuru segšanu nodrošināt valsts jau iepriekš apņēmusies. Ne visi šie naudas prasītāji bija aicināti uz Saeimas komisijas sēdi. Tur netika apspriesta pati lielākā naudas summa 4,2 miljonu eiro apmērā, ko pieprasījusi Tieslietu ministrija ne savā, bet apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu vārdā. Tomēr daudzu iestāžu vadītāju uzklausīšana deva pietiekami plašu materiālu secinājumiem, ko nozīmē taupība šajās iestādēs un valsts aparātā kopumā.
Ietaupījumu vai arī PP pieprasījumu apjomu novērtēšanai vajag zināt, cik daudz naudas valsts piešķīrusi katras iestādes uzturēšanai šogad un jau ieplānojusi dot nākamgad. Šādi dati ir atrodami valsts 2025. gada budžeta likuma pielikumos. Pilnajā nosaukumā tas ir likums “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kam jādod valsts iestādēm finanšu perspektīvas vairākus gadus uz priekšu. Tagad par 2026. gada ietaupījumiem tiek uzradīti izdevumu samazinājumi attiecībā pret 2026. gada izdevumu plāniem, nevis pret 2025. gada budžeta likumā ierakstītajiem vai faktiskajiem izdevumiem. Lūk, kādi dati par “neatkarīgajām” iestādēm sniegti šā gada budžeta likuma paketē:
| Iestāde | Štata vietas | Izdevumi 2025 (miljoni eiro) | Izdevumi 2026 (miljoni eiro) |
| Prezidenta kanceleja | 61 | 8,8 | 8,8 |
| Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi | 11* | 50,4 | 55,3** |
| Prokuratūra | 908 | 53,6 | 57,9 |
| Augstākā tiesa | 152 | 10,2 | 10,1 |
| Valsts kontrole | 180 | 8,4 | 8,3 |
| Centrālā vēlēšanu komisija | 23*** | 2,0 | 8,3 |
| Sabiedrisko pakalpojumu regulators | 121 | 7,8 | 7,7 |
| Radio un TV regulators | 25 | 4,6 | 4,6 |
| Satversmes tiesa | 55 | 4,2 | 4,2 |
| Tiesībsarga birojs | 55 | 3,4 | 3,6 |
*Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, nevis žurnālisti.
**Plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāji Saeimas komisijai apgalvoja, ka nākamgad valsts elektronisko plašsaziņas līdzekļi izdevumiem jābūt 62,1 miljonam eiro.
***Neskaitot tūkstošiem cilvēku, lai nodrošinātu nākamās Saeimas vēlēšanas, kuru dēļ daudzkāršosies caur CVK izplūdināmā naudas summa.
Ar papildu naudas pieprasījumiem pie valdības vērsušās šādas iestādes:
| Prasītājs | Prasītā summa eiro |
| Tieslietu ministrija tiesu vārdā | 4 169 011 |
| Centrālā vēlēšanu komisija | 2 136 373 |
| Konkurences padome | 433 675 |
| Augstākā tiesa | 609 990 |
| Satversmes tiesa | 94 067 |
| Datu valsts inspekcija | 77 853 |
| Kopā | 7 520 969 |
Saeimas Budžeta komisija bija sapulcinājusi “neatkarīgo” iestāžu vadītājus “runāt par paredzēto finansējumu", kā sēdes mērķi formulēja komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Taču runāt par naudu var dažādi - šogad savādāk nekā citus gadus: “Atšķirībā no citiem gadiem, mēs nelūgsim jūs sapņot. Tieši otrādi, mēs lūgsim jūs atpakaļ pie zemes un skatīties, kā jūs redzat, kā finansējumu var izmantot efektīvāk un kaut kādās vietās mazāk. Ir pozīcijas, kur laikos, kad mēs runājam par valsts pārvaldes vieglāku un efektīvāku darbību, noteikti var rast dažādus risinājumus,” viņa turpināja.
Citiem vārdiem sakot, komisija aicināja iestādes nevis pamatot izdevumu pieaugumu, bet atskaitīties par izdevumu samazināšanu un atklāt paņēmienus, ar kādiem izdevumi samazināti vienā iestādē, lai varētu šos paņēmienus piedāvāt citām iestādēm.
Pēc tradīcijas pirmā “neatkarīgo” un vispār valsts iestāžu sarakstos tiek likta Valsts prezidenta kanceleja, kuras vadītāja Gunda Reire ziņoja par izdevumu samazināšanu 4,3% apmērā. Tie sasniegti, sākot ar to, ka no savas algas indeksācijas atteikusies vienīgā vēlētā amatpersona Rīgas pilī - tātad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš uzņēmies taupīt arī uz bijušo prezidentu rēķina, jo viņu pensijas tiek izteiktas procentos no amatā esošā prezidenta algas. Tas devis kopā -0,3%, bet lauvas tiesu -4% jeb -248 tūkstošu eiro apmērā devusi atteikšanās no precēm un pakalpojumiem, kas konkrētajā gadījumā kalpo par segvārdiem komandējumu izdevumiem.
Pēc tam Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs papildināja, ka preces un pakalpojumi apzīmē arī apmācības. Mācību un komandējumu izdevumu samazināšana ļaušot ietaupīt 20 tūkstošus eiro no Augstākās tiesas gada budžeta 10 miljoniem eiro. Izdevumu samazināšanu šādā veidā un apmērā pret saviem kopējiem izdevumiem pieteica arī vairums pārējo iestāžu.
Ietaupījumi kaut cik nopietnā apmērā attiecībā pret iestāžu izdevumiem tika izskaidroti ar iestāžu telpu platības samazināšanu. Nav īsti skaidrs, kā tas notiek bez ierēdņu skaita samazināšanas, ko neviena iestāde nepieteica, un pieņemot, ka no ierēdņiem - atšķirībā no zivīm konservu bundžās - tiek prasīta garīga darba kvalitāte.
Visskaidrāko piemēru ieguvumiem naudā no telpu samazināšanas sniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola: “Šā gada astoņos mēnešos jau 140 tūkstoši [eiro], bet gada garumā būs puse no tiem izdevumiem par telpām, apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, kādi mums bija agrāk.”
Tāpat arī Valsts kontrolieris Edgars Korčagins apliecināja, ka esot “dažas lietas, kuras esam īstenojuši neatkarīgi no tā, kāda ir situācija valsts budžetā. Pirmām kārtām, rodot iespēju atteikties no daļas telpu, uz kuru rēķina īstenot iekšējos attīstības projektus.” Vēl jo svarīgāk tas, ka “esam īstenojuši ilgtermiņa izdevumu samazināšanas projektu un jau pēc diviem gadiem pāriesim uz divreiz mazākām telpām, kas ļaus mums ik gadus ietaupīt apmēram 300 tūkstošus eiro.”
Lai cilvēki spētu labi strādāt šaurajās telpās, tās labi jāaprīko. Ar šādiem projektiem savu izdevumu pieaugumu nākamajam gadam pamatoja Ģenerālprokuratūra. Tiktāl skan jauki, bet uz deputāta Kristapa Krištopana jautājumu, cik šie projekti ļaus vēlāk ietaupīt, pašreizējais ģenerālprokurora vietas izpildītājs Arvīds Kalniņš atbildēja, ka “tas nav zināms, vai mēs kaut kur ejam. Tas nav saprotams. Ir ieguldīti diezgan lieli līdzekļi, lai ietu, bet mums nav informācijas - nav oficiālas informācijas - par tālāko.”
