Plānots ka Latvijai nāksies aizņemties 3,8 miljardus eiro, lai segtu ikdienas izdevumus un atmaksātu iepriekš ņemtos aizdevumus. Valsts parāds šobrīd tuvojas pusei no mūsu ekonomikas apjoma, bet tā uzturēšana prasa simtiem miljonu eiro, kas vairs netiek novirzīti skolām, veselībai vai ceļiem. Ja šī tendence turpināsies, katram strādājošajam nāksies aizvien vairāk just uz pleciem parāda nastu, kas pieaug gan procentu maksājumu dēļ, gan tāpēc, ka valdība iepriekšējās saistības sedz ar jauniem aizņēmumiem.
Šāds finansiālais slogs arvien vairāk nonāk arī sabiedrības un uzņēmēju dienaskārtībā, izraisot diskusijas gan par fiskālās atbildības robežām, gan turpmākās izaugsmes ierobežošanas risku. Uzņēmēju organizācijas jau ir norādījušas uz nepieciešamību pārskatīt publiskā sektora tēriņus un stiprināt fiskālo disciplīnu. Tomēr valsts pārvalde šķietami neplāno tērēt mazāk. Piemēram, ministrijās un valsts iestādēs tikai piemaksām, prēmijām un naudas balvām šogad tiek tērēti 245 miljoni eiro. Acīmredzot ceturtdaļmiljards valdībai nav šķitusi ievērības cienīga summa, jo šo izmaksu pārskatīšana atlikta uz 2027. gadu.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau 2025. gada sākumā uzsvēra, ka valsts izdevumi būtu jāsamazina vismaz par 850 miljoniem eiro un jāīsteno strukturēts ministriju budžetu pārskatīšanas process. Tomēr ministrijas savos budžetos atradušas tikai 101 miljonu eiro ietaupījumu, nesasniedzot pat noteikto 150 miljonu mērķi. LDDK 2025. gada 3. oktobra publikācijā oficiālajā organizācijas internetvietnē pauž kritiku par to, ka valdības izmantotie komunikācijas materiāli par izdevumu mazināšanu esot maldinoši, jo tajos iekļauti iepriekšējā gada dati un nodokļu ieņēmumu pieaugums, uz kura rēķina samazinātas dotācijas pašvaldībām.
LDDK ieskatā valdība faktiski nav ieklausījusies uzņēmēju ieteikumos un izvēlējusies vieglāko ceļu, atstājot budžetu pārskatīšanu pašu ministriju ziņā. Rezultātā, pēc konfederācijas teiktā, mērķis nav sasniegts. Tikmēr valsts budžetā arvien lielāka daļa līdzekļu tiek novirzīta nevis prioritāriem attīstības pasākumiem, bet valsts parāda uzturēšanai, kas nākamajos trīs gados pieaugšot par 713 miljoniem eiro. LDDK atgādina, ka kopš 2016. gada valdība nav centusies sabalansēt izdevumus, un pašreizējais kurss — turpināt darboties līdzīgi arī turpmākos trīs gadus — tiek vērtēts kā bezatbildīgs.
Tikmēr valdošās koalīcijas politiķi plāno aizņemties vēl, nesaskatot tajā lielus riskus. Piemēram, valdošās koalīcijas partijas “Progresīvie” frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, kurš darbojas arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, pauž, ka valsts parāds nav “liela problēma”, bet gluži otrādi - “iespēja”.
Savukārt 16. septembrī partijas “Jaunā vienotība” (JV) mājaslapā publicētajā Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra un partijas “Vienotība” valdes locekļa Jāņa Upenieka viedokļrakstā uzsvērts, ka Eiropas Savienības (ES) fiskālie noteikumi atļauj valsts parādu līdz 60% no iekšzemes kopprodukta.
J. Upenieks skaidro, ka valdība par prioritāti izvirzījusi valsts drošību un šim nolūkam paredzēts ievērojami palielināt finansējumu. Latvija apņēmusies, ka parāds nepārsniegs 55% no IKP, kas ir zem Eiropas Savienības noteiktā 60% griestu līmeņa. Arī lielākā daļa ES dalībvalstu tuvākajos gados plāno palielināt budžeta deficītu, tādēļ valdība uzskata, ka Latvijas rīcība esot salāgojama ar kopējo Eiropas praksi.
Tādējādi FM parlamentārais sekretārs norāda, ka aizņemšanās ir neizbēgama, jo nākamajos gados valsts budžetu nav iespējams veidot ar pārpalikumu. Ik gadu jāatmaksā 1,2-2,3 miljardu eiro apmērā iepriekš uzņemtās saistības, kas tiek pārfinansētas ar jaunām obligācijām. Tas notiek brīdī, kad procentu likmes starptautiskajos tirgos jau ir augstākas nekā pirms dažiem gadiem, tomēr Latvija kopumā aizņemas ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā dažas kaimiņvalstis.
Latvijas Bankas jaunākajā makroekonomiskajā prognozē, kas aktualizēta 2025. gada 20. jūnijā, izcelts jautājums par valdības parāda dinamiku. Latvijas Banka prognozēja pakāpenisku vispārējās valdības parāda pieaugumu tuvu 50% no iekšzemes kopprodukta, kas, salīdzinot ar citu Eiropas valstu rādītājiem, vēl aizvien ir mēreni. Savukārt prognozes par Latvijas ekonomikas attīstību 2025. gadā kļuvušas piesardzīgākas - IKP pieaugums tiek vērtēts vien 1,2% apmērā, kas ir mazāk nekā iepriekšējās aplēsēs. Tomēr nozīmīgu investīciju projektu virzība, lielāki ieguldījumi aizsardzībā un stabilāka situācija starptautiskajā tirdzniecībā nākotnē sola aktīvāku ekonomikas attīstību. Tāpēc vidējā termiņā gaidas par izaugsmi būtiski nemainās - 2026. gadā tā varētu sasniegt 2,8%, bet 2027. gadā jau 3,2%.
Latvijas Banka valsts fiskālo politiku vidējā termiņā vērtē kā papildu izaugsmi veicinošu, un budžeta deficīts paredzēts ap 3% no IKP. Valdība arī ir vērsusies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu aktivizēt īpašo izņēmuma klauzulu, kas ļautu valstij, palielinot aizsardzības izdevumus, uz trim gadiem atkāpties no noteiktā tēriņu pieauguma ierobežojuma un īslaicīgi pārsniegt 3% deficīta slieksni.
Latvijas Bankas prognozes rāda, ka valsts parāds perioda beigās 2026. gadā sasniegs 48,2%, bet 2027. gadā 49,9% no IKP. Tā pieaugumu galvenokārt turpinās noteikt valsts izdevumu kāpums, bet augstākas procentu likmes padarīs parāda apkalpošanu arvien dārgāku.
Valsts kases realitāte
Valsts kases komunikācijas vadītāja Digna Lapiņa 3. oktobrī sniegtajā atbildē pauda nedaudz atšķirīgu prognozi. Saskaņā ar Valsts kases aplēsēm, 2025. gada beigās Latvijas valsts parāds varētu sasniegt 20,5 miljardus eiro jeb 49% no IKP, tādējādi par vairāk nekā gadu apsteidzot Latvijas Bankas iepriekš prognozēto parāda pieaugumu. Valsts kase arī sniedz informāciju par plānoto valsts parāda atmaksas grafiku jau esošajām saistībām, ieskaitot šī gada septembrī emitētas 10 gadu eiroobligācijas 1,250 mljrd. EUR ar dzēšanu 2035. gadā (1. grafiks) un procentu izdevumiem (2. grafiks).
Avots: Valsts kase [valsts parāda atmaksas grafiks], 2025. gads
Valsts budžeta apakšprogrammas 31.02.00 “Valsts parāda vadība” procentu izdevumi
Avots: Valsts kase [valsts budžeta apakšprogrammas 31.02.00 “Valsts parāda vadība” procentu izdevumi], 2025. gads
Kā redzams Valsts kases sniegtajos datos - 2026. gadā valsts budžetam būs jāšķiras no aptuveni 2,2 miljardiem EUR parāda dzēšanai. Savukārt otrajā grafikā redzami prognozētie procentu izdevumi, ieskaitot maksājumus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par speciālā budžeta spēkā esošajiem termiņnoguldījumiem Valsts kasē. Tikai procentu maksājumi vien veido vairāk nekā pusmiljardu EUR nākamajā gadā. No šādas perspektīvas skatoties, 245 miljoni EUR, ko valsts ierēdņi saņem prēmijās, piemaksās un balvās, tiešām nav liela summa - ar to pat procentiem nesanāk.
Latvijā, pēc oficiāliem datiem, dzīvo 1,86 miljoni iedzīvotāju. Attiecīgi sadalot ”uz galviņām” valsts parādu tādā apjomā, kādu to jau šogad prognozē Valsts kase, katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāatmaksā kopumā nedaudz vairāk par 11 000 EUR, lai to pilnībā nosegtu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ne bērni, ne pensionāri, ne jebkurš valsts sektorā strādājošais faktiski valsts budžetā nepelna naudu, to pelna tikai privātajā sektorā strādājošie. Saskaņā ar Centrālās statistikas portāla datiem, privātajā sektorā strādā nepilni 600 tūkstoši cilvēku jeb aptuveni trešdaļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem, tas nozīmē, ka objektīvi šai sabiedrības daļai parāda nasta trīskāršojas.
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tie ir aptuveni 1300 EUR “uz rokas” atkarībā no apgādājamo skaita un citiem faktoriem.
Lai objektīvi novērtētu valsts parāda apjomu - aptuveni rēķinot, pilnīgi katram strādājošajam Latvijas iedzīvotājam (ieskaitot valsts pārvaldi) būtu jāatdod visa sava alga deviņus mēnešus pēc kārtas, lai to samaksātu. Protams, ar nosacījumu, ja neaizņemamies vēl. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka politiskajā dienaskārtībā nav jautājuma par to, vai aizņemties, ir tikai jautājumi - kad un cik.
Martins Larcs - ekonomists, kurš ieguvis doktora grādu ekonomikas zinātnē Milānas universitātē un šobrīd vada Eiropas Fiskālās padomes sekretariātu, savā rakstā CEPR (Centre for Economic Policy Research) platformā “VoxEU” uzsver, ka Eiropas Savienības valstis vairs nevar atļauties stratēģiju “šodien baudām, rīt maksājam” (“enjoy now, pay later”). Viņa pieredze gan akadēmiskajā vidē, gan darbā Eiropas Komisijā ekonomikas un finanšu jomā padara viņu par vienu no vadošajiem fiskālās politikas ekspertiem Eiropā.
M. Larcs norāda, ka vēsturiski pēc Otrā pasaules kara valstis izmantoja straujo ekonomikas izaugsmi, lai samazinātu parāda attiecību pret IKP, taču šodien šādas izaugsmes iespējas ir krietni ierobežotākas. Tas nozīmē, ka valstu parāds saglabāsies augsts ilgāk un būs grūtāk samazināms. Viņš brīdina, ka nepārtraukta aizņemšanās arvien vairāk novedīs pie tā, ka finanšu tirgi sāks prasīt lielākus procentus un parāda apkalpošana kļūs arvien dārgāka, aizvien lielāku budžeta daļu atņemot no izdevumiem, kas varētu tikt novirzīti attīstībai un investīcijām.
Īpaši bīstami M. Larca skatījumā ir tas, ka parāds daudzviet tiek izmantots nevis investīcijām nākotnē, bet tekošo tēriņu uzturēšanai. Rezultātā valstis riskē ieslīgt “parāda atkarībā” - jaunu aizņēmumu nepieciešamība kļūst pastāvīga, bet iespējas rīkoties nākotnē krīžu laikā samazinās.
Projicējot M. Larca viedokli uz Latvijas situāciju, redzams, ka mēs jau šobrīd lielā mērā aizņemamies veco parādu pārfinansēšanai. Līdz ar to, iespējams, jau šobrīd esam stadijā, ko M. Larcs definē kā “parāda atkarību”. Turklāt tas arī izskaidro un pamato mūsu uzņēmēju bažas. Uzņēmēji lieliski saprot, ka kredīta ņemšana, lai samaksātu kārtējo maksājumu par iepriekšējo kredītu, nav iemesls optimismam, bet drīzāk signāls, ka nopietni jāpārskata tēriņi un stratēģija, ko Latvijas valdība izvēlas nedarīt. Te gan svarīgi atzīmēt, ka nevienam finansiālās grūtībās nonākušam uzņēmumam nav pieejams tāds ienākumu audzēšanas instruments, kāds ir valstij, proti - nodokļu palielināšana.
Taisnības labad jāatzīmē, ka akadēmiskajā vidē pastāv arī pretēji viedokļi. Franču ekonomists un profesors Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un Parīzes Ekonomikas augstskolā Olivjē Žans Blanšārs savās publikācijas, tostarp mediju portālā “Politico”, pauž uzskatu, ka vienkārši noteikt, ka “valsts parādam jābūt zem X% no IKP”, bez konteksta, ir pārāk primitīvi. Tā vietā ir jāskatās valsts specifiskā ekonomiskā situācija, likmju līmenis, izaugsmes prognozes, citi fiskālie izaicinājumi, norāda Blanšārs.
Svarīgi arī atzīmēt, ka šāda eksperta viedokļa autors O. Ž. Blanšārs ir strādājis Starptautiskajā valūtas fondā (SVF) no 2008. gada. SVF ir starptautiska finanšu institūcija un bija viens no aizdevējiem Latvijai 2008.-2011. gada finanšu krīzes laikā.
