Nacionālās apvienības deputāts, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs ļoti izteiksmīgi formulēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 24. septembra sēdes dalībnieku vairākuma viedokli par Satiksmes ministrijas nodomiem tagadējos autobusu pasažieru pārvadājumus slēgt, bet 36,7 miljonus eiro ieguldīt, lai izveidotu jaunu pārvadājumu sistēmu “pēc pieprasījuma”.
Satiksmes ministrijas un tās izpildorgāna Autosatiksmes direkcijas (ATD) plāns “izpļekerēt” 36,7 miljonus eiro uzreiz un uzkraut valstij nepārskatāmi lielas saistības nākotnē deva lielisku ieganstu visiem Saeimas opozīcijas partiju pārstāvjiem apvienoties, bet koalīcijai lika padrebināties. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dupkēvičs un ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš nespēja likt pretī opozīcijas deputātu pārmetumu lavīnai nevienu saprātīgu, ticamu vai vismaz saprotamu paskaidrojumu. “Jaunās vienotības” pārstāvis Gatis Liepiņš paslēpās aiz komisijas priekšsēdētājam un sēdes vadītājam piedienīgas neitralitātes, bet vismaz vienā gadījumā atrada iespēju Satiksmes ministrijai, t.i., “Progresīvajiem” iedzelt pietiekami sāpīgi. Zaļo un Zemnieku savienības deputāti komisijas 24. septembra sēdē neteica ne vārda, par ko lielāku skaidrību sniedza 25. septembra plenārsēde. Proti, 24. septembrī viņus vairāk nodarbināja 25. septembra balsojums par iespēju Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas, kas nākamo Saeimas vēlēšanu gaidās daudz spēcīgāks gājiens nekā kašķēšanās par kaut kādiem 30-40 miljoniem eiro. Tagad sevi nevis vairs par vienkārši progresīvu, bet par neatkarīgi progresīvu pieteikusī Skaidrīte Ābrama pievienojās opozīcijai. Vēl nesen “progresīvā” satiksmes ministra amatā bijušais Kaspars Briškens savus pēctečus aizstāvēja pēc principa “jo trakāk, jo labāk”. Viņš iedāvāja Satiksmes ministrijas ideju attīstīt tālāk, apvienojot jaunveidojamo pasažieru pārvadājumu sistēmu ar “Latvijas Pastu” - varbūt ar pasta sūtījumu, varbūt ar pastnieku pārvadāšanu.
Deputāti parasti balso paši nezin par ko
Uz konkrētu pieprasījumu vērstās autobusu pasažieru pārvadājumu sistēmas veidošanas tēma uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju bija pārcēlusies no Tautsaimniecības komisijas kopā ar deputātiem, kuri darbojas abās šajās komisijās. Tautsaimniecības komisija ir nobalsojusi par grozījumu izdarīšanu Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, iekļaujot tajā arī pasažieru pārvadājumus pēc pieprasījuma. Likuma grozījumi nav izdarīti, bet Tautsaimniecības komisijā akceptēti balsošanai Saeimas plenārsēdē 1. lasījumā par spīti tam, ka, kā apliecināja S. Ābrama, “neviens nespēja paskaidrot, kas tas ir”. Proti, atbilstoši Saeimā iesakņotai praksei valdošā koalīcija izveido ne vien valdību, bet arī vairākumu katrā Saeimas komisijā, kur koalīcijas deputāti bez liekiem jautājumiem balso par likumprojektiem, kas nākuši no valdības.
S. Ābrama sapratusi, ka īsti labi ar tagadējo valdību nav un jūnijā izstājusies no koalīcijas partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas. Tādējādi viņai nebija ierobežojumu publiski pateikt, kas viņai “nelīmējas kopā”: “Valstij nav naudas priekš pasažieru pārvadājumiem, bet mēs radām jaunu, no tagadējiem pārvadājumiem atrautu sistēmu ar 100 šoferiem. Likums, ko mēs tagad grozām, noteiks, ka autobusi pēc pieprasījuma tiks finansēti no sabiedriskā transporta bāzes finansējuma. Tas nozīmē, ka sabiedriskajam transportam naudas būs vēl mazāk.”
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas pievēršanās autobusu pasažieru pārvadājumiem notika, reaģējot uz ziņām nevis par pārvadājumiem pēc pieprasījuma, bet uz ziņām par ATD plāniem uz nākamo gadu samazināt valsts pasūtīto pārvadājumu apjomu par 11 miljoniem kilometru jeb par 16%. “Tas nozīmē, ka katrs trešais vai ceturtais reiss tiks nogriezts. Tādējādi būs pagasti, kur autobusi neiebrauks vispār,” atzīmēja J. Vitenbergs. Varētu sacīt arī tā, ka no sabiedriskā transporta brīvās zonas tiek mākslīgi radītas, lai būtu iemesls izveidot jaunu pārvadātāju organizāciju, kas vadās cilvēkus šurpu turpu starp viņu dzīves vietām un tagadējā sabiedriskā transporta zonu malām.
Sāks 36 miljoniem, beigs ar 3,6 miljardiem
No pasažieru ērtību viedokļa tas liels zaudējums, ka turpmāk viņiem būs jābrauc ar pārsēšanos ceļa gabali, ko tagad var braukt bez pārsēšanās. Pie tā paša risks, ka jaunais autobuss aizvedīs cilvēku līdz tradicionālā autobusa pieturai un atstās meža malā, līdz kurai autobuss neatnāks, kā tas tagad regulāri notiek, jo ATD sadalījusi pārvadāšanas tiesības mazāksolīšanas izsolēs par dempinga cenām, ar kādām nav iespējams segt pārvadājumu reālās izmaksas.
Deputāti komisijas sēdē uzsvēra, ka pasažieru zaudējumi nebūt nenozīmēs valsts finansiālos ieguvumus, t.i., ietaupījumus. J. Vitenberga vārdiem runājot, “man zosāda metas, dzirdot to, ka jūs pārvadāsiet cilvēkus no ciematiem līdz centriem. Tas fiziski nav iespējams. Loģistikas uzņēmumi, kas pārvadā preces pa Latviju, iet no tā prom. Viņi ir gadu desmitiem strādājuši un vairs nevar, bet jūs esat gatavi iet iekšā vēl mazākās šūniņās. Būs Ludzā bāze jāuztaisa un Talsos bāze jāuztaisa, lai paspētu pēc kāda izbraukāt. Tas izskatās pēc liela riska, ka tiks izpļekerēta milzīga naudas summa.”
Līdzīgus argumentus kā kaudzē sakrāva “Apvienotā saraksta” runasvīrs Andris Kulbergs. Par bāzēm viņš pārjautāja, “vai Rīgā būs bāze, kur dīkstāvē gaidīs darbinieki, jeb katrā vietā [būs bāze]?” J. Lapiņa burtiskā atbilde tāda, ka bāzes būšot “maza pieprasījuma teritorijās", kas tiešā veidā nozīmētu, ka ATD sekos Latvijas armijas piemēram ar poligona būvēšanu Sēlijā vai vismaz Satiksmes ministrijas piemēram ar “Rail Baltica” trasi pa mežiem un purviem. Kā redzams, var arī tā, bet tad tie būtu miljardus eiro vērti projekti, kas nekādi nav ietipināmi 36 miljonos eiro.
Šeit un citos aspektos svarīgi, ka pēc pieprasījuma braukāšot astoņvietīgi mikroelektrobusi. Jautājums, vai arī autobusu akumulatori tiks uzlādēti “maza pieprasījuma teritorijās” un ja jā, tad kad un par kādu cenu tur uzcels uzlādes stacijas?
A. Kulbergs jautāja, kur ATD ņems autobusu šoferus, kuru trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc tagadējā pasažieru pārvadājumu sistēma lūst un plīst. Viņš un citi deputāti jautāja, cik izmaksās informācijas tehnoloģiju sistēma, kas pieņems pasūtījumus no visas valsts un meklēs brīvus (kaut cik tuvumā esošus, akumulatoru uzlādi paveikušus) autobusus, kas varētu katru pasūtījumu izpildīt. Cik cilvēku būs vajadzīgs šīs sistēmas darbināšanai? Autobusu pieprasīšanas sistēma atgādina esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu sistēmu ar daudzmiljonu gada budžetu no pāris miljardus eiro lielā medicīnas budžeta.
Pasažieru pārvadājumus glābs ar nacionalizāciju
Kā galveno argumentu par labu jaunajai sistēmai K. Briškens - vismaz sociālistu ja ne komunistu partijas “Progresīvie” pārstāvis - uzrādīja atpakaļgaitu no pārvadājumu privatizācijas, ko tā sauktajos treknajos gados nokārtoja toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Tagad šiem uzņēmumiem atstātais valsts pasūtīto pārvadājumu apjoms tiek virzīts uz nulli, bet pārvadājumi tiks atdoti valsts uzņēmumam vai iestādei: “Jā, ATD uzskata, ka ērtāk pašiem to organizēt, jo ir limitēts autotransporta vienību skaits un mums ir iespēja organizēt to visā Latvijas teritorijā, nevis izsolīt lotes un cīnīties ar pārvadātājiem, kad redzams, cik sarežģīti mums tagad ar to iet,” apliecināja J. Lapiņš.
Autobusu pasažieru pārvadājumus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas sniedza pamatā pašvaldību autotransporta uzņēmumi, līdz kamēr A. Šlesers ar tā saukto “trekno gadu” naudu iekārdināja pašvaldību vadītājus pārsaukt šos uzņēmumus par privātiem un lauvas tiesu ieņēmumu gūt no valsts pasūtījumu desmitgadu līgumu izpildi, nevis no pasažieru biļetēm. “Cik labi, ka visas problēmas nāk no Šlesera!” ironizēja viņa tagad vadītās partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāte Ilze Stobova.
“[Satiksmes] ministram [Tālim] Linkaitam pēc 2018. gada bija iespēja pārtraukt šo situāciju, bet iespēja netika izmantota,” vēsturisko ekskursu turpināja K. Briškens. Viņš pateica daudz par maz, jo T. Linkaits padarīja situāciju daudz sliktāku, izmantojot desmitgadu līgumu pārslēgšanu uz nākamajiem desmit gadiem tādā veidā, ka atdeva “lielu daļu no pusmiljardu eiro vērta valsts pasūtījuma ārzonas īpašnieka firmai, kam no visiem citiem konkursa dalībniekiem ir vissliktākie autobusi, vismazākie nodokļu maksājumi un visskandalozākā reputācija,” uz ko “Neatkarīgā” norādīja jau 2020. gada 3. jūnijā. Ministrs tajā gadījumā bija mazsvarīgs un padevīgs Konservatīvās partijas vadoņu darījumu kārtotājs tāpat kā J. Lapiņa priekštecis Kristians Godiņš. Komisijas sēdē J. Lapiņš un Ģ. Dubkēvičs nosodīja K. Godiņa parakstītos līgumus, bet komisijas priekšsēdētājs G. Liepiņš pamanījās atzīmēt, ka Satiksmes ministrija iekārtojusi no ATD ar kaunu padzīto K. Godiņu par Ceļu satiksmes drošības direkcijas padomes priekšsēdētāju. Tas spēcīgs brīdinājums, ka tagadējais Satiksmes ministrijas plāns ar autobusiem pēc pieprasījuma izrādīsies tikpat šmucīgs kā T. Linkaita un K. Godiņa paveiktā autobusu pasažieru pārvadājumu pasūtījumu pārdalīšana.
