"Varu jums pateikt, ka Tramps ir slims," bijušais ASV vēstnieks nosauc slimību

Pagājušajā gadā ASV diplomāts Džordžs Kents nomainīja savu uzvalku pret T-kreklu un ar velosipēdu nobrauca 7000 kilometru pāri valstij, lai piesaistītu līdzekļus Ukrainai. Kents, bijušais vēstnieks Igaunijā, stāsta, ka amerikāņi bija dāsni ar ziedojumiem, tiklīdz uzzināja par ceļojuma galamērķi, lai gan daži no viņiem balsoja par Donaldu Trampu, kurš mudināja ASV pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai, raksta “tv3.lt”.

Kents 20.-22. maijā apmeklēja Viļņu, kur notika Helsinku vienošanos gadadienai veltīta konference. Tomēr diplomātam nācās saskarties ar grūtībām - gaisa telpas apdraudējuma dēļ Lietuvā viņš uz kādu laiku palika iestrēdzis Frankfurtes lidostā.

Diplomāts dalījās atziņās par drošības situāciju Baltijas valstīs, atcerējās savu darbu Ukrainā Oranžās revolūcijas laikā un nosauca Trampa vājumu, ko pamana tikai visvērīgākie.

Uz jautājumu, ko, viņaprāt, varam sagaidīt tuvākajā nākotnē, zinot, ka karš Ukrainā noteikti nav beidzies, un vai mums vajadzētu uztraukties, ka Lietuva un Baltijas saņems spēcīgākus uzbrukumus, Kents atbildēja:

“Es domāju, ka jūs varat sagaidīt vēl šādus incidentus. Ukrainas droni lidoja virs Krievijas teritorijas, bet Krievijas propaganda apgalvoja, ka droni kaut kādā veidā lidoja virs Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, kas neatbilst patiesībai.

Krievi radīja melus - naratīvu, ko viņi varētu izmantot, lai attaisnotu iespējamo dronu nosūtīšanu uz Baltijas valstīm, jo, pēc viņu domām, Baltijas valstis it kā sūta dronus uz Krieviju. Tā tas darbojas. Kā zināms, tieši tā sākās Otrais pasaules karš - nacisti sameloja un uzbruka Polijai.

Domāju, ka varam sagaidīt vēl citas provokācijas, kas līdzīgas tām, kuras esam redzējuši iepriekš: mēģinājumus uzspridzināt kravas lidmašīnas, kas lido virs Lietuvas, vilcienus, kas brauc cauri Polijai.

Krievi jau veic, kā paši saka, “aktīvus pasākumus”, lai destabilizētu Rietumvalstis, tostarp Baltiju, un radītu iespaidu, ka viņu varas iestādes nespēj kontrolēt situāciju. Tas ir apzināts un tīšs Krievijas mēģinājums destabilizēt Rietumvalstis.”

Bieži tiek uzdots jautājums, vai NATO palīdzēs Baltijai un cik ilgi tas prasīs. Tomēr D. Trampa izteikumi par NATO rada bažas. Kāda ir varbūtība, ka ASV pametīs NATO?

“Juridiski ASV nevar izstāties no NATO bez Senāta piekrišanas, un Senāts nekad neapstiprinās ASV plānus izstāties no NATO. Tomēr šī ir tikai formāla vienošanās.

Manuprāt, īstais jautājums ir: kas notiktu, ja Baltijai uzbruktu? NATO balstās uz 5. pantu, taču cilvēki ne vienmēr saprot, ko tas nozīmē.

Pirmkārt, uzbrukuma gadījumā NATO sanāktu un apspriestos. Pat ja NATO aktivizētu 5. pantu (tas notika tikai vienu reizi pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem Amerikas Savienotajām Valstīm), katra NATO dalībvalsts pati izlemtu, vai sūtīt karaspēku un kā to darīt. Pat ja 5. pants tiktu pasludināts, tas nenozīmē, ka katra NATO valsts sūtītu spēkus Baltijas aizstāvēšanai.

Tomēr es uzskatu, ka vienmēr būs valstis, kas būs gatavas aizstāvēt Baltiju. Mana prognoze ir šāda: neatkarīgi no tā, vai tā ir Lietuva, Igaunija vai kāda cita valsts, Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona valstis būtu pirmās, kas reaģētu.”

Jautāts, vai piekrīt, ka ASV vēsturē nekad nav bijis tāds prezidents, kā Tramps, Kents piekrīt:

“Nekad nav bijis prezidenta ar tādām metodēm un personību kā Tramps. Tie, kas pirms 250 gadiem nodibināja Amerikas Savienotās Valstis, baidījās, ka šāda persona varētu rasties. Tāpēc, pieņemot Konstitūciju 1789. gadā, viņi ieviesa varas dalīšanas sistēmu, lai lielākā daļa varas piederētu likumdošanas varai, Kongresam, nevis prezidentam.”

Ir pagājuši pāris gadi, kopš Tramps tika ievēlēts par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu. Ko mēs varam sagaidīt, kad atlikuši vēl daži gadi viņa pilnvaru termiņā?

“Manuprāt, ir skaidrs, ka viņš kļūst arvien neparedzamāks, tāpēc ir grūti kaut ko paredzēt. Viņš dažreiz pats sev pretrunā. Pagājušajā nedēļā no rīta viņš teica vienu lietu par Irānu, bet pēc tam tās pašas dienas pēcpusdienā viņš teica kaut ko pavisam citu. Tas ir mainījis situāciju tirgos: naftas cenas kāpj un krītas.

Trampa otrajā administrācijā nav normāla politikas veidošanas procesa. Viņam nav ministru komandas, kas sadarbotos savā starpā un piedāvātu dažādas iespējas.

Šis pilnvaru termiņš atšķiras no iepriekšējā, ieskaitot viņa pirmo administrāciju. Tajā strādāja amatpersonas, kuras saprata, ka Tramps ir ievēlētais prezidents. Viņu mērķis bija īstenot viņa vīziju, bet nodrošināt, lai tā atbilstu valsts interesēm.

Tramps atbrīvojās no šiem cilvēkiem. Viņu vietā viņš iecēla vīriešus un sievietes ar “Jā, ser!” mentalitāti, kuri piekritīs visam, ko viņš saka. Tātad Trampa otrajā termiņā pārvaldība ir pilnīgi atšķirīga.

Mans tēvs nomira pirms dažiem gadiem, viņam bija Alcheimera slimība un demence. Ikviens, kurš ir dzīvojis kopā ar kādu, kam ir demence, atpazīst šīs slimības pazīmes. Varu jums pateikt, ka Trampam ir demence.

Slimība aptver plašu spektru, taču Trampa spēja runāt un domāt sakarīgi acīmredzami mazinās. Ja uzmanīgi viņu ieklausīsieties, pamanīsiet, ka viņa spējas ir sliktākas nekā tad, kad viņš tikko stājās amatā, un noteikti sliktākas nekā pirms 10 vai 20 gadiem.

Es nedomāju, ka mēs varam precīzi paredzēt, cik vēl vairāk pasliktināsies viņa kognitīvās funkcijas nākamo divu gadu laikā, taču demences īpatnība ir tā, ka tā progresē negatīvā virzienā.”