Šajās dienās ES Padomē tiks vētīti dalībvalstu un Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi par sankcijām pakļautām personām – kuras no saraksta izņemt, kuras pievienot. Iepriekš lemšanā martā Latvija piekritusi Krievijas iebrukuma Ukrainā slavinātāja, Krievijas sporta ministra Mihaila Degtjareva izņemšanai no sankciju saraksta. Aptaujātie lietpratēji ļoti aptuveni skaidro, balstoties uz kādiem konkrētiem apsvērumiem dalībvalstu pārstāvji lemj par personas izņemšanu no sankciju saraksta. Acīmredzami ir tas, ka personas saistībai ar Vladimiru Putinu vai Krievijas iebrukuma Ukrainā slavināšanu un labuma gūšanu no kara reizēm nav nekāda sakara.
Sēde, kurā šie jautājumi tiek apspriesti, ir slēgta. Zināms, ka tur balsojums kā tāds nenotiek. Ja kādai dalībvalstij ir priekšlikumi vai iebildumi, tie tiek uzklausīti, apspriesti un lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa. Tādējādi tie uzskatāmi par politisko kompromisu lēmumiem. Faktiski tas ir politiskais tirgus, kur valstis tirgojas ar savu ietekmi. Tādēļ arī dalībvalstu gala lēmumos attiecībā uz to vai citu personu reizēm ir gūti saskatāmas kādas kopsakarības ar personas svaru Krievijas agresijas atbalstīšanā vai labuma gūšanā no tās.
Pēc oficiāli pieejamās informācijas, EK vai ES dalībvalstis ir tās, kuras ierosina sankciju saraksta papildināšanu vai grozīšanu. Tas notiek tad, ja konstatēti pārkāpumi, piemēram, kara noziegumi, cilvēktiesību pārkāpumi, korupcija vai ja mainījušies apstākļi, kādēļ persona iekļauta.
Lai lēmums tiktu pieņemts, nepieciešama vienprātība starp visām 27 ES dalībvalstīm.
ES informatīvajos biļetenos ir publiskoti kritēriji iekļaušanai sankciju sarakstā un izņemšanai no tā. Tiek vērtēts, vai persona ir tieši saistīta ar darbībām, kas apdraud starptautisko drošību, demokrātiju, cilvēktiesības vai ES intereses, vai šī saistība joprojām ir spēkā. Ja pierādījumi vairs nav pietiekami, dalībvalstis var ierosināt izņemšanu no saraksta.
Visi sankciju saraksti tiek regulāri pārskatīti, parasti reizi sešos mēnešos.
Šobrīd "nra.lv" nav zināmi visu ES dalībvalstu un EK ierosinājumi, taču dažādās sociālās vietnēs ir izskanējis, ka tiks piedāvāts no sankciju saraksta izņemt Dmitriju Mazepinu. Viņa vārds Latvijā pazīstams saistībā ar uzņēmumu darbību Rīgas brīvostā. Par D. Mazepina saiknēm ar Latvijas amatpersonām esam vēstījuši gan mēs www.nra.lv, gan arī citi plašsaziņas līdzekļi.
1992. gadā D. Mazepins absolvējis Maskavas Starptautisko attiecību institūta ekonomikas nodaļu. Cita starpā no 1985. līdz 1988. gadam strādājis par militāro tulku Afganistānā. Deviņdesmito gadu sākumā ieņēmis dažādas vadošas pozīcijas “Infistrakh” (apdrošināšana), "Belarusbank", "Falkon Bank". No 1997. līdz 2001. gadam bijis vadošajos amatos TNK, "Nizhnevartovskneftegaz", "Flora Moscow Bank", "Kuzbassugol" un Krievijas Federālā īpašumu fonda (RFBR) struktūrās. 2002.-2003.: īslaicīgi prezidenta amats "Sibur" ("Gazprom" meitasuzņēmums) ar uzdevumu atjaunot uzņēmuma darbību.
No 2004. līdz 2007. gadam darbojās "Constructive Bureau", kas pārņēma ķīmiskās rūpnīcas ("Kirovo-Chepetsk", "Perm", "Berezniki", "Volgograda Khimprom"). 2007. gadā nodibināja "Uralchem", kļūstot par tās padomes priekšsēdētāju. 2013. gadā ieguva ~20% daļu "Uralkali" uzņēmumā (pasaules lielākais potaša ražotājs), kļūstot par tā operatīvo vadītāju un padomes priekšsēdētāja vietnieku. 2022. gadā pārdeva lielāko daļu "Uralchem" akciju un atkāpās no CEO amata.
D. Mazepins ieņēma vadošas pozīcijas divos nozīmīgākajos Krievijas ķīmijas un mēslojuma uzņēmumos.
2022. gadā ES un Lielbritānija noteica sankcijas pret D. Mazepinu un viņa dēlu Nikitu, norādot, ka viņš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko lokā un viņa darbība pieder pie valdību finansējošiem ekonomikas sektoriem. Sekoja papildu sankcijas no Šveices, Austrālijas, Jaunzēlandes un Ukrainas.
2024. gadā no sankciju saraksta tika izņemts Nikita Mazepins. Viņa tēvs tur tika atstāts.
Rindā uz izņemšanu no sankciju saraksta esot arī Krievijas miljardieris Musa Bažajevs. Viņš 1991. gadā ir absolvējis Groznijas Naftas institūtu, kur ieguvis naftas un gāzes pārstrādes inženiera diplomu. No 1992. līdz 1997. gadam strādājis Šveices uzņēmumā "Lia Oil" Maskavā - sākumā kā inženieris tehnologs, tad kā direktors, departamenta vadītājs un beigās kļuva par "Lia Oil" prezidentu. 1998. gadā viņš kopā ar brāli Zijamu nodibināja "Alliance Group" - daudznozaru koncernu, kas darbojas būvniecībā, tirdzniecībā, tekstila, pārtikas nozarē, kā arī mediju un naftas biznesa sektoros. 2000. gadā pēc brāļa Zijas nāves lidmašīnas katastrofā Maskavā Musa pārņēma koncerna vadību. Vēlāk viņš kļuva arī par Krievijas uzņēmuma "Russian Platina" prezidentu un tā aptuveni 40% daļu īpašnieku. M. Bažajevs arī iesaistījies "Samsung" vadītajā modernizācijas projektā Habarovskas naftas pārstrādes rūpnīcā, bijis iesaistīts projektā Ukrainā kopā ar ar "Shell" un "Repsol".
Pēc žurnāla “Forbes” 2020. gada datiem, viņš ir bijis 139. bagātākais Krievijas iedzīvotājs. 2022. gadā viņš iekļauts Lielbritānijas sankciju sarakstā Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā. 2023. gada sankciju reģistrā minēts kā "Russian Platinum" vadītājs, kas tiek uzskatīts par stratēģiski nozīmīgu sektoru Krievijas valdībai un militārajai industrijai.
Ir runa arī par Alberta Avdoljana iespējamu izņemšanu no sankciju saraksta. Viņš ir gan Krievijas, gan arī Maltas pilsonis, kurš Maltas pilsonību ieguvis, pateicoties ieguldījumu programmai. Tas noticis 2016. gadā. 2007. gadā viņš kopā ar Sergeju Adonijevu nodibināja “Skartel”, kas 2008. gadā ar zīmolu "Yota" izveidoja pirmo "WiMAX" tīklu Maskavā un Sanktpēterburgā. 2007. gadā "Yota" kļuva par pirmo LTE operatoru Krievijā. 2007. gadā "Yota"/"Skartel" apvienojās ar "Megafon" holdingā "Garsdale"; 2013. gadā Avdoljans un Adonijevs no šī projekta izstājās. 2019. gadā viņš ar savu "A-Property" struktūru pārņēma "Yakut Fuel and Energy Company" (YATEC), kļūstot par tās lielāko akcionāru (20%) un izvairoties no bankrota; investēja infrastruktūrā un drošībā. 2020. gadā viņš ieguva 51% no ogļu raktuvju “Mechel” daļām un nedaudz vēlāk pilnu kontroli pār šo ogļu ieguves kompleksu. 2022. gadā notikusi ogļrūpniecības aktīvu konsolidācija un saformēta kompānija ELSI ("Elga-Sibanthracite"), kas pēc ražošanas apjoma kļuvusi par vienu no trim lielākajām Krievijas ogļrūpniecības kompānijām. Ar viņa līdzdalību tiek veikts ambiciozs infrastruktūras projekts - Tālo Austrumu dzelzceļa ("Pacific Railway") būvniecība, kas savieno "Elga" raktuves ar jūras termināli - paredzēts tā darbību atklāt 2026. gadā, investīcijas - 146,6 mljrd. rubļu. No 2018. līdz 2022. gadam viņš piedalījās ķīmisko rūpnīcu modernizācijā netālu no Stavropoles. 2014. gadā viņš kopā ar kompanjoniem nodibināja investīciju fondu "Gemcorp", kas pārvaldīja aktīvus attīstības tirgos 1,75 mljrd. USD apmērā. 2024. gadā viņa kapitāls neto vērtībā novērtēts 2,9 mljrd. USD, citi avoti uzrāda vērtību aptuveni 5 mljrd. USD, kas ierindo viņu pasaules miljardieru sarakstā pozīcijā Nr. 796.
2025. gada 24. februārī iekļauts ES sankciju sarakstā darbošanās dēļ enerģētikas jomā. 2025. gada 3. jūnijā nonācis arī Kanādas sankciju sarakstā atbalsta Krievijas kara darbībām Ukrainā un ieguvumu no šīs karadarbības dēļ.
Šā gada martā kļuva zināms, ka ar visu ES dalībvalstu, arī Latvijas, piekrišanu no ES sankcijām atbrīvotas četras personas. Starp tām - viens no Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstītājiem, Krievijas sporta ministrs M. Degtjarevs. Kā tad tā, tolaik daudzi vaicāja, - ar ko tie pārējie 2000 personu ir sliktāki par pašu Krievijas valdības locekli, kara slavinātāju?
Pētnieciskais izdevums “The Insider” šā gada maijā publicēja rakstu “Sistēmas spēles: kara atbalstītājs Mihails Degtjarevs atbrīvojas no sankcijām un vada Krievijas centienus atgriezties starptautiskajā sportā”.
Publikācijā teikts: “Mihails Degtjarevs ir augstākā ranga Krievijas amatpersona, kurai ir veiksmīgi izdevies atcelt ES sankcijas. Ilggadējs Putina lojālists un nelaiķa ultranacionālista Vladimira Žirinovska apbrīnotājs Degtjarevs tagad vēlas izvest Krievijas sportu no starptautiskās izolācijas. Ieguvis vēl nebijušu kontroli pār valsts sporta administrācijas iestādi un tās miljardu dolāru finansējumu, Degtjarevs ir atgriezis Krieviju globālajā sporta kopienā. 2025. gadā arvien vairāk Krievijas sportistu iegūs neitrālu statusu, kas ļaus viņiem sacensties augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās. Paukotāji un peldētāji piedalīsies vasaras sacensībās Eiropas un pasaules līmenī, savukārt Krievijas daiļslidotāji šī gada septembrī piedalīsies olimpiskajās kvalifikācijas sacensībās.”
Publikācijā arī uzsvērts ka “Degtjarevs ir gan sporta ministrs, gan Krievijas Olimpiskās komitejas (ROK) prezidents. Veselīgā valdības sistēmā šīs lomas viena otru izslēgtu. Tomēr Degtjareva divējādā loma nāca ar Vladimira Putina publisku svētību, un tas signalizē par politikas maiņu Krievijas sportā: no izolācijas uz reintegrāciju starptautiskajā sabiedrībā. Pirmajos divos pilna mēroga kara gados trajektorija bija pretēja. Krievija tērēja lielus līdzekļus alternatīviem pasākumiem, piemēram, BRICS spēlēm, kur dažās sacensībās bija tikai viens dalībnieks, un Draudzības spēlēm, kas tika atliktas uz nenoteiktu laiku, neskatoties uz 26 miljardu rubļu budžetu. Tagad agrākā Starptautiskās Olimpiskās komitejas izsmiešana ir pārvērtusies samiernieciskās piezīmēs. Krievijas sportisti, kurus savulaik nomelnoja par sacensībām ārzemēs neitrālā statusā - sauca par "bomžiem", "nodevējiem" vai "ārvalstu aģentu komandām" -, tagad tiek oficiāli atbalstīti”.
"nra.lv" aptaujāja mūsu pozīcijas partiju Saeimas frakciju vadītājus, kā Latvijai būtu jāuzvedas šajā tirgū. Vaicājām, kādai būtu jābūt Latvijas pozīcijai ES Padomē un vai, lēmumus pieņemot, klātos pieturēties pie konsekvencēm, proti, atbalstīt sankciju noteikšanu tikai tām personām, kuras joprojām ir ar Kremļa varu saistītas vai tai tuvas un sniedz atbalstu Krievijas kara mašīnai.
“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics skaidroja: “Latvijas pozīcijai vajadzētu palikt tādai, kāda tā ir bijusi līdz šim, proti, stingrai, vēršoties pret tiem, kas ir atbalstījuši Krievijas režīmu gan pirms tam, gan arī šobrīd. Es pilnībā uzticos mūsu Ārlietu ministrijas viedoklim un kopējai Ministru kabineta nostājai, ka sankciju režīmam arī turpmāk jābūt stingram, kamēr Krievija veic brutālo karadarbību pret Ukrainu.”
Runājot par Latvijas pozīciju iepriekšējās sankciju listes apspriešanas laikā šā gada pavasarī, E. Jurēvics teica: “Cik es sapratu, tā situācija bija tāda, ka Latvija visiem gribēja saglabāt sankcijas, bet, lai panāktu vienošanos saglabāt sankcijas vairākiem tūkstošiem, atsevišķas valstis vēlējās, lai atsevišķi cilvēki tiktu izņemti no šī sankciju saraksta. Jebkurā gadījumā panākums bija liels, jo absolūti lielākajai daļai sankcijas tika saglabātas.”
Saeimas “Progresīvie” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda: “No "Progresīvo" skatu punkta mūsu pozīcijai būtu jābūt visstingrākajai iespējamajai attiecībā pret jebkuru personu, kas sadarbojas ar Krievijas režīmu, sadarbojas šobrīd vai ir sadarbojusies arī pagātnē. Domāju, ka kopumā jau Latvijas pozīcija tāda arī ir bijusi. Tiklīdz ir runa par konkrētiem cilvēkiem, tur galvenais sarežģījums ir tāds, ka viedokļi starp Eiropas valstīm dalās un tāpēc ir nepieciešams meklēt kompromisus tam, kurš tiek vai netiek iekļauts šajos sankciju sarakstos. Ir grūti komentēt par detaļām, jo, nepiedaloties šajās sarunās, es detaļas nezinu, bet vispārējai pamatnostājai ir jābūt visstingrākajai iespējamajai.”
Vaicāts par pamata kritērijiem lēmumu pieņemšanā, A. Šuvajevs teica: “Neesmu sankciju speciālists, bet tik, cik ir mana izpratne, noteicošam kritērijam ir jābūt - ir vai nav sadarbība ar Krievijas režīmu un vai ir sniegts atbalsts tās karā pret Ukrainu.”
Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, runājot par to, vai konsekventai jābūt mūsu valsts pozīcijai sankciju jautājumā, teica: “Jāsaka godīgi, detaļās šīs nianses nepārzinu. Manuprāt, mūsu pozīcijai ir jābūt konsekventai nepārtraukti. Par to nav šaubu. Kamēr Krievija nav apstājusies, kamēr karš nav beidzies, nedrīkstētu būt nekādas diskusijas par bīstamu Krievijas impērijas ietekmīgu cilvēku izņemšanu no sankciju saraksta.”
