No Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) saņēmām apstiprinājumu – Eiropas Savienības dalībvalstis lēmušas nevienu no sankciju saraksta ārā neizņemt un šo sarakstu ar nevienu personu arī nepapildināt – sankcijas nevienam no sarakstā esošajiem neesot arī mīkstinātas.
Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos saceltā ažiotāža par sankciju sarakstu un personām, kuras no tā būtu vai nebūtu ārā ņemamas, intensitātē pārspēja ziņas par gaidāmajiem iespējamiem algu pielikumiem vai to samazinājumiem saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Līdz ar to auga arī “nra.lv” interese, kādu tad gala lēmumu pieņems ES dalībvalstu padome par sankcijām pakļauto personu sarakstu.
Ārlietu ministrijas preses dienestam un arī Latvijas vēstniecei Latvijas pārstāvniecībā ES Briselē Leldei Līcei-Līcītei vaicājām, vai misijai Briselē ir zināms, kāds ir lēmums - sankcijām pakļauto fizisko un juridisko personu saraksts ir mainīts, papildināts, vai kāda persona ir izņemta no tā ārā un vai ir zināms, kādi bija ES dalībvalstu ierosinājumi par konkrētām personām, to izņemšanu vai to iekļaušanu?
Vēstnieces vārdā saņēmām atbildi no preses sekretāra Riharda Bambala: “Aizvadītajā nedēļā 12. septembrī ES dalībvalstis vienbalsīgi vienojās par ierobežojošo pasākumu, kas vērsti pret tiem, kas ir atbildīgi par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu, pagarināšanu par 6 mēnešiem, līdz 2026. gada 15. martam. Lēmums pieejams šeit: Decision - EU - 2025/1895 - EN - EUR-Lex .
No sankcijām netika izņemta neviena persona, pamatojoties uz politisku motivāciju. Sarunas par sankcijām dalībvalstu starpā vienmēr noris slēgtā formātā, tādēļ nevaram sniegt komentārus par dalībvalstu diskusiju. Vēlamies uzsvērt, ka sankcijas nekādā veidā nav tikušas mīkstinātas, un tam pamatā ir ES dalībvalstu vienbalsība. Aicinām iepazīties ar detalizētu skaidrojumu arī Ārlietu ministrijas mājaslapā.
ĀM mājaslapā norāda, ka “sankciju sarakstā saglabāti 2529 subjekti (1894 fiziskas un 635 juridiskas personas). Sankcijas pret Krieviju netiek vājinātas. Tā ir Latvijas un pārējo ES dalībvalstu vienota nostāja. Virkne ES sankcijām pakļauto personu ir pakļautas arī citu valstu sankcijām, tostarp ASV, Kanādas, Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Šveices, Austrālijas un Jaunzēlandes.
Katra sankciju režīma regulārā pārskata (sankciju pret Krieviju gadījumā ik pēc 6 mēnešiem) ietvaros ES Padomes Juridiskais dienests sniedz savu vērtējumu par sankcijām pakļauto personu pierādījumu juridisko pamatojumu un ES Padome savās diskusijās rūpīgi izvērtē un pieņem atbilstošu lēmumu par sankciju pagarināšanu.
Līdzīgi kā iepriekš, arī šīs “individuālo” ES sankciju pret Krieviju režīma pagarināšanas process bija sarežģīts, tomēr ES dalībvalstis spēja saglabāt vienprātību un vienotu nostāju - no sankcijām netika izņemta neviena persona, pamatojoties uz politisku motivāciju.”
Mūsu valsts ārlietu resors arī uzsver ka “spēkā esošās sankcijas ir jāpagarina tik ilgi, kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās un kompensējusi Ukrainai radītos zaudējumus. Tāpat Latvija iestājas par savlaicīgu ES sankciju pret Krieviju pagarināšanu, kas ir daļa no ES atbalsta Ukrainai. Latvijai svarīgi, ka tiek saglabāts individuālo sankciju režīms par darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Kategoriski iestājamies pret jebkādiem centieniem vājināt sankcijas, tostarp politiski motivētiem mēģinājumiem panākt personu izņemšanu no sankciju saraksta. Ievērojot Latvijas nacionālās intereses un ES kopējo sankciju politiku, Latvija, tāpat kā līdz šim, nepiedāvāja vai neiestājās par sankciju atcelšanu kādai fiziskai vai juridiskai personai, neatkarīgi no personu valstiskās piederības. Gluži pretēji - Latvija vienmēr ir iestājusies par sankciju tālāku stiprināšanu, aktīvi iesaistoties darbā pie jaunākajām sankciju kārtām un piedāvājot iekļaut sankciju sarakstā papildu fiziskas un juridiskas personas, “ēnu flotes” kuģus u.c., lai sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem mazinātu Krievijas spējas, budžeta ieņēmumus un panāktu agresijas izbeigšanu”.
