Pērn Tiesībsarga biroja gada budžets bija aptuveni 3,3 miljoni eiro. Lai bilde būtu pilnīgāka, uzdevu dažus elementārus jautājumus birojam: “Cik lielu budžetu Tiesībsarga birojs ir pieprasījis uz nākamo gadu? Kāds tas ir salīdzinājumā ar šo gadu? Lielāks, mazāks? Vai gatavojaties pieņemt darbā vēl kādus specialistus?”
Atbilde tika atsūtīta dienas laikā. “Tiesībsarga biroja valsts pamatbudžeta līdzekļu pieprasījums 2026. gadam ir 3 434 102 eiro. Kopējais resursu ietaupījums, ieskaitot fiskāli neitrālos priekšlikumus, ir 256 000 eiro (7,6%). Šis ir lielākais procentuālais ietaupījums starp visām neatkarīgajām iestādēm.
Tiesībsarga birojā atbalstīts aicinājums neatkarīgajām iestādēm ievērot solidaritātes principu un piedalīties budžeta izdevumu samazināšanā:
Salīdzinot 2026. gada projektu ar 2025. gada plānu, budžeta izmaiņas ir 44 659 EUR.
Ir plānots veikt strukturālās izmaiņas apstiprināta budžeta ietvaros (tiks veikta funkciju analīze, darba procesa efektivizācijai).”
Taču ne tikai naudas lietas mūs interesēja: arī biroja konceptuālā nostāja pret nelegālajiem migrantiem. Izrādās, nelegālajiem migrantiem ir arī pašcieņa un reputācija. Un vēl, izrādās, mums jāuztur cieņa pret viņu privāto dzīvi. Tā domā Tiesībsarga birojā, kam jauna priekšniece - Karina Palkova. “Nelegālo migrantu kontroles pasākumi, kam nav nekāda cita tiesiska pamata kā tikai personas ādas krāsa, var pārkāpt tiesības uz privāto dzīvi un būt diskriminējoši, tādējādi radot kaitējumu arī personas pašcieņai un reputācijai,’’ tā izpaudās Tiesībsarga birojs. Šo atklāsmi komentē politologi Filips Rajevskis un Juris Rozenvalds, kā arī jurists Aivars Borovkovs.
Tā bija Tiesībsarga biroja reakcija uz Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka (NA) solījumu stingrāk kontrolēt nelegālo migrantu atrašanās vietas, dodot viņiem mēnesi laika, lai viņi atstātu Latviju. Mēnesis ir pagājis, sākas regulāri reidi. Tostarp Rīgas mērs Kleinbergs (PRO) kritizē Ratnieku par resursu tērēšanu un lieku trauksmi, sak, nav tik daudz to nelegāļu, lai tā satrauktos. Protams, Kleinbergam liela kaudze darba, viņš nestaigā pa Rīgu, tāpēc neredz to, ka Latvijas galvaspilsēta kļūst arvien melnāka.
“Galvenais signāls, ko es vēlos pateikt - šīs pārbaudes turpināsies pēc tam, un šis nav nekāds akcijas mēnesis, kad tas notiek. Ja kāds domā un plāno paslēpties kaut kur uz mēnesi un pēc tam izlīst ārā, šāds plāns neizdosies,” pauž Ratnieks.
Vicemērs piebilst, ka nelegālā migrācija ir tikai aisberga redzamā daļa, bet lielāka problēma esot legālā migrācija. Izglītības un zinātnes ministrijai ir nosūtīta vēstule ar priekšlikumu ieviest kvotu sistēmu trešo valstu studentu uzņemšanai, jo pagaidām situācija ir tāda, ka dažās augstskolās 80% studentu ir no trešajām valstīm. Cik no viņiem tiešām mācās? Uz šo jautājumu neviens nespēj atbildēt.
Ratnieks aicina rīdziniekus, kuriem ir informācija par nelegālo migrantu pulcēšanās vietām, ziņot par to pašvaldības policijai. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass piebilst, ka pašvaldības policija neķers cilvēkus uz ielām, lai tie uzrādītu dokumentus, bet pārbaudīs aizdomīgās pulcēšanās vietas.
Filips Rajevskis uzsver divus aspektus: nelegālie migranti un ādas krāsa. “Tiesībsargs uzreiz definē, ka ādas krāsa nosaka neaizskaramību. Maigi izsakoties - tas ir absurds. Tas ir savādi, ka tiesībsargs akcentē ādas krāsu savā paziņojumā. Ja runājam par demokrātisku, rietumniecisku sabiedrību, tad - kā mēs par to varam runāt, ja uzsveram ādas krāsu? Nelegālais migrants - tas ir sekundārs attiecībā pret ādas krāsu. Tas ir senlaiku - padomju - skatījums sajaukumā ar šodienas “progresīvismu”. Cilvēkam kā pirmo pazīmi noteikt ādas krāsu - tas ir neadekvāti. Viņš var būt kaut vai zaļā krāsā, bet, tiklīdz viņš ir nelegāli pārkāpis robežu, viņš jau ir likumpārkāpējs,” saka Rajevskis.
Viņš uzskata, ka šajā gadījumā nav papildu argumentu, tāpēc vienīgais ir ādas krāsa. “Tiesībsarga paziņojumā pietrūkst vienas lietas: jāatceras, ka nacisti mērīja galvaskausus. Ja kādi centimetri nebija “pareizi”, tas cilvēks uzreiz bija jāpārbauda uz legalitāti. Pie mums esošie migranti ir ar dažādām ādas krāsām, tad ko mēs darām: ar gaišāku ādas krāsu metam ārā, bet ar tumšāku atstājam, jo tos mēs nedrīkstam pārbaudīt? Latvijā ādas krāsa nekad nav bijusi pamatā mūsu migrācijas politikas veidošanai. Un Edvards Ratnieks nekad nav teicis: “Ķeram melnos!” Nelegālie migranti var būt ar visdažādāko ādas krāsu. Es ieteiktu tiesībsargam aizbraukt uz Indiju, tur ir sastopami cilvēki ar ļoti gaišu ādas krāsu. Šai ādas krāsas piesaukšanai ir vairāk ideoloģisks un politisks raksturs,” teic Rajevskis.
“Tās ir atraugas no kustības “black lives matter”, runājot par šādu tiesībsarga atklāsmi, skaidro Rajevskis, “un šis “black lives matter” arī bija šo “progresīvistu” radīts. Un Latvijā visu šo internacionālo notikumu atraugas ir smieklīgas, tās neierakstās mūsu sociālajā vidē.”
Tiesībsarga birojā strādā 60 cilvēki. Ko viņi tur dara? “Tas ir labs jautājums. Ja mēs to pārvēršam par farsu, tad varam teikt, ka viņi rada ādas krāsas katalogu. Bet ja nopietni - mums likumos ir precīzi noteikts, ko nozīmē legāla atrašanās valstī. Pie mums uz ielas nevienu neķer, bet kāds atkal mēģina mūs pasniegt kā krieviju, kur tā tika darīts.”
Rajevskis, analizējot situāciju, teic: “Jaunais tiesībsargs ir tik vienprātīgi iecelts, līdzīgi kā vairākas citas amatpersonas, pēc tam visi brīnās: kādā veidā viņš tika iecelts amatā? Kādu politiku viņš realizē? Ir tā, ka pirms balsojuma netiek noskaidrots, ko šis cilvēks patiesībā domā.”
“Tas, kādā veidā darbojas pārbaudītāji, var skart ne tikai nelegālos migrantus, bet arī tos, kuri šeit dzīvo legāli,” uzskata Borovkovs. Šāds tiesībsarga paziņojums, viņaprāt, liecina par ne visai labu atmosfēru pašā birojā, jo tur dominējot kreisi liberālais spārns.
“Tas bija jau tiesībsarga Romāna Apsīša laikā, šo godavīru padarot par nelgu. Bet šajā pasaules prātā jukšanas laikā ir grūti kaut ko jēdzīgu pateikt. Ja rūpīgi papētām situāciju, šīs migrācijas lietas visvairāk uz priekšu dzen Kultūras ministrija. Bet Tiesībsarga birojs tagad ir tāds kā “Mozaīkas” štābs,” uzskata Borovkovs, “kas kontrolē iebraukušo personu labsajūtu un labbūtību. Tiesībsargs ir tajā segmentā, kurā jārunā par augstām matērijām. Bet tu paskaties, kas ir dibinātāji šīm dažādajām NVO - “progresisti”. Un ko viņi iegūst? Nenormālu naudu. Ja aiztaisās ciet visas tās NVO programmas, naudas vairs nav.”
Borovkovs ir pārliecināts, ka migranti apdraud mūsu kultūru, jo musulmaņiem ir vajadzīgs celt mošejas un minaretus, jārada visi atribūti, kas attiecas uz islāmu, “un viņiem nav nekādas intereses mācīties latviešu valodu. Tas ir ārkārtīgi bīstams ceļš. Bet mūsējiem tās ir jaunas darba vietas, kas pilnībā neatbilst mūsu nacionālajiem likumiem. Taču tagad mūsu presē nav normālas analīzes par to. Savulaik to deva juriste Baiba Rudevska”.
Juris Rozenvalds, balstoties uz Tiesībsarga biroja tekstu, uzskata, ka jebkura cilvēciskā dzīve ir jāciena. “Nevienu cilvēku nav jāsāk dauzīt ar steku, bet, ja pareizi saprotu, runa ir par pārbaudēm, kas ir svēts pienākums kompetentām struktūrām, lai izķertu tos, kuri Latvijā atrodas nelegāli. Ir daudz tādu, kuri atbraukuši it kā studēt, bet viņa interese labākajā gadījumā ir izvadāt ēdienus. Ir migrantu masa, kas atšķiras no mums - jūs uzreiz atpazīsiet, ka tas ir zēns no karstajām zemēm, bet, tikai balstoties uz viņa izskatu, ķerstīt viņu uz ielas - tas būtu pārkāpums. Ja ir jānoskaidro cilvēka atrašanās legalitāte, jāiedarbina visas likumīgās procedūras. Bet ja runājam tikai par sejas krāsu, pret jebkuru citāda izskata cilvēku var rasties aizdomas.”
Rozenvalds dod piemēru: “Lūk, indiešu izcelsmes matemātiķis, kurš strādā kādā Latvijas firmā. Un labi strādā! Tad kāds sakars ar vizuālajām pazīmēm? Bet mums jārēķinās ar to, ka mūsu robeža ir tāda… caurskatāma. Taču, ja mēs nelaidīsim Latvijā nevienu, tad rodas jautājums: ar ko tas beigsies mūsu ekonomikai? Jautājums nav par to - laist vai nelaist Latvijā migrantus, jautājums ir par to, kāda būs kontrole.”
Rozenvalds ir pārliecināts, ka jebkurš cilvēks jāciena kā dzīva būtne, kā indivīds. “Bet ja cilvēks uzturas Latvija nelegāli, tad ar visi cieņu un pieklājīgi, bez steku vicināšanas pateikt: sēdies lidmašīnā un lido prom! Pasarg dievs, ja kāds migrants vēl te izdara kādu likumpārkāpumu! Mēs laimīgā kārtā neesam nokļuvuši līdz situācijai, kāda ir Zviedrijā. Zviedri gribēja būt priekšā visai Eiropai tolerances ziņā, ielaida valstī milzīgu masu migrantu, tie sāka pašorganizēties ne tajā labākajā virzienā.”
Rozenvalds cer, ka policija un citas atbilstošās struktūras spēs kontrolēt situāciju. “No vienas puses, ir svarīga stingrība, no otras puses - jāiztiek bez fiziskiem ekscesiem, lai arī mēs paši savās acīs nekristu. Metodes ir dažādas, bet tās nedrīkst pārkāpt fundamentālās indivīda tiesības,” uzskata Rozenvalds.
