Kamēr premjere Evika Siliņa kopā ar mūsu uzņēmējiem skubina Eiropas komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu vienkāršot publiskā iepirkuma procedūras, Berlīnes pasažieru pārvadātājs drosmīgi, bez liekām formalitātēm veicis pasūtījumu savas pilsētas uzņēmumam un jau saņēmis jaunus pilsētas satiksmei nepieciešamos metro vilcienus. Publiskajos avotos nav atrodamas liecības, ka pārvadātājs būtu izsludinājis publisko iepirkumu.
Berlīnes pasažieru pārvadātājs BVG (analogs pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme”) jaunos dzelzceļa transporta līdzekļus pasūta nevis kādam ārvalstīs strādājošam uzņēmumam, bet pašu pilsētā Berlīnē ražojošam šveiciešu uzņēmumam “Stadler”. Saimnieciski un prātīgi - berlīniešu nauda tā vai citādi atgriežas pie berlīniešiem.
9. septembra valdības sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sniedza pārskatu par darbībām, kuras saistītas ar ES budžeta sastādīšanu, savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), vērtējot satiksmes ministra Ata Švinkas (“Progresīvie”) ziņojumu par gaidāmajiem akumulatoru vilcienu iepirkumiem, vairākkārt uzsvēra nepieciešamību radīt apstākļus, lai iepirkumā iztērētā nauda - 123 miljoni eiro - pēc iespējas lielākā apjomā nonāktu atpakaļ Latvijas ekonomikā.
E. Siliņa valdības locekļiem atgādināja par Urzulas fon der Leienas vizīti Latvijā 29. augustā. Premjere pastāstīja, ka vedusi augsto komisāri uz mūsu militārās industrijas uzņēmumu, dronu ražotāju. Uzņēmēji viesu uzmanību vērsuši uz to, ka Eiropā iepirkumu procedūras patlaban ir pārāk garas un sarežģītas. Dronu industrijā tehnoloģijas mainās ik pa pusgadu, tāpēc iepirkumu procedūra ir praktiski neizmantojama. “Ja Eiropā netiks ieviests tas, kas šobrīd jau notiek Latvijā, ka ir iespēja veikt pilotprojektus vai izpētes projektus, tad šī Eiropas iepirkumu procedūra nebūs spējīga atbalstīt šādus inovatīvus uzņēmumus. Katrā ziņā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja skrupulozi piefiksēja teikto, saprotot, ka Eiropā tā ir izaicinošā daļa, jo iepirkumi ir pārāks gari. Tas nozīmē, ka šādiem inovatīviem uzņēmumiem publiskos iepirkumos nav interesanti piedalīties. Tas nozīmē, ka mums, Latvijai, īpaši augsto tehnoloģiju nozarēs vajadzīgas ātrākas procedūras,” norādīja E. Siliņa.
A. Ašeredens skaidroja, ka Latvijā publisko iepirkumu jomā tiks ieviesta jauna pieeja un jau tagad Saeimai vētīšanai nodots jauns likumprojekts. “Skatīsimies, kā veidosies nacionālā prakse, bet mēs pilnīgi noteikti, diskutējot par šo direktīvu pārskatīšanu Eiropas Savienībā, nāksim klajā ar savu nacionālo uzstādījumu. Mēs jau šai jomā esam noņēmuši nost ļoti lielu birokrātisko slogu,” teica finanšu ministrs.
Nule kā biznesa ziņu vietnē rollingstockworld.com parādījusies vēsts par izlēmīgu Berlīnes pasažieru pārvadātājkompānijas BVG rīcību.
Proti, Berlīnē sācis kursēt jaunās paaudzes kompānijas “Stadler” metro vilciens. Tiek ziņots, ka pirmais četru vagonu JK vilciens ir sācis pārvadāt pasažierus U2 līnijā. “Stadler” ir solījis līdz gada beigām piegādāt vēl 140 šādu vagonu Vācijas galvaspilsētas pārvadātājam. U2 līnijas īpatnību dēļ JK vagoni ir 2,4 m plati un var uzņemt līdz 309 cilvēkiem. Zem katra vagona ir trīs motorizētas asis, kopējā dzinēja jauda ir 540 kW, un projektētais ātrums ir 70 km/h. Kopumā BVG no “Stadler” pasūtījis 484 J un JK vagonus no 1500, kas noteikti pamatlīgumā.
Būtiski, ka tie tiek ražoti nevis “Stadler” mātesuzņēmumos Šveicē, bet gan pašā Berlīnē, “Stadler” rūpnīcā, kurai vēl nesen bija grūtības ar pasūtījumu piesaistīšanu.
Vietnē rollingstockworld.com arī atrodama informācija par to, cik saprotoši un iejūtīgi pilsētas varas struktūras un ar tām saistītās kapitālsabiedrības reaģē uz savas pilsētas un reizē arī savas valsts nacionālo uzņēmumu grūtībām. Februārī “Stadler” paziņoja, ka plāno daļēji slēgt Berlīnes rūpnīcu un atlaist darbiniekus, lai saglabātu objekta konkurētspēju. Uzņēmums kā iemeslus šādiem pasākumiem minēja piegādes ķēžu traucējumus Covid-19 pandēmijas dēļ un enerģijas un izejvielu cenu pieaugumu Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Sarunu rezultātā Berlīnes ražotne ieguva pasūtījumu. “Stadler” jau ir apsolījis saglabāt Berlīnes rūpnīcas noslodzes līmeni līdz 2032. gadam, izriet no ražotāja nesen noslēgtā koplīguma ar arodbiedrību “IG Metall”. Turklāt “Stadler” apņemas saglabāt 85% darba vietu līdz 2029. gada marta beigām. Apmaiņā pret to aptuveni 1700 darbinieku darba nedēļa tiks palielināta no 38 līdz 40 stundām uz trim gadiem bez algas pieauguma. Uzņēmums turpina īstenot pamatlīgumu par 1500 vagoniem Berlīnes metro.
Vai pašvaldību kapitālsabiedrības Latvijā ir tikpat atsaucīgas vietējiem uzņēmumiem kā Vācijā - to noteikti pavēstīsim nākamajās publikācijās.
